Foto: AFP/Scanpix
Lai gan Latvija ir viena no Eiropas Savienības mazākajām valstīm, tā sev ir izvirzījusi augstus mērķus ekonomikas jomā. Latvieši labi saprot, ka, kopīgi strādājot, lai veidotu spēcīgas savienības un prognozējamus noteikumus, var iegūt vairāk. Tas ir arī pamats Latvijas sekmēm Eiropas Savienībā.

Eiropa joprojām ir viena no ekonomiskajām lielvarām. Taču pasaule mainās, un nākotnē 90% ekonomiskās izaugsmes notiks ārpus Eiropas Savienības. Tas parāda, ka tirdzniecības devums Eiropas Savienības ekonomikā nekad nav bijis tik nozīmīgs kā šobrīd. Jaunākie Eiropas Komisijas dati norāda, ka eksports uz valstīm ārpus Eiropas Savienības nodrošina vairāk nekā 31 miljonu darbavietu (kas parasti ir labāk atalgotas), veicina ekonomisko izaugsmi, un palīdz paaugstināt ES tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju.

Pēdējos gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports (kopš 2010. gada) ir ļoti strauji audzis un bijis ekonomiskās izaugsmes un atveseļošanas dzinējspēks. Jo vairāk mēs eksportējam, jo vairāk darba vietu mēs veidojam. Vidēji katrs papildu miljards eiro tirdzniecības apjomā nozīmē papildu 15 000 jaunu darba vietu Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam ignorēt šo iespēju, ņemot vērā 28 miljonus bezdarbnieku un vajadzību pēc ES turpmākas izaugsmes.

Stājoties pret nopietniem izaicinājumiem, ko Eiropa šobrīd piedzīvo, Komisija ar visu ES dalībvalstu atbalstu uzsāka tirdzniecības sarunas ar lielāko ES eksporta partneri - ASV. Vērienīgais tirdzniecības nolīgums, par ko mēs pašlaik risinām sarunas, ir Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība, jeb TTIP.

Veiksmīgs sarunu iznākums ir gan Eiropas Komisijas, gan visu Eiropas Savienības valstu, arī Latvijas, prioritāte. No diskusijām Eiropā par tirdzniecības nolīgumu ir skaidras divas lietas: pirmkārt, ka tirdzniecības paplašināšana ar ASV sniegs ievērojamas priekšrocības. Un otrkārt, ka ir riski, no kuriem jāizvairās. Šajās tirdzniecības sarunās ir svarīgi stiprināt dalībvalstu parlamentu lomu. 

Šogad Eiropas Komisija jau piedalījusies daudzās vērtīgās tikšanās ar ES valstu parlamentu deputātiem, nesen Rīgā notika Eiropas Savienības parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēde, kur kopā ar Saeimas deputātiem tika apspriesti TTIP jautājumi. Demokrātiska kontrole, vai to veic Eiropas Parlamenta deputāti, ES dalībvalstu valdības vai arī dalībvalstu parlamentu deputāti, ir būtisks nosacījums, lai mūsu tirdzniecības sarunas sasniegtu Eiropai visizdevīgākos rezultātus. Tas arī nozīmē, ka mēs vēlamies sniegt faktus, lai rosinātu informācijas apmaiņu, argumentētas diskusijas un lēmumus. Mēs ticam, ka ES valdības un parlamenti uzņemsies savu lomu šajā procesā.

TTIP pamatā ir ekonomiski ieguvumi. TTIP varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem eksportēt uz ASV, vienkāršojot apgrūtinošas un dārgas birokrātiskās formalitātes. Latvijas ražotājiem būtu stimuls ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Mēs to varētu paveikt, sadarbojoties ar ASV regulējuma jomā. Sadarbojoties tiktu novērsti nevajadzīgi tehniski šķēršļi, piemēram, divkāršā kontrole, divkāršā testēšana vai atšķirīgas tehniskās prasības. 

Tas attiecas uz daudziem Latvijā ražotiem izstrādājumiem, piemēram, koksnes izstrādājumiem, elektroniskām un medicīniskām ierīcēm. Latvijas uzņēmumiem tirdzniecības sarunās ar ASV ir svarīgi arī citi jautājumi, piemēram, augstākā līmeņa vadītāju un kvalificēta darbaspēka mobilitāte, piekļuve valsts un pašvaldību iepirkumu tirgiem, vai pārmērīga maksa par pieeju tirgum. Šādi un citi šķēršļi paaugstina mūsu uzņēmumu eksporta izmaksas ASV tirgū, vai pat ir iemesls, lai uzņēmumi atteiktos no eksporta uz ASV. 

Turklāt daudzu Latvijas uzņēmumu interesēs ir, lai ASV preces un pakalpojumi, kas tiem ir nepieciešami saimnieciskās darbības veikšanai, būtu pieejami Eiropā par konkurētspējīgu cenu. Arī Latvijas pārtikas ražošanas, tekstilrūpniecības, IT un farmācijas nozares varētu gūt labumu no zemākiem muitas nodokļiem un pieejamākiem ASV tirgiem.      

