Sergejs Ancupovs: Mūsdienu Grieķijas mīti, galvenokārt maldinošie
Foto: LETA

Par Grieķiju runā visi, un lielākoties tas nozīmē neprecīzas un maldinošas informācijas masveida atkārtošanu. Kā mēs labi zinām – ja kaut ko atkārto daudz un bieži, tas parasti kļūst par visu pieņemtu patiesību. Citiem vārdiem sakot, veidojas mīti. ES krīzes pārvarēšanas vēsture ir pilna ar mītiem, un vai šos melu kalnus vēlamies atšķaidīt ar faktiem?

Mīts nr. 1: Grieķijas valdība neveic nepieciešamas reformas, tāpēc valstij neklājas labi.

Vairāk nekā piecus gadus Grieķiju faktiski vadīja nevis Grieķijas valdība, bet tās "glābēju" ekspertu komanda, kurā sastāvā ir Starptautiskais valūtas fonda (SVF), Eiropas komisijas (EK) un Eiropas centrālas bankas (ECB) pārstāvji, kurus dēvē par "troiku". Pirmā valdība, kas mēģina uzsākt kādu citādu politiku, nekā to nosaka SVF, EK un ECB, ir tagadējā Alekša Cipra valdība. Visas iepriekšējās valdības, kas bija saistītas ar korumpēto varas slāni, praktiski bez ierunām izpildīja visu, ko "troika" lika darīt. No tā izriet vairāki secinājumi.

1. Pieci gadi ir pietiekams laiks, lai spriestu par "troikas" noteiktas politikas rezultātiem. Ja īsi un pēc būtības, tad tā ir izgāšanās. "Glābēju eksperti" solīja ekonomikas atveseļošanos, valsts parāda samazināšanos, konkurētspējas izaugsmi u.t.t. Tika realizēta plaša reformu programma, ieskaitot valsts aparāta samazināšanu par 25%, valsts īpašumu privatizāciju (jeb precīzāk, to izpārdošanu par sviestmaizi), virkni budžeta konsolidāciju utt. Kāds ir stāvoklis pēc pieciem gadiem? Grieķijas krahs. Ekonomika sabruka par 29%, un to citādi, ka katastrofa, to vērtēt grūti. Valsts parāds ir nevis samazinājies, bet gandrīz dubultojies. Bezdarbs joprojām ir virs 25%, bet starp jauniešiem virs 60%. Pašnāvību skaits pieauga par 35%. Fakti nežēlīgi pierāda to, ka veiktā politika izrādījās kļūdaina, ka tā noveda pie Grieķijas ekonomikas sagrāves. 

Zīmīgi, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Eiropas komisija (EK) un Eiropas centrālā banka (ECB) ekspertu līmenī faktiski atzina savas kļūdas. SVF galvenais ekonomists Olivjē Blanšārs vēl 2013. gadā oficiāli atzina, ka SVF izmantotajos modeļos "bija kļūdaini koeficienti".

Savukārt EK un ECB publiski kļūdas neatzīst, un tas ir tikai loģiski, jo atzīšanās nestu politisko nāvi daudzajiem "taupības politikas" atbalstošajiem vadošajiem Eiropas politiķiem, tāpat nopietni iedragātu ES institūciju tēlu plašākas publikas vidū. Tomēr faktiski abas institūcijas sen rīkojas pilnīgi pretēji krīzes pārvarēšanas "taupības un budžeta konsolidācijas" politikas nostādnēm. ECB jau kādu laiku mēģina stimulēt Eiropas stagnējošo ekonomiku, pludinot bankās milzu kvantumos nodrukātās eiro naudas zīmes – un sola to darīt vismaz gadu

Starp citu, ceru, ka mēs visi vēl labi atceramies nesenos "ekonomikas ekspertu" histēriskus kliedzienus, ka devalvāciju un naudas drukāšanu pieļaut nedrīkst nekādā gadījumā, jo tā novedīs pie hiperinflācijas un tā būtu nāve ekonomikai. Uzmanīgs lasītājs pievērsīs uzmanību arī tam, ka tie paši "eksperti" tagad, pēc ECB kursa maiņas, jau ar putām uz lūpām atbalsta naudas drukāšanu jeb – kā šādos gadījumos viņi paši formulē, lai noslēpt no publikas procesa jēgu – QE, "kvantitatīvo mīkstināšanu". Arī Eiropas Komisija realizē "prettaupības" politiku. Tā jaunā vadītāja vārdā nosauktais ekonomikas atveseļošanas plāns ir "Junkera ekonomikas stimulēšanas" plāns – nevis " Junkera taupības un budžeta konsolidācijas" plāns.

