Sebastians Rejaks: Baidena Tuvie Austrumi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Džozefs Robinets Baidens juniors ievēlēts par nākamo ASV prezidentu. Ārpolitikas jomā viņš noteikti nav jaunpienācējs. Baidens ir bijis ne tikai viceprezidents Obamas administrācijā (2009. – 2017. gads), bet arī ilggadējs senators, kurš 2000. gadu sākumā vadīja Senāta Ārlietu komiteju. Īsumā sakot, starptautisko attiecību jomā Džo Baidens būs savā lauciņā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais un svarīgākais jautājums ir par Irānu un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (JCPOA jeb Vienošanās par Irānas kodolprogrammu). Trampa administrācija izstājās no nolīguma 2018. gada maijā, pamatojoties uz to, ka nolīgums veicināja Irānas reģionālo agresiju un tikai uz laiku atlika tās neizbēgamo militāro kodolpotenciālu. Ar Džo Baidenu Baltajā namā Amerikas Savienotās Valstis, visticamāk, veiks pasākumus, lai atkal pievienotos JCPOA, kā ievēlētais prezidents ir norādījis savos publiskajos izteikumos. Tam, starp citu, nevajadzētu būt pārsteigumam, tā kā viņš jau kā viceprezidents cītīgi strādāja, lai 2015. gadā Kongress vienošanos apstiprinātu.

Vai tas būs lēmums "vienkārši" atgriezties pie status quo ante – kāda JCPOA bija pirms ASV izstāšanās? Kaut arī par to nevar būt pārliecības, saskaņā ar pieejamo informāciju Baidens ir informēts par sākotnējās vienošanās trūkumiem un izteicis cerību, ka var strādāt ar ASV sabiedrotajiem, lai "to padarītu ilgtspējīgāku un spēcīgāku". Ne mazāk svarīgi – kamēr Demokrātiskās partijas ārpolitikas virziens paredz, ka "Kopīgais visaptverošais rīcības plāns joprojām ir vislabākais veids, kā pārskatāmi noslēgt visas Irānas pieejas atombumbai", tas nosaka, ka "kodolprogramma vienmēr bija paredzēta kā sākums, nevis beigas mūsu diplomātiskajām attiecībām ar Irānu".

Runājot par Irānu, būs nopietni jāizvērtē apdraudējums, ko tās sabiedrotais, ASV teroristu organizāciju sarakstā iekļautais grupējums "Hezbollah" rada Eiropai. Baidens var veikli izmantot ES prasību pēc ASV drošības ieguldījuma kontinentā, lai palīdzētu savienībai saprast, ka liela daļa tās drošības ir atkarīga no pašas lēmuma pilnībā aizliegt "Hezbollah". Arvien vairāk ES dalībvalstu to jau ir izdarījušas, izmantojot vietējos tiesību aktus – Lietuva bija pirmā valsts Centrāleiropā, kas to paveica. Amerikas Ebreju komiteja (AJC – American Jewish Committee) atzinīgi novērtēja šo drosmīgo soli, cerot, ka tas radīs impulsu, kas beidzot liks Briselei visu "Hezbollah" atzīt par teroristu grupu, ne tikai tā saukto grupējuma militāro atzaru.

Veidojot politiku attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, ASV saites ar Izraēlu šķiet izšķirošas. Un Baidens jau sen ir pazīstams ar premjerministru Netanjahu no laika, kad strādājis dažādos valsts amatos. Mēs ceram, ka jaunās administrācijas attiecības ar Izraēlu būs ne mazāk intensīvas vai draudzīgas kā tās, kuras esam redzējuši pēdējo četru gadu laikā. Tomēr, paturot prātā, ka Trampu daudzi uzskata par visvairāk Izraēlu atbalstošo prezidentu Amerikas vēsturē, Baidenam tas var nebūt viegls uzdevums.

