Solvita Vība: Dziesma nav par astēm, bet ir par sirdsapziņām…  (18)

Dzīvnieku draugiem šāda nākotnes vīzija ir kā medusmaize Brigaderes Annelei, jo šķiet visnotaļ pašsaprotami, ka zaļa un ilgtspējīga attīstība, nemaz nerunājot par atbildību nākamo paaudžu priekšā, nozīmē arī lielākas rūpes un atbildību par dzīvniekiem - gan tiem, kas dzīvo pļavās, mežos un pilsētās mums līdzās, gan tiem, kurus turam savās mājās, gan, galu galā, tiem, kurus apēdam pusdienās un uz kuriem izmēģinām jaunus tualetes tīrīšanas un lūpu krāsošanas līdzekļus. Mēs visi taču gribētu, lai mūsu bērniem būtu iespēja pļavā ieraudzīt sapņainu stārķi uz vienas kājas, lai gaļa un piens nebūtu saindēti ar intensīvās lauksaimniecības ķimikālijām un lai mums nebūtu jāskaidro, kāpēc mājas palievenī tupošais, izkāmējušais kaķēns ir nolemts nāvei.

Taču, tāpat kā Anneles medusmaize pazuda kārīgā suņa negausīgajā rīklē, arī Latvijas ”zaļums" vismaz dzīvnieku aizsardzības jomā līdz šim bez pēdām izkūpējis mītisku ekonomisko interešu ”melnajā caurumā" - acīmredzot, kādu citu, ne to, par kurām teikti skaisti vārdi plānos un stratēģijās. Tikai daži no jau pieņemtiem vai vēl plānotiem lēmumiem, kuru ”zaļums" un ilgtspēja laikam saprotami tikai šo ieceru bīdītājiem, ir, piemēram, kaušana, pārgriežot rīkli pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, nežēlīga jēru astu amputācija un kastrācija ar gumijas gredzeniem, savvaļas dzīvniekus kropļojošas medības ar loku tūristu izklaidei. Tikai pēc ES sankciju draudiem Latvija negribīgi piekrita ieviest uzlabotus dējējvistu sprostus, savukārt gandrīz 443 tūkstošiem mūsu valstī audzēto kažokzvēru nāksies paciesties vēl piecus gadus, līdz tie varēs dzīvot labākos apstākļos, lai gan attiecīgo konvenciju Latvija parakstīja jau 2007.gadā. Tā Latvija gatavojas kļūt par zaļāko valsti pasaulē.

Šāda rīcība ir ne vien tuvredzīga, bet ilgtermiņā negatīvi ietekmēs tieši to jomu, kuru it kā paredzēts ”izcelt saulītē" - valsts tautsaimniecību. Visā pasaulē, bet jo īpaši Eiropas Savienībā, dzīvnieku labturībai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība un aizvien vairāk ir cilvēku, kuriem nav vienalga, kā turēti dzīvnieki, no kuriem iegūtos produktus viņi iegādājas. Pat ja Latvijas varasvīriem un sievām ir vienaldzīgas lielfermas cūkas vai vistas garīgās un fiziskās ciešanas, tie nedrīkstētu ignorēt faktu, ka bioloģiskās pārtikas tirgus Eiropas Savienībā aug ar ātrumu 10 līdz 15% gadā[1] un tā noiets mērāms desmitos miljardu eiro. Tieši tā ir Latvijas lauku nākotne, nevis ciešanās mirušu un antibiotiku pārpumpētu lopu gaļas pārdošana vai asas izjūtas un asiņu garšu alkstošu tūristu iegribu apmierināšana.

Latvijas dzīvnieku draugi līdz šim ir centušies būt konstruktīvs un izprotošs valsts varas partneris, allaž mēģinot meklēt kopīgu valodu un kompromisus un ievērot valsts diktētos noteikumus, izvairoties no radikālisma un publiskiem konfliktiem. Taču ir principi un robežas, aiz kurām nevar atkāpties, lai nenodotu idejas, kas stāv augstu pāri birokrātu veikli sacerētiem teikumiem un bezgalīgu darba grupu apburtajam lokam. Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācijām šāda robeža bija nezinātājiem šķietami mazsvarīgs, taču dzīvnieku aizsargiem izšķirošs Zemkopības ministrijas lēmums iekļaut Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes (DzAĒP) sastāvā mednieku organizācijas - Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) - pārstāvi.

