'Silava': Vai Latvijā būs būt zinātniekiem, medniekiem, makšķerniekiem, zvēriem, putniem un zivīm?
Foto: Publicitātes attēli

Iepazīstoties ar Latvijas Republikas Valsts kontroles mājaslapā atrodamo materiālu "Valsts kontrole: vai mūsu vārdi sakrīt ar darbiem, apsaimniekojot medījamās sugas?", Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" Zinātniskā padome sniedz sekojošu viedokli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Medības līdzās makšķerēšanai, sēņošanai, ogošanai vai riekstošanai ir izsena, tradicionāla Latvijas iedzīvotāju nodarbe, un visas šīs nodarbes ir visnotaļ atbalstāmas, veicināmas un cienījamas. Ikviena no tām ir saistīta ar Latvijas dabas resursu – meža un ūdeņu ekosistēmu –izmantošanu, kas papildus kokmateriālu ražošanai vai rūpnieciskajai zvejai ieņem arvien būtiskāku vietu Latvijas sabiedrības izpratnē par dabas kapitālu jeb, citiem vārdiem, tuvina cilvēkus dabai.

Nenoliedzami, visas dabā esošās materiālās un taustāmās lietas teorētiski ir uzmērāmas, vērtējamas naudas izteiksmē un, atjaunojamo resursu izpratnē, saglabājamas un atstājamas nākamajām paaudzēm vēl augstākā kvalitātē un lielākā apjomā. Mežzinātnieki šo pieeju sauktu par ilgtspēju. Tomēr bioloģisko aktīvu vērtēšana vienmēr ir bijusi problemātiska – ne rieksti, ne zivis, ne zvēri nekad nav precīzi uzskaitāmi, jo neatrodas pārskatāmā, ierobežotā teritorijā – kūtī, akvārijā vai sakņu dārzā. Precīzai uzskaitei būtu nepieciešami ļoti lieli, praktiski neiespējami finanšu un cilvēkresursi, tādēļ absolūtā vairumā gadījumu uzskaites dati ir jākombinē ar ekspertu interpretāciju un tiem piemīt lielāka vai mazāka nenoteiktība.

No visām iepriekš minētajām cilvēku nodarbēm tieši medības Latvijā ir visstingrāk reglamentētas un uzraudzītas. Papildus valsts iestāžu atbildībai izsenis medību saimniecībā ir iesaistīti zinātnieki. Meža faunas un medniecības virziens ir viena no spēcīgākajām un straujāk augošajām mežzinātnes institūta "Silava" kompetencēm. Latvijā medību jomā gan resursu uzskaite, gan izmantošanas kontrole ir daudzkārt precīzāk reglamentēta un zinātniski pamatota, salīdzinot ar, piemēram, riekstošanu vai spiningošanu, tādēļ LVMI "Silava" Zinātniskā padome ir pārsteigta par tieši šī procesa nonākšanu Valsts kontroles darba prioritāšu augšgalā. Tajā pašā laikā LVMI "Silava" zinātnieki ir centušies rūpīgi iepazīstināt kontroles darbiniekus ar teorētisko un metodisko pieeju dažādu sugu medījamo dzīvnieku populāciju vērtēšanā.

LVMI "Silava" Zinātniskā padome novērtē Valsts kontroles ziņojumā iekļauto revīzijas argumentāciju – publiskajā telpā bijušas "asas sabiedrības diskusijas". Saspringtā un polarizētā sabiedrībā par ikvienu jautājumu vienmēr būs sastopami atšķirīgi, pat galēji pretēji, asi un radikāli viedokļi, tiem diemžēl būs arvien vairāk piekritēju, un to autorus arvien mazāk interesēs fakti, dati un argumenti.

Ne medības, ne makšķerēšanu, ne sēņošanu un ogošanu (vākšanu) mūsdienās nedrīkst uzskatīt par nepieciešamu darbību cilvēku izdzīvošanai. Līdzīgi nedrīkst uzskatīt, ka medību vai makšķerēšanas process ir attaisnojams tikai ar to, ka tiek novērsti draudi kādām citām sabiedrības interesēm. Ne Eirāzijas lūsis, ne strauta forele, pat ne maza karūsiņa piemājas dīķī, ko nomakšķerē kāds puika vai pat meitenīte, tiešus draudus sabiedrībai nerada, bet kā medījumam vai lomam tiem ir milzīga, neatsverama vērtība pietiekoši lielas sabiedrības daļas dzīvē. Tie tiešā veidā stiprina cilvēku saistību ar dabu un veido izpratni par to. Iespējams, pat palīdz cilvēku atgriezt par dabas sastāvdaļu. Mežzinātnes institūta "Silava" Zinātniskās padomes ieskatā, cilvēku apdzīvotā zemē tieši šim aspektam būtu jābūt prioritāram.