Lielais jautājums, protams, ir: kas notiks ar Donalda Trampa ideju atrisināt Izraēlas un Palestīnas konfliktu ("Miers pārticībai: vīzija Palestīnas un Izraēlas tautu dzīves uzlabošanai")? Kā jaunā administrācija ar to rīkosies? Attiecībā uz apmetņu un Izraēlas suverenitātes jautājumiem Rietumkrastā demokrāti ir pauduši Trampa vīzijai atšķirīgus viedokļus. Džo Baidena vecākais padomnieks ārpolitikas jautājumos Tonijs Blinkens šī gada sākumā sacīja, ka demokrātu prezidenta amata kandidāts neatbalsta "vienpusēju aneksiju", jo tā ir pretrunā "divu valstu sarunu risinājuma" koncepcijai. Tomēr to aizēno fakts, ka palestīniešu vadība plānu noraidīja tūlīt pēc tā paziņošanas. Neskatoties uz to, nevajadzētu izslēgt, ka Baidena vadībā ASV finansiālā palīdzība Palestīnas pašpārvaldei tiks atjaunota un viņa administrācija varētu apsvērt iespēju atjaunot Palestīnas misiju Vašingtonā.

Kas noteikti nemainīsies Amerikas attiecībās ar Izraēlu? Pirmā lieta ir ASV apņemšanās, kas ietverta prezidenta Obamas laikā parakstītajā saprašanās memorandā, atbalstīt ebreju valsti ar 3,8 miljardu ASV dolāru ikgadēju atbalstu, kas ir visu laiku lielākā ASV militārā palīdzība. Cits Trampa lēmums, kuru diez vai atcels, ir Amerikas vēstniecības Izraēlā pārcelšana no Telavivas uz Jeruzalemi. Lai gan visi prezidenti pirms Donalda Trampa minēto darbību aizkavēja, ar šo lēmumu vienkārši tika īstenots 1995. gadā Kongresā pieņemtais Jeruzalemes vēstniecības akts. Tā kā ASV ilgstoši cenšas veidot labas attiecības ar dažām arābu valstīm (Ēģipti, Saūda Arābiju), jaunā administrācija, protams, turpinās atbalstīt Izraēlas nesen nodibinātās diplomātiskās attiecības ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu un Sudānu.

Šīs jaunās attiecības ir izdevīgas ne tikai Izraēlai, kalpo ne tikai šo arābu valstu ekonomiskajām interesēm, bet arī, kas nav mazāk svarīgi, ievērojami sekmēs Tuvo Austrumu stabilizāciju. Tomēr jāpiebilst, ka demokrātu administrācijas attiecībās ar dažām arābu valstīm, īpaši Saūda Arābiju un Ēģipti, var būt zināmas nesaskaņas, jo demokrāti var paust skarbus komentārus par cilvēktiesību jautājumiem šajās valstīs.

ASV attiecības ar Turciju, visticamāk, kļūs par lielāku izaicinājumu. Prezidentam Trampam bija diezgan labas attiecības ar Turcijas Redžepu Tajipu Erdoganu, turpretim ievēlētais prezidents Baidens ir kritiski vērtējis dažus Ankaras lēmumus, kas ietekmē šo reģionu, jo īpaši militāro uzbrukumu Sīrijas ziemeļos. Un, ja Baidens vēlas stiprināt saites ar Sīrijas kurdiem, Turcija var reaģēt nervozi.

Amerikas Ebreju komiteja turpinās atbalstīt atbildīgu un līdzsvarotu ASV iesaisti Tuvajos Austrumos, īpaši attiecībā uz palīdzību izraēliešiem un palestīniešiem atrast veidu, kā panākt abpusēji pieņemamu miera līgumu. Amerikas Ebreju komiteja centīsies nodrošināt, ka gadījumā, ja ar Irānu tiks noslēgts jauns līgums, tam jānovērš 2015. gada vienošanās vājos punktus un jāierobežo Irānas ballistisko raķešu programma, reģionālā karadarbība un jānodrošina spēcīgāks pārbaužu režīms visā valstī.

*Dr. Sebastians Rejaks ir direktora pienākumu izpildītājs Amerikas Ebreju komitejas Centrāleiropas (AJC CE) birojā, kas tika atvērts Varšavā 2017. gadā. Tas aptver Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Slovākiju. Tā misija ir atbalstīt Izraēlu, veicināt mieru Tuvajos Austrumos, sadarboties ar vietējām ebreju kopienām, apkarot antisemītismu, veicināt transatlantisko partnerību un demokrātiskās vērtības.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jeruzaleme Džo Baidens Hezbollah Palestīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form