Dzīvnieku aizsardzībai DzAĒP ļoti nozīmīga institūcija - tāds kā dzīvnieku aizsardzības tiesībsargs, kura sastāvā saskaņā ar likumu jābūt triju nozaru pārstāvjiem - valsts institūcijām, zinātniskajām iestādēm un dzīvnieku aizsardzības nevalstiskajām organizācijām. Padomes uzdevums ir (bija), norobežojoties no jebkādu grupu, biznesu vai citām interesēm, aizstāvēt tikai un vienīgi dzīvniekus, iestāties par to tiesībām, visiem līdzekļiem uzlabot to labklājību un mazināt ciešanas.

Mednieku pārstāvju iekļaušana DzAĒP ir tikpat kā āža iecelšana par dārznieku: lai gan mednieki daudz dara savvaļas dzīvnieku un vides aizsardzībā, taču to primārais mērķis tomēr ir nevis dzīvnieku, bet pašu intereses. Mednieks par dzīvo stirniņu priecājas tikmēr, kamēr nestāv uz masta, bet pēc tam tā kļūst vien par mērķi un trofeju, pie kuras asiņainā līķa nobildēties ar apmierinātu smaidu un augstu paceltu bisi. Starp citu, tam apliecinājums ir fakts, ka ZM kā īpašu LATMA sasniegumu izcēla šīs organizācijas priekšlikumu ”katra dzīvnieka kā indivīda respektēšanai" noteikt minimālo enerģiju šāviņam, ar kuru dzīvnieku nogalina...

Šobrīd visas sešas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir apturējušas savu dalību DzAĒP, neredzot iespēju turpināt dabu apstākļos, kad jebkāds atšķirīgs viedoklis tiek pilnīgi ignorēts un jebkuru dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību var zibenīgi atcelt, lai izdabātu nelielu komersantu grupu vēlmēm. Tā kā nozares atbildīgā Zemkopības ministrija ir pavisam sapinusies interešu konfliktā starp nepieciešamību vienlaikus gan aizstāvēt lauksaimnieku un citu dzīvnieku izmantotāju ekonomiskās intereses, gan ievērot dzīvnieku tiesības un labturību, dzīvnieku aizsargi ir aicinājuši premjeru Valdi Dombrovski apsvērt iespēju politikas veidošanu šajā jomā turpmāk uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Diemžēl pagaidām rīcība nav sekojusi ne no ZM, ne VARAM puses - Ministru prezidenta dotā uzdevuma izpilde ir atlikta uz nezināmi tālu nākotni, bet Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome klunkurē tālāk uz trim kājām, bez neviena dzīvnieku tiesību aizstāvja sastāvā...

DzAĒP veidošana, ūdeļu sprostu izmērs zvēru fermā vai veids, kādā jēram nocērt asti, var šķist maznozīmīgs jautājums salīdzinājumā ar pensiju samazināšanu vai miljonu zaudējumiem vilcienu iegādes konkursā. Tomēr jāsaprot, ka šāda nekaunīgi vienaldzīga, neētiska un pat prettiesiska attieksme ne vien pret dzīvniekiem un to aizstāvjiem, bet arī sabiedrību kopumā ir pamats lēmumiem un rīcībai, kas pēcāk nodara kaitējumu kopējām valsts interesēm.

"Dzīvnieku labturība ir sarežģīts un komplekss jautājums, kas ietekmē starptautisko politiku un iekšpolitiku un ietver svarīgus ētiskus, zinātniskus, ekonomiskus, kultūras un politiskus aspektus," jūlija sākumā rezolūcijā par jauno Eiropas Savienības Dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.-2015.gadam uzsvēra Eiropas Parlaments. Sagaidot Vispasaules dzīvnieku dienu 4.oktobrī, Latvijas dzīvnieku draugi cer, ka arī mūsu valsts amatpersonas beidzot sapratīs, ka dziesma it nemaz nav par astēm, bet pavisam ko citu - par to, ka ”zaļās Latvijas" ideju nevar mainīt kā kreklus, jo ”tad, kad vakars pienāks, tie visi melni būs". Un tad patiešām vairs nebūs jēgas atgādināt, ”ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām".

[1] Starptautiskās Bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācijas pētījums "Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2007.gadā".