Attiecībā uz Valsts kontroles ziņojumu mežzinātnes institūta "Silava" Zinātniskā padome konstatē vairākus tajā izskatītos jautājumus, kas skar institūta darbību, bet izklāstīti nepilnīgi un masu informācijas līdzekļos tiek pasniegti pārpratumus izraisošā veidā.

Nešķiet konstruktīvi reizē aplūkot lūšu medību leģitimitāti Eiropas Padomes direktīvas prasību ieviešanas kontekstā, kas ir bijis valsts pārvaldes iestāžu uzdevums, un populācijas stāvokļa un lieluma vērtējumu, kurā piedalījušies LVMI "Silava" zinātnieki gan pētnieku, gan sertificētu zīdītāju ekspertu statusā ar tiesībām sniegt atzinumus par savvaļas sugu zīdītāju populācijām. Valsts kontrole ir pamatoti secinājusi, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, "Eirāzijas lūša suga Latvijā tika iekļauta Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) IV pielikumā, kas paredz to stingru aizsardzību un vispārēju aizliegumu to iegūt (medīt)", bet "atsevišķu dzīvnieku ieguvi direktīva pieļauj, ja ir veikts izvērtējums par trim priekšnoteikumiem un šādā prioritārā kārtībā: ieguves mērķis atbilst vienam no pieciem Dzīvotņu direktīvā uzskaitītajiem iemesliem, nav pieņemamas alternatīvas mērķa sasniegšanai un tas nekaitē sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā".

Šādā gadījumā pienāktos arī uzsvērt, ka saskaņā ar mežzinātnes institūta "Silava" veikto pētījumu maksimālais nomedīšanas apjoms, kas nekaitē Latvijas lūšu populācijas labvēlīga stāvokļa saglabāšanai, ir līdz 150 indivīdiem gadā. Tad kļūtu saprotams, ka lūšu nomedīšanas limitu noteikšanas būtiskākā problēma ir pretruna starp Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā pieļauto "atsevišķu dzīvnieku ieguvi" un 150 indivīdiem, ko labvēlīgos populācijas dinamikas periodos suga spēj atjaunot, neapdraudot labvēlīgu stāvokli un medību ilgtspēju. Tā vietā, lai viennozīmīgi izskaidrotu direktīvas prasību, ziņojumā izteiktās šaubas par lūšu populācijas stāvokļa un lieluma pareizu novērtējumu ir zinātnieku un ekspertu darbu diskreditējošas.

Ziņojuma autori dažviet neatbilstoši lietojuši jēdzienus "populācijas stāvokļa vērtējums" un "populācijas lieluma vērtējums". Lasītājam būtu nepārprotami jānorāda, ka populācijas stāvoklis tiek vērtēts pēc izmaiņām sugas izplatības kartē, populācijas lieluma (indivīdu skaita) dinamikā un tā atšķirībām no mērķa populācijas lieluma, piemērotu dzīvotņu daudzuma areālā un nākotnes prognozēm, kuras nosaka esošie un iespējamie sugas apdraudējumi. Ja izmaiņu nav, sugas stāvokļa vērtējumu nemaina. Ja notikušas izmaiņas vienā vai otrā virzienā, tad atkarībā no minēto 4 kritēriju kombinācijas stāvokli atzīst par uzlabojušos vai pasliktinājušos. Savukārt populācijas lieluma vērtējums ir aptuveni aprēķināts vai pārsvarā uz netiešiem pierādījumiem balstīts vērtējums par indivīdu skaitu. Viens no ceļiem, kā ticis novērtēts Latvijas lūšu populācijas lielums, ir vienkāršota aplēse, izmantojot literatūrā atrodamo nomedīšanai pieļaujamo populācijas daļu, 10–20%, savienojumā ar faktu, ka regulāra ne vairāk kā 150 lūšu nomedīšana Latvijā nerada lejupslīdi skaita dinamikā. Tātad faktiskais lūšu skaits pirms medībām ir apmēram 5 reizes lielāks – 750 – jeb populācijas lielums, pēc eksperta vērtējuma, atrodas robežās starp 600 un 800. Ar detalizētu un vizualizētu informāciju, kas ir lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanas pamatā, lasītājs var iepazīties mežzinātnes institūta "Silava" mājaslapā.