2. Vainot Grieķijas valdību, ka tā neveic "reformas", ir vienkārši absurds. "Troika" to var pārmest tikai sev. Jo tieši tās politika tika realizēta visus šos piecus gadus. Pēc būtības tā ir tikai uzmanības un atbildības novēršana no patiesā vainīgā. Piebildīšu, ka ir pilnīgi skaidrs: pirms SVF, EK, ECB "glābšanas" plāna realizācijas Grieķija bija ļoti smagā stāvokli. Skaidrs, ka tās ir sekas ne tikai iepriekšējo korumpēto valdību nespējai efektīvi pārvaldīt savu valsti, bet arī eirozonas uzbūves kļūdu rezultāts. Tomēr pēc piecu SVF, EK, ECB gadu plāna iemiesošanas Grieķijā, stāvoklis valstī ne tikai neuzlabojies, bet kļuva nesalīdzināmi sliktāks.

3. Tas, ko mēģina darīt Cipra valdība, ir, pirmkārt, atdot savai tautai iespēju par sevi lemt pašiem – nevis realizēt ārējo ekspertu ieteikumus. Otrkārt, pārtraukt reāli postošo "troikas" uzspiesto un jau praksē pierādīti izgāzušos politiku. Treškārt, meklēt citus risinājumus sagrautās ekonomikas atjaunošanai. Tieši tāpēc šī valdība ir "ugunsbīstama un nekontrolējama" – un tieši tāpēc "troikas" kvēlākais sapnis ir to noņemt pēc iespējas ātrāk. Jo citādi drīz, iespējams, Angelai Merkelei un ne tikai viņai nāksies publiski atvainoties Grieķijas tautai par ES politikas kļūdām.

Mīts nr.2: grieķi ir slinki un nevēlas strādāt, tāpēc grieķiem starptautiska "glābēju" komanda (ar strādīgiem vāciešiem priekšgalā) iedod milzīgu naudu – bet grieķi, nepateicīgie, nez kāpēc pret to protestē un ievēl neadekvātus populistus valdībā.

1. Šķiet neticami, bet grieķu slinkums arī ir mīts. No 2000. gada līdz 2008. gadam grieķi strādāja vidēji par 45% (!) vairāk, nekā vācieši. EDSO datu bāzes tabulā abas valsts atrodas blakus rindās, to viegli salīdzināt, informācija ir dažu klikšķu attālumā. Protams, tas, ka grieķi strādāja vairāk vēl nenozīmē, ka viņi bija vai ir produktīvāki par vāciešiem.

2. Tas tiešām šķiet ļoti dīvaini: grieķiem "iedots" naudas vairāk par visas tās ekonomikas apjomu, ap 350 miljardiem eiro, bet viņi ir ar to neapmierināti. Iedomājamies, katrai trīs cilvēku grieķu ģimenei tā sanāk ap simts tūkstošiem eiro! Bet viņi protestē?! Kaut kas ļoti dīvains. (Jebkura Latvijas ģimene būtu vienkārši laimīga, ja saņemtu kaut desmito daļu no minētā.) Varam vēl citādāk uz to palūkoties: ja Grieķijai ir iedots vairāk naudas nekā tās iekšzemes kopprodukts, tad, ja nauda ieplūst ekonomikā, valsts IKP būtu jādubultojas! Bet kas notiek faktiski? Pilnīgi pretējais – IKP ir krities par 29%, bet grieķu ienākumi – par 20%.

Tāpēc rodas loģisks jautājums: kur ir nauda? Grieķi un grieķu ekonomika šo naudu nav redzējuši, jo aptuveni 90% Grieķijas "palīdzības" naudas aizgāja, lai "glābt finanšu sistēmu". Šajā gadījumā nozīmē kaut ko konkrētu - Grieķijas "palīdzības" nauda aizgāja galvenokārt uz vācu, franču un citu ES kodola valstu bankām. Starp citu, par to kur aizgāja Grieķijas "glābšanas" nauda, Latvijā gandrīz neviens neko nezina, jo par to nerunā. Bet to labi zina Grieķijā. Ja grieķi naudu nav saņēmuši, bet parādi viņiem ir uzkrauti, tad kļūst skaidrs, kāpēc viņi protestē pret šādu politiku un nevēlās to turpināt.

3. Patiesībā, ja ielūkojas faktos, ECB, EK un SVF faktiski nemaz neveica palīdzību Grieķijas ekonomikai, bet glāba ES līdervalstu privātbankas, pārliekot to sliktus kredītus uz ES nodokļu maksātāju pleciem. Starp citu, tas pēc ES likumiem nemaz nav legāli atļauts, bet tomēr paklusām tiek darīts. To, ka Grieķijas valsts un tauta tika upurēta banku lobija interešu labā, apzinās arī pašā Eiropas komisijā. Iesaku noskatīties bijušā EK vadītāja Manuela Barozu padomnieka Filipa Legrāna teikto – ļoti interesants materiāls (3' 20''): "Eiropas politikas noteicēju topu sagrābta banku sektora interesēs".

Tāpēc tas, kas notiek Grieķijā, pirmkārt ir cīņa par varu, suverenitāti un demokrātiju Eiropā. Un šī cīņa, ka arī Grieķijas problēmas, tik ātri nebeigsies. Jo līdz šīm gan Grieķijas reālās ekonomikas problēmas, gan sistēmiskās eirozonas uzbūves problēmas neviens vēl nav sācis risināt.

Par nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un vairošanu!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form