. Ostas ir vārti uz visu ES transporta tīklu un līdz ar to arī ekonomikas attīstības virzītājspēks. Vairāk kravas kuģu, kruīza kuģu un prāmju mūsu ostās nozīmē arī vairāk darbvietu.
Eiropa ir ļoti atkarīga no savām jūras ostām, caur kurām no ES eksportē un no pārējās pasaules ES importē 74 % kravu kopīgā apjoma.
Ostas ir ne tikai svarīgas ārējai tirdzniecībai un vietējai izaugsmei, tās ir arī integrētas un ilgtspējīgas transporta sistēmas izveides pamatelements, jo patlaban ir aktuāli centieni novirzīt kravas automobiļus no noslogotajiem sauszemes transporta koridoriem un plašāk izmantot tuvsatiksmes kuģošanu.
Ņemot vērā pat vispieticīgākās ekonomikas izaugsmes prognozes, gaidāms, ka kravu apjoms ostās līdz 2030. gadam palielināsies par 57 %, gandrīz noteikti izraisot pārslogotību. Pēc 20 gadiem simtiem Eiropas jūras ostu saskarsies ar nopietnām problēmām tādās jomās kā veiktspēja, ieguldījumu nepieciešamība, ilgtspējība, cilvēkresursi un integrācija ar ostu pilsētām un reģioniem.
Tātad mūsu ostām ir jāpielāgojas. Ņemsim kaut vai nākamās paaudzes sevišķi lielos kuģus, kas spēj pārvadāt 18 000 konteineru. Ja šos konteinerus iekrautu kravas automobiļos, kas nostādīti vienā rindā, šī rinda stieptos no Roterdamas līdz Parīzei. Lai uzņemtu šādus kuģus, ostām ir jānodrošina pietiekams dziļums, celtņu darbības zona un doku platība. Aizvien arī palielinās vajadzība pēc gāzes tankkuģiem un gazifikācijas iekārtām.
Efektivitāte un veiktspēja Eiropā ir visai atšķirīga. Daudzas ES ostas darbojas ļoti sekmīgi, piemēram, Roterdama, Antverpene un Hamburga, kurās apstrādā 20 % visu kravu. Tomēr ne visas ostas piedāvā tikpat augsta līmeņa pakalpojumus. Ostu tīkla savienojumi un tirdzniecības plūsmas ir labi attīstītas Eiropas ziemeļu daļā, bet ne tik labi – dienvidos.
Ķēde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms – ja dažas ostas nedarbojas sekmīgi, tas ietekmē visa Eiropas transporta tīkla ilgtspējīgu funkcionēšanu un ekonomiku kopumā, savukārt ekonomikai nepieciešama atveseļošana un ilgtermiņa izaugsme.
Ostām jābūt gatavām nākotnei. Tas nozīmē, ka jāuzlabo vietējie savienojumi ar plašākiem autoceļu, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu tīkliem, pilnībā jāoptimizē pakalpojumi, lai vislabāk izmantotu ostas pašreizējā situācijā, un jārada tāds uzņēmējdarbības klimats, kas piesaistītu ieguldījumus, kas ir tik ļoti vajadzīgi, lai uzlabotu kapacitāti tā, kā tas nepieciešams.
Atšķirībā no citām transporta nozarēm ES gandrīz nav ostu tiesību aktu par piekļuvi pakalpojumiem, finanšu pārredzamību vai maksas iekasēšanu par infrastruktūras izmantošanu. Pēdējo 15 gadu laikā gūtā pieredze liecina, ka tirgus pats nevar atrisināt šīs problēmas; vienādu konkurences apstākļu trūkums un ostu tirgus pieejamības ierobežojumi rada šķēršļus veiktspējas uzlabošanai, ieguldījumu piesaistīšanai un darba vietu radīšanai. Ir nepieciešams rīkoties.
Priekšlikumā par ES ostu politikas pārskatīšanu galvenā uzmanība pievērsta Eiropas transporta tīkla ostām, kurās apkalpo 96 % preču un 95 % pasažieru, ko ES ostu sistēmā pārvadā tranzītā.
Pirmkārt, ja ostas vēlas pielāgoties jaunām ekonomikas, nozares un sociālajām prasībām, tajās jābūt konkurenci veicinošai un atvērtai uzņēmējdarbības videi.
Pakalpojumu sniegšanas brīvībai bez diskriminācijas jābūt vispārējam principam. Lai gan gadījumos, kad platība ir ierobežota vai sabiedrība pauž interesi, atbildīgajai ostas pārvaldei jānodrošina, ka lēmumi, ar kuriem atļauj piekļuvi tirgum, ir pārredzami, proporcionāli un nediskriminējoši.
Jāuzlabo arī ostu publiskā finansējuma pārredzamība, lai novērstu konkurences izkropļojumus un skaidri parādītu, kā tiek izlietota valsts nauda. Tas rosinās plašāk iesaistīties privātos investorus, kuriem vajadzīga ilgtermiņa stabilitāte un juridiskā noteiktība.
Iekasējot maksu par infrastruktūras izmantošanu, ja nav vienota ES modeļa, ostas pārvaldēm nepieciešama lielāka spēja rīkoties patstāvīgi un pašām noteikt maksu. Tomēr tas jādara, pamatojoties uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem. Ostām arī jābūt iespējai samazināt maksājumus kuģiem, kuriem ir labāki ekoloģiskie raksturlielumi.
Tiek plānots arī palīdzēt mūsu ostām saglabāt savu konkurētspēju un šādā nolūkā plašāk apkarot birokrātiju un vienkāršot administratīvās formalitātes, lai vēl vairāk uzlabotu to efektivitāti.
Visbeidzot, tāpat kā daudzās citās ekonomikas nozarēs, arī ostās pieprasījums pēc personāla strauji mainās un jāpiesaista aizvien vairāk ostas strādnieku. Ostas nespēj darboties bez pienācīgi apmācīta darbaspēka un prasmīgiem darbiniekiem. Komisija lēš, ka līdz 2030. gadam ostās tiks izveidotas līdz 165 000 jaunas darbvietas.
Mūsdienīgi ostu pakalpojumi un stabila vide nav iedomājama arī bez mūsdienīgas darba organizācijas un sociālajiem noteikumiem. Daudzās valstīs ir veiktas reformas, un šādas rīcības priekšrocības ir skaidri redzamas. Pieredze, kas gūta dalībvalstīs, kurās ir īstenotas ostu reformas, liecina, ka atklātās un pamatīgās diskusijās starp iesaistītajām pusēm tiešām var panākt rezultātus. Tāpēc mēs vēlamies vispirms dot iespēju trīs gadus izmantot šādu pieeju, lai redzētu, ko tādā veidā iespējams sasniegt. Ja rezultāti netiks gūti, būs jāapsver iespējamā rīcība.
Lai veicinātu resursu ziņā efektīvu izaugsmi un tirdzniecību, Eiropas ostām jābūt labāk savienotām visā plašākajā transporta tīklā. Ostām jānodrošina savas spējas attīstīties un reaģēt uz izmaiņām.
Tieši to Eiropas Komisija tiecas panākt un tādā veidā nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus ostu nozarei, vietējiem uzņēmumiem un videi.