Vēlamies piebilst, ka papildus iepriekš minētajiem 4 populāciju stāvokļa kritērijiem LVMI "Silava" ilgstoši veic lūšu un vilku populāciju genofonda izpēti. Pēc ģenētiskajiem parametriem abas sugas Latvijā ir labā stāvoklī, kas ir nozīmīgs apliecinājums to ilgtspējīgai apsaimniekošanai un labām izdzīvošanas izredzēm nākotnē Baltijas populācijas līmenī.

Ziņojumā minētais lūšu skaits – 190 – 2018. gadā nav LVMI "Silava" aprēķinātais populācijas lielums, bet gan vidējā vērtība skaitam, kas iegūts, rekonstruējot populācijas skaita dinamiku (izmaiņu tendences) pēc nomedīto un laboratorijā pārbaudīto lūšu dzimuma un vecuma struktūras. Rekonstrukcija balstīta uz pētījuma rezultātiem tikai par nomedīto lūšu dzimumu, vecumu un auglību. Tās pamatā ir abstrakts, bet metodiski korekts pieņēmums, ka lūša vecums nomedīšanas brīdī apliecina šī dzīvnieka atrašanos populācijā visā savas dzīves laikā. Tādējādi iespējams iegūt koeficientus, ar kuru palīdzību aprēķināt minimāli iespējamo lūšu daudzumu iepriekšējos gados. Pēc šādas metodikas aprēķinātais skaits var būt ievērojami mazāks (8 reizes nav nekas pārsteidzošs) par vērtējumu, kas iegūts, uzskaitot nenomedītus lūšus dabā. Taču šī pētījuma jeb speciālā monitoringa mērķis nav novērtēt lūšu skaitu, bet tā izmaiņu tendences.

Izcēlums, ka tikai trijās ES dalībvalstīs ir atļautas lūšu medības, no kurām Latvija izmanto vislielāko nomedīšanas kvotu, var tikt uztverts kā maldinošs, jo lūšu medības ir atļautas arī Igaunijā. Vienīgi šajā kaimiņvalstī pēdējos 5 gadus likumīgi neviens lūsis nav nomedīts, jo vai nu noteiktais limits bijis ļoti niecīgs un mednieki paši no tā atteikušies, vai arī ticis noteikts t.s. nulles limits ar nosacījumu, ka medības tiks atjaunotas, tiklīdz populācijas lielums sasniegs mērķī paredzēto.

Nepamatoti liela vērība ziņojumā veltīta vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmas analīzei, līdzību meklēšanai ar populācijas aizsardzības pasākumiem citās valstīs un lūšu limitu noteikšanu. Pelēkais vilks kā Dzīvotņu direktīvas V pielikuma suga, esot tai labvēlīgā statusā, Latvijā varētu tikt medīts ar tikpat nelielu administratīvo resursu ieguldījumu kā, piemēram, bebri, kas šajā ziņojumā vispār nav vērtēti. Nenoliedzot vilkiem īpaši veltīto pasākumu nozīmību, šķiet nepelnīti neminēt, ka sugas aizsardzības plāna izstrāde, limita sistēmas ieviešana un speciālais monitorings izvirza vilkus augstāk par citām V pielikuma sugām, kā arī nodrošina neapstrīdamu materiālu populācijas stāvokļa zinātniskajam vērtējumam. Veiksmīgas medību nozares darbības un sadarbības rezultātā mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku rīcībā ik gadu nonāk vismaz 50% Latvijā nomedīto vilku un teju 100% nomedīto lūšu paraugu.

Mežzinātnes institūta "Silava" Zinātniskā padome augstu novērtē Valsts kontroles ziņojumā ietverto aicinājumu lēmumu pieņemšanā vairāk paļauties uz zinātnisko izvērtējumu. Šāda pieeja arvien tuvinātu Latviju attīstīto pasaules valstu rīcībai un, iespējams, līmenim. Diemžēl institūta zinātnieku 2018. gadā sagatavotais starptautiskā pētījuma pieteikums "Vienota lielo plēsēju (vilku, lūšu, lāču) monitoringa, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu sistēma Baltijas reģionā", kurš cita starpā paredzēja izveidot starpvalstu zinātnisko grupu lielo plēsēju populāciju stāvokļa vērtējumam, izrādījās noraidāms. Starptautiskā eksperta argumentācija, noraidot pieteikumu, pamatojās uz šo dzīvnieku populāciju labo un stabilo stāvokli Baltijas reģionā. Šī iemesla dēļ, eksperta ieskatā, pētījums nebija aktuāls un tam plānotais finansējums būtu "novirzāms" reģioniem, kuros lielo plēsēju populācijas ir patiešām bēdīgā stāvoklī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form