Opozīcijas un garīgie līderi, to skaitā arī arhibīskaps Kondrusevičs, devās trimdā, tika izraidīti, vai arī ieslodzīti cietumā. Neraugoties uz norādēm, ka Baltkrievijas varas iestāžu nežēlīgā vardarbība pret protestētājiem pārsteigusi pat Kremli, Krievijas valdība neapdomīgi turpināja atbalstīt režīmu.
Netika saudzēti arī ticīgie, kuri pēc vēlēšanām iestājās pret vēlēšanām sekojošo vardarbību vai varas iestāžu nežēlīgo rīcību. Garīdznieki tika aizturēti un vajāti tikai tāpēc, ka pauda iebildumus pret režīma plašo spēka pielietojumu - bažas, ko izsaka dažādu ticību un kopienu piederīgie. Lai gan pareizticīgie kristieši veido lielāko Baltkrievijas ticīgo kopienu, cietuši ir arī citu ticību ļaudis. Viena protesta laikā likumsargi aizsprostoja durvis Minskas vēsturiskajai Romas katoļu "Sarkanajai baznīcai" Neatkarības laukumā, neļaujot to atstāt aptuveni 100 protestētājiem un draudzes locekļiem.
Pēc tam, kad Baltkrievijas Pareizticīgās baznīcas līderis metropolīts Pāvels pauda pamatotas bažas par savas draudzes locekļu ciešanām, Krievijas Pareizticīgā baznīca paziņoja par viņa nomaiņu.
Tomēr, iespējams, visspilgtākais piemērs, kas ilustrē varas iestāžu vēršanos pret garīgo līderi, kurš atbalsta miermīlīgu, nevardarbīgu rīcību un dialogu, ir režīma aizliegums 31. augustā valstī atgriezties Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājam, arhibīskapam Tadeušam Kondrusevičam, kurš uz īsu brīdi devās svētceļojumā uz Melnās Madonnas svētnīcu Čenstohovā, Polijā. Arhibīskaps ir dzimis un uzaudzis kā Baltkrievijas pilsonis ar Baltkrievijas pasi. Acīmredzami pārkāpjot Baltkrievijas konstitūciju, Baltkrievijas varas iestādes neatļāva arhibīskapam atgriezties pašam savā valstī.
Uz robežas Baltkrievijas amatpersonas arhibīskapam nesniedza nekādu pamatojumu aizliegumam atgriezties valstī, taču daudzi uzskata, ka viņam tika liegta ieceļošana, jo viņš izteicās pret režīma vardarbību pret protestētājiem un aicināja uz dialogu. 19. augustā viņš noturēja lūgšanu ārpus tā cietuma sienām, aiz kurām aizturētie protestētāji tika atkārtoti spīdzināti un kurā režīms atteicās viņu ielaist, lai sekotu Jēzus aicinājumam apmeklēt ieslodzītos.
Baltkrievijas varas iestādes apgalvo, ka tās joprojām "veic pārbaudi" par arhibīskapa pilsonību. Tikmēr tās ir anulējušas viņa pasi. Tādējādi arhibīskaps nevar ieceļot Baltkrievijā, lai piedalītos dievkalpojumos, sniegtu garīgo aprūpi, vai vadītu katoļu baznīcu. Vēl vairāk - no Baltkrievijas lielākā valsts radio kanāla ētera ir noņemta regulārā svētdienas rīta mises pārraide.
Izraidot arhibīskapu Kondruseviču, tiek netaisnīgi sodīts gan viņš, gan Baltkrievijas katoļu baznīcas locekļi. Tā uzskata arī citviet pasaulē. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar paziņojumu, kuram pievienojās vairākas valstis, tostarp ASV, nosodot aizliegumu arhibīskapam ieceļot Baltkrievijā. ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo un citi pasaules līderi ir nosodījuši režīma apkaunojošo izturēšanos pret arhibīskapu Kondruseviču un visiem Baltkrievijas Romas katoļiem. Arī ASV īpašais sūtnis starptautiskās reliģijas brīvības jautājumos Semjuels Braunbeks ir pievienojies daudzskaitlīgajiem aicinājumiem varas iestādēm ļaut arhibīskapam atgriezties mājās.
Traģiski, ka, pirms pašreizējās krīzes, Baltkrievijas valdība deva mājienus, ka tā ir ieinteresēta spert soļus pareizajā virzienā, lai aizsargātu reliģisko brīvību. Baltkrievijas varas iestādēm vajadzētu atgriezties uz šī ceļa. Cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp reliģijas brīvības ievērošana, ilgtermiņā rada lielāku stabilitāti un labklājību. Mēs ceram, ka Aļaksandrs Lukašenka to drīz sapratīs.
Arhibīskapam Kondrusevičam jāļauj atgriezties Baltkrievijā, jo tā ir pareiza rīcība - respektēt arhibīskapa Baltkrievijas pilsonību un aizstāvēt visu Baltkrievijas Romas katoļu reliģisko brīvību.
Mēs no visas sirds pievienojamies valdību vadītājiem un dažādu ticību garīgajiem līderiem, aicinot Baltkrievijas varas iestādes ļaut arhibīskapam Kondrusevičam atgriezties Baltkrievijā. Ļaujiet viņam atgriezties mājās!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
