Signe Birne: Visaptverošs pašatteikušos personu reģistrs – ko tas nozīmē  (14)

Pētījumi liecina, ka Latvijā apmēram 6% iedzīvotāju ir azartspēļu atkarības risks, savukārt 1,3% ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu ar negatīvām sekām. Absolūtajos skaitļos tas nozīmē, ka 79 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir nosliece uz azartspēļu atkarību, bet 16 tūkstošiem šī problēma ir smagākā pakāpē.

Azartspēles nav vienīgā izklaide, kura var izraisīt atkarību, tā dēvēto procesu atkarību izraisa arī videospēles, pārmērīga interneta lietošana un citas darbības. Azartspēļu joma ir tas izklaides veids, kas patlaban Latvijā no valsts puses tiek regulēts visvairāk. Azartspēļu operatoriem ir noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, būtiski ierobežotas iespējas rīkot kampaņas un piedāvāt spēlētājiem bonusus, ir ierobežots to produktu klāsts, ko ir iespējams piedāvāt spēlētājiem. Tāpat spēļu operatoriem ir obligāti jāpiedāvā vairāki atbildīgas spēles rīki, kuri ļauj spēlētājiem kontrolēt savas darbības.

Viens no šādiem rīkiem ir pašatteikušos personu reģistrs, kas no nākamā gada 1. janvāra būs vienots un attieksies uz visu azartspēļu nozari un interaktīvajām izlozēm.

Ar ko atšķirsies

Normatīvie akti jau šobrīd paredz interaktīvo azartspēļu organizētājam pienākumu izveidot un uzturēt interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistru ar mērķi identificēt spēlētāju, nepieļaut nepilngadīgas personas dalību interaktīvās azartspēlēs un novērst no interaktīvām azartspēlēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību spēlēs. Taču patlaban sistēma ir nepilnīga, ja spēlētājam, izslēdzot sevi tikai konkrētā interaktīvo azartspēļu organizētāja platformā, vēl aizvien ir iespēja mainīt spēlēšanas vietnes jeb interaktīvo azartspēļu organizētāju tīmekļa vietnes, vēršoties pie cita spēļu organizētāja, neskatoties uz jau iesniegto pieprasījumu tam liegt spēlēt interaktīvās azartspēles citā vietnē.

Lai pilnveidotu normatīvo aktu regulējumu un aizsargātu fizisku personu tiesības, ar nākamo gadu tiks izveidots vienots no spēlēm pašatteikušos personu reģistrs interaktīvo azartspēļu organizētājiem un arī interaktīvo izložu organizētājiem. Reģistru pārzine būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Reģistrs tiks izveidots un iekļauts portālā "Latvija.lv" ar nosaukumu "Azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanas lieguma pieprasīšana".

Kā iekļaut sevi reģistrā

Savu pieprasījumu par iekļaušanu reģistrā personas varēs iesniegt vairākos veidos:

- personīgi inspekcijā rakstveidā;

- personīgi azartspēļu organizēšanas vietā rakstveidā;

- attālināti inspekcijā, autentifikācijai izmantojot elektroniskās identifikācijas rīkus;

- izmantojot interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu tīmekļa vietnes, lai piekļūtu inspekcijas tīmekļa vietnes lieguma pieprasījuma sadaļai.

Lai iekļūtu spēļu zālē vai kazino, kā arī uzsāktu spēli interaktīvajā vietnē, ikvienai personai ir jāidentificējas, proti, jāuzrāda savi dokumenti vai jāievada dati interneta sistēmā. Pārbaudot šos datus, būs redzams, vai persona ir iekļāvusi sevi pašatteikušos personu sarakstā, un, ja tas tā būs, personai tiks liegta ieeja zālē, kazino vai spēle interaktīvajā vietnē.

Kā izmanto reģistrus

Fiziskas personas, kuras vēlas sevi pasargāt no radušās atkarības, jau šobrīd vēršas inspekcijā ar lūgumu liegt tām piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām. Laika posmā no 2011. gada līdz 2019. gada 8. augustam inspekcijā ir saņemti 1720 fizisko personu lūgumi. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnēs interaktīvo azartspēļu organizētājiem līdz 2018. gada beigām ir izteikti 17 858 šādi lūgumi (lūgumu skaits nenozīmē identisku fizisku personu skaitu, jo viena persona var iesniegt lūgumu vairākās interaktīvo azartspēļu vietnēs).

Cik ilgi darbosies liegums

Minimālais lieguma spēlēt spēles termiņš ir 12 mēneši, bet lieguma maksimālais termiņš nav ierobežots. Ja fiziska persona vēlēsies atsaukt pieprasījumu, kas būs iespējams ne ātrāk kā pēc gada, tai būs klātienē jāapmeklē inspekcija, lai saņemtu psihologa konsultāciju par tālāko rīcību. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka cilvēka lēmums atsaukt iepriekš izteikto lūgumu par liegumu ir pieņemts pārdomāti, nevis emocionāli, attiecīgi nodrošinot atbalstu personai izvairīties no pārmērīgas tieksmes uz spēlēšanu. Jau šobrīd inspekcijā tik nodrošinātas psihologa konsultācijas nolūkā mazināt riskus saistībā ar spēļu iespējamo kaitīgo ietekmi, kas var pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt spēles un var izraisīt atkarību. Visi reģistrā iekļautie fiziskas personas personalizētie dati nekavējoties tiks neatgriezeniski izdzēsti no reģistra pēc pieprasījumā norādītā lieguma termiņa beigām vai pēc tam, kad saņemts attiecīgs personas iesniegums.

Būtiski! Tos iesniegumus, kas inspekcijā ir saņemti, sākot ar 2019. gada 4. aprīli (jo 2019. gada 3. aprīlī tika pieņemti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā), automātiski pārcels uz jaunizveidoto reģistru 2020. gada 1. janvārī. Savukārt tiem, kas iesniegumu rakstījuši pirms šī termiņa, tas būs jāraksta no jauna (klātienē vai attālināti).

Kā ir citur

Pašatteikušos personu reģistri ir vispārpieņemta prakse daudzās Eiropas valstīs. Tādi reģistri darbojas tepat blakus Igaunijā un Lietuvā, reģistri ir arī Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā un citās valstīs.

Valstu prakse ir dažāda, piemēram, laiks, uz kādu spēlētājs var sevi izslēgt, ierobežot no spēlēm, variē no 24 stundām līdz pat neierobežotam laikam. Ir valstis, kas piedāvā salīdzinoši neilgus laika posmus sevis ierobežošanai, kas varētu tikt saukts par tādu kā "cool off" jeb periodu, kad cilvēks nomierinās un var ar vēsu prātu pieņemt lēmumu turpināt vai neturpināt spēlēt. Savukārt citās valstīs tiesa var pieņemt lēmumu un uzlikt par pienākumu, izslēdzot sevi, atteikties no azartspēlēm.

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā reģistrs darbojas jau vairākus gadus, un 2018. gada beigās tajā bija reģistrētas 5124 personas, kuras bija pašatteikušās no azartspēlēm, 2573 personas – no sporta totalizatora, bet 1390 personas – no dalības loterijās.

Lai spēle nekļūtu par problēmu

Pašatteikušos personu reģistrs ir tikai viens no vairākiem rīkiem, kas pasargā spēlētājus, kuriem ir atkarības risks, taču tas, ka reģistri eksistē daudzās valstīs, pierāda to efektivitāti. Arī Latvijā iespēju pašatteikties izmantoja vairāki tūkstoši cilvēku, un turpmāk šis rīks būs vēl efektīvāks.