Foto: AFP/Scanpix/LETA
Valsts, kas uzbrukusi Ukrainai, nedrīkst atrasties pie viena galda ar demokrātiskām valstīm, kamēr tā nav saukta pie atbildības un atlīdzinājusi Ukrainai tās pilsētu un infrastruktūras atjaunošanas izmaksas.

Dažas nedēļas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktā masveidīgā un vardarbīgā iebrukuma Ukrainā bērns mums paziņoja: "Mūsu klasē ir jauni bērni no Ukrainas." Varšavas apkaimes lielveikalos pašlaik otra visbiežāk dzirdamā valoda pēc poļu valodas ir ukraiņu valoda.

Polijā ieradušies vairāk nekā 2,2 miljoni ukraiņu, un 300 000 no viņiem pašlaik atrodas mūsu galvaspilsētā Varšavā, kuras iedzīvotāju skaits pirms iebrukuma bija 1,8 miljoni. Vēl 1,5 miljoni ukraiņu ieradušies Ungārijā, Moldovā, Rumānijā un Slovākijā, un 6,5 miljoni pārcēlušies Ukrainas teritorijā.

Tas ir jūtami ietekmējis mūsu ikdienas dzīvi. Līdz šim Polija bija monoetniska valsts, taču šobrīd tās iedzīvotāju etniskais sastāvs un kultūrvide mainās. Valsts izglītības sistēma pielāgojas situācijai, ka 30% Varšavas skolēnu ir ukraiņu bērni. Ļoti pieprasīti ir skolotāji, kas runā ukraiņu valodā, un psihologi, kas var palīdzēt bēgļiem tikt galā ar viņu pārciesto traumu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi.

Bēgļi lielākoties ir sievietes un bērni. Viņi bēga nekavējoties, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko, lai paglābtos no nekontrolētajām krievu apšaudēm un daudzdzīvokļu māju, skolu un pagaidu patversmju bombardēšanas jeb šausminošas veselu pilsētu nolīdzināšanas. Viņi atstāja tēvus, dēlus un brāļus, jo vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir jāpaliek aizstāvēt savas valsts neatkarību un demokrātiju.

Poļi instinktīvi ir rīkojušies empātiski un snieguši būtisku humāno palīdzību bēgļiem, kuru ikdienas dzīvi Ukrainā pārtrauca viens cilvēks – ar lielummāniju sirgstošais prezidents Vladimirs Putins.

Simtiem tūkstošu poļu ir uzņēmuši ukraiņu bēgļus savās mājās. Simtiem lielu un mazu vietējo nevalstisko organizāciju un desmitiem tūkstošu brīvprātīgo palīdz bēgļiem robežšķērsošanas vietās un tuvējos bēgļu uzņemšanas centros, kā arī Varšavā un citās pilsētās, kas atrodas simtiem kilometru attālumā no Polijas un Ukrainas robežas.

Bēgļi, kas ierodas robežšķērsošanas vietās un uzņemšanas centros, tiek nodrošināti ar siltu ēdienu, zālēm, ūdeni, mākslīgo maisījumu zīdaiņiem, rotaļlietām bērniem un apģērbu visiem. Ikvienam, kas meklē apmešanās vietu, skolu vai iespējas nokļūt kādā citā valstī, ir pieejams uzticības tālrunis.

Mana organizācija – Amerikas Ebreju komiteja (AJC) – ar sava fonda #StandWithUkraine starpniecību ir savākusi vairāk nekā 2 miljonus ASV dolāru un piešķīrusi šos līdzekļus vairākām Polijas, Ukrainas un starptautiskajām organizācijām.

AJC grupa, kuru vada izpilddirektors Deivids Heriss, marta vidū apmeklēja bēgļu uzņemšanas centrus, kas atrodas netālu no divām robežšķērsošanas vietām, un Varšavas centru, lai klātienē apliecinātu savu solidaritāti ar Ukrainas bēgļiem un poļu brīvprātīgajiem, kas sniedz bēgļiem humāno palīdzību.

Pie mums vērsās vairāki bēgļi un lūdza palīdzēt viņiem nokļūt līdz kādai no lielajām pilsētām, un tā mēs 12 bēgļus nogādājām līdz Varšavai. Viņu vidū bija arī Svita ar gadu veco dēliņu Kirilu. Viņiem izdevās atrast apmešanās vietu Varšavā, un nākamajā dienā viņi ar autobusu devās ceļā uz Spāniju, kur dzīvo Svitas māsa.

Mēs vedām arī piecu cilvēku ģimeni. Tēvam Aleksandram Ukrainā bija veikta operācija, tāpēc viņam bija atļauts pamest savu valsti. Taču viņu trīs pieaugušie dēli palika Kijivā, lai karotu Ukrainas armijas rindās.

Rietumi nepārprotami pauž savu atbalstu Ukrainai un gatavību apturēt Krieviju diplomātiskā ceļā, piegādājot militāro aprīkojumu un sniedzot morālo atbalstu.

"NATO ir alianse, kuras svēts pienākums ir nodrošināt tās dalībvalstu aizsardzību saskaņā ar 5. pantu. Rietumi tagad ir stiprāki un vienotāki nekā jebkad agrāk. [Bet] mums jābūt vienotiem ne tikai šodien, bet arī rīt – un tas mums maksās," paziņoja prezidents Baidens savā spēcīgajā, vēsturiskajā runā, ko viņš teica Varšavas Karaliskajā pilī, atrodoties Polijā trīs dienu vizītē.

Nedēļu iepriekš Kijivā drosmīgi viesojās Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri, pēc tam arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu spīkeri.

Tāpat kā mēs individuāli un kolektīvi reaģējam uz bēgļu tūlītējām vajadzībām, uz nenoteiktu laiku uzņemot ukraiņus, kuriem jāsāk dzīve no jauna mokošā neziņā par savu vīru, tēvu, brāļu likteni, kuri cīnās par savu dzimteni, mums ir jāņem vērā arī, kāda tam būs ietekme uz Poliju, kā arī uz citām Centrāleiropas valstīm ilgtermiņā.

Kopš Ukraina atguva neatkarību no Maskavas 1991. gadā, AJC ir bijusi solidāra ar Ukrainas tautu un paudusi stingru atbalstu brīvai un demokrātiskai Ukrainai. Demokrātijas veicināšana un stiprināšana mūsu reģionā ir galvenais iemesls, kāpēc AJC 2017. gadā atvēra savu biroju Varšavā, lai sadarbotos ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Slovākiju.

Karš Ukrainā neattiecas tikai uz Ukrainu. Tas ir karš pret mūsu pasauli, mūsu vērtībām, mūsu demokrātiskajām sabiedrībām. Prezidentam Volodimiram Zelenskim ir taisnība, sakot, ka šis karš nonāks arī līdz mūsu mājām jeb Krievijas kaimiņvalstu ielām, ja nekavējoties netiks pieņemti un īstenoti drosmīgi lēmumi.

Karadarbība nebeigsies, ja vien Krievija netiks pilnībā izolēta. Tāpēc ir būtiski nedot Krievijai iespēju gūt ienākumus no gāzes un naftas pārdošanas.

Nepieļausim kļūdu, jo Krievija Putina vadībā ir nodarījusi nopietnu kaitējumu ģeopolitiskajai arhitektūrai, kas tika veidota pēc 1989. gada. Vienotība arī turpmāk būs vitāli svarīga, lai palielinātu spiedienu uz Kremli pārtraukt karadarbību un atvilkt savu karaspēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!