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenais darba devējs ES, un tieši MVU būs lielākie ieguvēji no TTIP. Latvijas MVU jau ir nozīmīgi eksportētāji un TTIP var paplašināt to iespējas un radīt jaunas darba vietas. Eiropas Komisijas ziņojums par Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu darbību liecina, ka to eksportam uz ASV pastāv reāli šķēršļi, un TTIP var palīdzēt novērst daudzus no tiem. Tas ir īpaši svarīgi Latvijai, kur 90% no eksporta uzņēmumu kopskaita ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodrošina vairāk nekā 50% no kopējās eksporta vērtības uz ASV.  

Tieši tāpēc, kopā ar ASV, mēs nolīgumā vēlamies iekļaut sadaļu par MVU, lai veicinātu informācijas apmaiņu par MVU iespējām dalībai transatlantiskajā tirdzniecībā. No TTIP iegūs arī daudzi mazāki uzņēmumi, kas tieši neeksportē uz ASV, jo varēs pārdot izejmateriālus, komponentes un pakalpojumus uzņēmumiem, kas veic tirdzniecību pāri Atlantijas okeānam. Pērn Latvijas kopējais preču eksporta apjoms uz ES bija 72,5% no kopējā eksporta apjoma. Eksportējot uz ES, Eiropas partneri dažkārt pieprasa Latvijas uzņēmumiem, lai viņu piegādātās preces atbilstu Amerikas prasībām, jo gala produkcija paredzēta ASV tirgum. Tādējādi TTIP varētu sniegt priekšrocības arī tiem uzņēmumiem, kas vēl neeksportē tieši uz ASV.

Sadarbība regulatorajā jomā arī veicinās augstus standartus patērētāju un vides aizsardzībā. Eiropas Savienībā un ASV ir labākie regulatori pasaulē. Ja abu pušu regulatori darbosies kopā un mācīsies viens no otra, tie sasniegs labākus rezultātus. Un mēs vienosimies paturēt tiesības uz atšķirīgu viedokli jomās, kur mūsu uzskati ir dažādi. TTIP saglabās mūsu standartus esošajā līmenī, nevis tos pazeminās. Nolīgums arī negrozīs mūsu likumus, piemēram, attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru audzēšanā izmantoti hormoni, vai ģenētiski modificētiem organismiem.

TTIP stiprinās mūsu lomu pasaulē. Eiropas Savienībai un ASV, neraugoties uz visām atšķirībām, ir kopīgas pamatvērtības - demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, tiesiskais regulējums savu pilsoņu un vides aizsardzībai. Transatlantiskajai partnerībai būs svarīga nozīme, ja vēlamies saglabāt mūsu kopējās vērtības. Turklāt tā mums palīdzēs būvēt aizvien jaunus transatlantiskos tiltus un piedāvās alternatīvus tirgus šodienas nestabilajā pasaulē.

Mēs pilnībā izprotam tos, kuri pieprasa, lai mēs aizstāvētu mūsu Eiropas modeli un mūsu vērtības. Šis mērķis ir skaidri norādīts sarunu mandātā, par ko vienojušās ES dalībvalstu valdības, un to publiski paziņojusi Eiropas Komisija. Kopā ar ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentu, aizstāvot mūsu kopējās vērtības, mēs esam skaidri novilkuši 'sarkanās līnijas' un noteikuši mērķus, lai saglabātu ES patērētāju veselības, drošuma un datu aizsardzības augsto līmeni, kā arī sociālos, fiskālos un vides standartus.

Tādēļ mēs nekad neatbalstīsim vienošanos, kas mazinātu mūsu stingros standartus pārtikas drošības, veselības un vides aizsardzības jomā. TTIP neierobežos valstu valdību un pašvaldību brīvību izvēlēties kā nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi un izglītību. Un mēs nepieļausim, ka Eiropas tirgū nokļūst ražojumi, kas neatbilst ES standartiem. Mēs tā neesam rīkojušies agrāk un negrasāmies to uzsākt - nedz ar TTIP, nedz kādu citu tirdzniecības nolīgumu, par ko risinām sarunas. Un neviens tirdzniecības līgums nemainīs veidu, kādā mēs Eiropā pieņemam likumus.

Mūs priecē, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā šīs sarunas guva jaunu impulsu - ne tikai pie sarunu galda, bet arī saistībā ar caurredzamību un sabiedrisko apspriešanu ar dažādām organizācijām, tostarp arodbiedrībām, vides NVO, MVU. TTIP bija galvenā tirdzniecības un investīciju sadarbības prioritāte Latvijas prezidentūras laikā, un mēs esam gandarīti, ka divās pēdējās sarunu kārtās ir vērojama nepārtraukta attīstība tehniskajā līmenī attiecībā uz visiem trim sarunu virzieniem: piekļuvi tirgum, regulatoro sadarbību un tirdzniecības noteikumiem. Abas puses ir saglabājušas savu sākotnējo apņēmību noslēgt vērienīgu, līdzsvarotu un savstarpēji izdevīgu vienošanos.

Veiksmīgs sarunu iznākums raidīs spēcīgu signālu par Eiropas Savienības un ASV gatavību atbalstīt un sekmēt vērtības, kas ir bijušas mūsu veiksmes pamatā, un par mūsu apņēmību nodrošināt savas tautsaimniecības turpmāko konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē.

Jādara viss, lai šo iespēju izmantotu!

Sesīlija Malmstrēma, Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre.

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!