Solvita Āboltiņa: Gatavi sargāt Latvijas suverenitāti arī informatīvā un hibrīdkara apstākļos
Foto: LETA

Drošības situācija Eiropā pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu pienākums ir spēt attiecīgi reaģēt uz visdažādākajiem drošības izaicinājumiem. Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskajiem, sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un militārajiem procesiem. Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli pār to.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiek izvērsts t.s. hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm – suverenitāti, neatkarību, teritoriālo nedalāmību, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu. Mūsu valstī pastāvošais krimināltiesiskais regulējums vairs nav pilnīgs un pietiekams, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem drošības apdraudējumiem.

Valsts drošība, pirmkārt, ir mūsu pašu atbildība, un šajā situācijā likumdevēja pienākums ir nodrošināt pilnvērtīgu tiesisko regulējumu, lai reāla Latvijas nacionālās drošības interešu apdraudējuma gadījumā mēs būtu spējīgi ātri un apņēmīgi noregulēt situāciju arī ar krimināltiesiskiem līdzekļiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas kopīgi rīkotajā 25.februāra sēdē tika izskatīts Valsts drošības iestāžu padomes iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas izstrādāts ar mērķi novērst šobrīd pastāvošās krimināltiesiskā regulējuma nepilnības Krimināllikuma X nodaļā "Noziegumi pret valsti". Kopš Krimināllikuma spēkā stāšanās 1999.gadā, šī ir pirmā reize, kad piedāvāts veikt tik būtisku šīs nodaļas pārskatīšanu, novēršot šā brīža likumā ietverto pieeju koncentrēties uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām. Šobrīd ir piedāvāts vairākus pantus apvienot, pārskatīt šīs nodaļas pantu sankcijas, kā arī ietvert jaunas tiesību normas, kriminalizējot noteiktas darbības.

Likumprojekts aptver vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tajā ir harmonizēts regulējums, lai līdzsvarotu Satversmē paredzēto valsts pamatinterešu krimināltiesisko aizsardzību, tādēļ paredzēts atteikties no līdzšinējās pieejas noziedzīgu nodarījumu sastāvus nošķirt pēc apdraudētajām interesēm.

Tā vietā likumprojekts paredz noteikt kriminālatbildību par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku. Ar likumprojektu tiks kriminalizētas darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas vitāli svarīgajām interesēm, neatkarīgi no šo darbību rakstura (organizatoriskas, vardarbīgas vai jebkādas citas darbības), paredzot kriminalizēt arī tādu darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas suverenitāti.

Vienlaikus Krimināllikumu piedāvāts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā. Šāds jauns Krimināllikuma pants nepieciešams, lai spētu efektīvi vērsties pret hibrīdkara radītajiem drošības apdraudējumiem valsts drošībai. Šis pants attiecas uz ārvalsts aktivitātēm, kas raksturīgas hibrīdkara apstākļiem – šīs darbības katra atsevišķi nav tik kaitīgas, lai panāktu tūlītēju apdraudējumu Latvijas Republikas pastāvēšanai vai būtiski kaitētu kādai konkrētai Latvijas Republikas pamatinteresei, tomēr tās ir vērstas pret Latvijas Republikas drošību, un katra no tām ir ārvalsts īstenotas kopējās politikas sastāvdaļa. Visas šīs darbības pakārtotas vienam kopējam mērķim, kas apdraud Latvijas pastāvēšanu nākotnē. Palīdzībai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā.

Kā pamatoti norādījuši likumprojekta izstrādātāji, šī panta nepieciešamību apliecina arī Ukrainas pieredze. Palīdzība ārvalstij īstenot tādas darbības, ko tā nav tiesīga veikt citas valsts teritorijā, t.i., ar nemilitāriem instrumentiem apdraudēt valsts un tās iedzīvotāju drošību, piemīt augsta kaitīguma pakāpe, tādējādi ir ne vien pamatoti, bet arī samērīgi par šādu rīcību paredzēt kriminālatbildību.

Papildus tam ar šo likumprojektu paredzēts aktualizēt un atbilstoši mūsdienu faktiskajai situācijai pilnveidot spiegošanas nozieguma sastāvu. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos spiegošana var apdraudēt ne vien Latvijas, bet arī citu Latvijas sabiedroto valstu un organizāciju, kurās Latvija ir iestājusies, drošības intereses. Valsts drošības iestāžu konstatētais pastāvīgi pieaugošais ārvalstu izlūkošanas aktivitāšu līmenis apliecina, ka ārvalsts varas institūcijām un drošības dienestiem aizvien aktuālāk kļūst iegūt apsteidzošu vai publiski pieejamu informāciju, un jo īpaši valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Tādēļ likumprojekts būtiski paplašina spiegošanas nozieguma sastāvu (turpmāk par spiegošanu paredzēts uzskatīt neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību), un paredz izmaiņas arī sankcijās (ir izslēgts papildsods – mantas konfiskācija, tā vietā papildinot ar obligāti piemērojamu papildsodu – probācijas uzraudzību, kā arī panta otrajā daļā izslēgts pamatsods – mūža ieslodzījums, saglabājot nemainīgu brīvības atņemšanas soda minimālo un maksimālo robežu – no trim līdz divdesmit gadiem).

Jānorāda, ka ar šo likumprojektu paredzēts arī noteikt atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, par ko faktiski pašlaik kriminālatbildība nav paredzēta. Šobrīd kriminalizēta ir tikai valsts noslēpuma nolaupīšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm. Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana, it sevišķi nolaupīšana, ir kaitīga darbība pati par sevi, tādēļ būtu sodāma neatkarīgi no nolūka, kādā valsts noslēpums iegūts. Turklāt līdzīgs regulējums jau šobrīd paredzēts arī citās ES un NATO valstīs.

Līdzīgi kā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis bija pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus, arī šonedēļ Saeimas sēdē plānots skatīt šo likumprojektu, lai, reaģējot uz krasajām izmaiņām drošības vidē, ar šiem grozījumiem spertu vēl vienu ļoti nozīmīgu soli nacionālās drošības sistēmas pilnveidošanā.

Vērtējot likumprojektu pēc būtības, jāatzīst, ka mūsdienu realitātē mūsu ticība savai valstij tiek un arī turpmāk tiks regulāri pārbaudīta. Mums jābūt gataviem, ka aizvien biežāk publiskajā telpā tiks apšaubītas ne vien mūsu valsts spējas un varēšana, bet arī vērtības, kas liktas mūsu valsts dibināšanas pamatos, lai radītu iespaidu par Latviju kā vāju un slikti pārvaldītu valsti. Mūsu kopīgs pienākums ir apliecināt pretējo. Gan savos darbos, gan kritiskā un analītiskā attieksmē pret notikumiem un viedokļiem mums apkārt.

Laikā, kad mēs ik dienu sastopamies ar nepieredzētas intensitātes hibrīddraudiem, šī likumprojekta pieņemšanu uzskatu par patiesi nepieciešamu, tādēļ pilnībā atbalstu šī likumprojekta virzīšanu Saeimā iespējami ātri.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form