Un situācija Tibetā neuzlabojas. Gluži otrādi - tā pasliktinās jo dienas, jo vairāk. Tibetā joprojām notiek "tīrīšana" tibetiešu mūku rindās. Ķīnas vēstnieka vēstulē Tibetas atbalsta grupai rakstīts, ka tā tiekot atklāts Dalailamas kliķes drošības departamenta tīkls, kas darbojoties Ķīnā. Šajā pašā vēstnieka vēstulē lasāms arī tas, ka nemiernieki, ar to domājot tibetiešus, rīkojoties ārkārtīgi brutāli: sadedzinājuši vai līdz nāvei piekāvuši 18 nevainīgus cilvēkus, tostarp nepilnu gadu vecu zīdaini. Tur rakstīts, ka Ķīnas Tibetas autonomā reģiona varas iestādes maksimāli ievērojušas neiejaukšanās principu, apturot noziedzīgās darbības, turējušās pie likuma normām un nav izmantojušas nāvējošus ieročus.. Tāpat tur rakstīts, ka tiesībaizsardzības iestādes ar savu rīcību guva visu Tibetas autonomajā reģionā dzīvojošo etnisko grupu nedalītu atbalstu. Kā zinām, masu informācijas līdzekļi vēsta pavisam par ko citu
Vai šis stils un tonis jums tomēr neatgādina kaut ko tik pazīstamu, ka nevilšus ir jānoskurinās? Nebūsiet taču aizmirsuši, kā runāja un rīkojās totalitārais komunisms PSRS teritorijā! Taču visvairāk šokē šīs vēstules nobeigums, kur iestāšanās par vardarbības pārtraukšanu Tibetā un mierīga dialoga uzsākšanas aicinājums tiek nosaukts par bezatbildīgu un netaktisku rīcību no Latvijas puses.
Pasaules demokrātiskajās valstīs aug protests un nosodījums par Tibetā notiekošo. Šis viedoklis ir jau aktīvi un asi pausts no valstu līderu mutes Francijā, Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Polijā, Čehijā, Kanādā, Zviedrijā, Austrālijā, Austrijā, Šveicē, Īrijā, Slovēnijā, kaimiņvalstī Igaunijā un citur. Tas debatēts ANO un Norvēģijas parlamentā un ar 153 sabiedrisko organizāciju parakstiem nostiprināts vēstulē ANO Cilvēktiesību komisārei, kā arī visu laiku tiek apliecināts protesta demonstrācijās olimpiskās lāpas ceļā uz Pekinas olimpiskajām spēlēm.
Kamēr mēs turpinām mīdīt savu pašcieņu un godaprātu, nespējot saņemties rīcībai, lai paustu parlamenta kopējo viedokli par notikumiem Tibetā, Eiropas Parlaments savu nostāju ir paudis 10.aprīlī, pieņemot rezolūciju par Tibetu. Un Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir stingri nosodītas Ķīnas drošības spēku veiktās brutālās represijas pret tibetiešu demonstrantiem. Tajā tiek pieprasīts ANO pārraudzībā veikt atklātu un neatkarīgu izmeklēšanu un aicināts atvērt Tibetu plašsaziņas līdzekļiem un diplomātiem. Lūk! Un tas ir tieši tas pats, kas ir rakstīts arī mūsu piedāvātajā deklarācijas projektā.
Eiropas Parlaments savā apjomīgajā rezolūcijā par Tibetu aicina Ķīnu ievērot saistības, kuras tā savā valstī ir noteikusi attiecībā uz cilvēktiesībām, uz mazākuma tiesībām un uz tiesiskuma principu, kas bija par pamatu tam, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atļaut Ķīnai organizēt Olimpiskās spēles.
Mūsu deklarācijā iekļautas gluži līdzīgas nostādnes -
- pirmkārt, prasība abām pusēm būt savaldīgām un nepieļaut vardarbības turpināšanos;
- otrkārt, aicinājums Ķīnas pusei atļaut ANO cilvēktiesību ekspertiem ierasties Tibetas reģionā, lai veiktu objektīvu izmeklēšanu;
- treškārt, aicinājums uzsākt tiešu konstruktīvu, visaptverošu dialogu ar Dalailamu un Tibetas trimdas valdības pārstāvjiem, lai rastu krīzei miermīlīgu risinājumu un panāktu vienošanos par Tibetas reālu autonomiju, kas nozīmētu Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
Ja ne mēs, tad kurš gan cits vēl tik labi izprot šo vārdu vērtību un jēgu? Diemžēl līdz šim Latvijas reakcija uz notikumiem Tibetā ir bijusi visai nīkulīga. Ļoti negribas ticēt, ka aizvadītie septiņpadsmit atgūtās neatkarības gadi mūsos radījuši pieķeršanos sīkām lietām un atkarību no sīkām domām. Nepazemosim savas valsts pašcieņu, atturoties no skaidras un noteiktas pozīcijas Tibetas jautājumā un bailīgi pavirzoties maliņā!
Pasaules politiķi un ievērojami masu mediji jau ir vilkuši paralēles starp Baltijas valstu un Tibetas likteni. Latvijas balss, Latvijas teiktais pasaulē tiek gaidīts, un tas tiks vērtēts.
Pasaulē nav drošāku stabilitātes un līdzsvara garantiju kā cilvēka pamattiesību un brīvību un demokrātijas principu ievērošana, tāpēc tieši šie principi, nevis ekonomiskās intereses ir jāvirza priekšplānā un, iestājoties par šiem principiem, ir jārīkojas noteikti un nevilcinoties. Latvijai, protams, ir būtiski savu ārpolitiku veidot izsvērti, tomēr, pieslejoties stiprākajam, bieži vien netiek izvērtēts tas fakts, vai stiprākā pusē ir patiesība, tas, vai stiprākais ievēro cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas pamatvērtības, kas ir mūsu lielākā vērtība.
Kad Latvija ar savu garaspēku nevardarbīgi atguva neatkarību, tika cerēts, ka mēs, tieši mēs - mazā Latvija! - starptautiskajā politikā varētu stiprināt morālo dimensiju, kas būtu ļoti svarīgi. Vai šī mūsu godpilnā misija vairs nav nekā vērta? Vai tā vairs nav aktuāla?
Pasaules demokrātiskās valstis gaida Latvijas pozīciju šajā jautājumā!