Foto: LETA
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) sporta skolas vienojušās kopīgai vēstulei, kurā tiek uzrunāta Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde par Jaunatnes līgas izspēles kārtības nākotni.

LBS iepriekšējā valde 2019. gada 1. augustā apstiprināja LJBL nolikumu 2019./2020. gada sezonai. Tas paredzēja, ka augstākajā divīzijā jeb superlīgā U-17, U-16, U-15 un U-14 vecumā notiks atgriešanās pie agrāk izmantotās sporta skolu komplektu sistēmas. Proti, sporta skolas krāj punktus, skaitot kopā vairākās vecuma grupās gūtās sekmes. 2019./2020. gada sezonā superlīgā startēja astoņas labākās sporta skolas, kā arī četras labākās attiecīgās vecuma grupas vienības (8+4), bet 2020./2021. gada sezonā bija paredzēts jau pāriet uz sistēmu 10+2.

Pagājušajā nedēļā par šo sistēmu diskusijā sprieda vairāki jaunās LBS valdes pārstāvji un jaunā Jaunatnes komisija, kura iekšējā balsojumā (10:1) lēmusi ieteikt atgriešanos pie "labākais pret labāko" sistēmas jeb superlīgā katrā vecuma grupā spēlē tās 12 labākās komandas. Valde pagaidām nav izvirzījusi šo jautājumu izskatīšanai.

Portāls "Delfi" par šo tematu gatavo rakstu, kuram uzrunāti vairāki iesaistīti par optimālo izspēles kārtību, kā arī dažādiem citiem ar jaunatnes basketbolu nākotni saistītiem jautājumiem.

LBS prezidents Raimonds Vējonis, skaidrojot situāciju, norādījis, ka iepriekšējā valde pāreju uz "labākais pret labāko" sistēmu veikusi lielo ceļošanas izmaksu dēļ, liekot lielo skolu komandām uz spēlēm doties katrai atsevišķi. Lēmumu iespaidojušas arī grūtības izveidot un ievērot katrai vecuma grupai atšķirīgu spēļu kalendāru.

Savu viedokli paudušas arī LJBL sporta skolas un treneri. Jaunatnes komandu treneriem izsūtīts jautājums, kādu formātu viņi atbalsta, zināms portālam "Delfi". Tajā 113 balsis saņemtas par "labākais pret labāko", bet trīs treneri un atsevišķas sporta skolas treneru kolektīvs balsojuši par komplektu sistēmu.

Savukārt 24 sporta skolas parakstījušas vēstuli, ar kuru šajā jautājumā uzrunāta LBS valde.

Vēstuli parakstījuši:

Krāslavas sporta skola, Madonas BJSS, Kandavas novada BJSS, Balvu sporta skola, Ventspils sporta skola "Spars", "East-ball"/RTDP, Saldus sporta skola, Liepājas sporta spēļu skola, Gulbenes novada BJSS treneri, Ikšķiles sporta skola, Rūjienas novada sporta skola, Preiļu novada BJSS, Viļānu novada sporta skola, Smiltenes novada sporta skola, Rugāju sporta centrs, Siguldas sporta skola, Biedrība "Basketbola Klubs Ķekava", Talsu novada sporta skola, Cēsu pilsētas sporta skola, Sporta klubs "Jaunpils", Mārupes sporta centrs, Salaspils sporta skola, Kuldīgas novada sporta skola un Bauskas BJSS.

Mutisku atbalstu tai paudušas Limbažu sporta skola, Alūksnes sporta skola, Berģu mūzikas un mākslas skola un Līvānu sporta skola. Savukārt Ogres basketbola skolas un sporta kluba "Ezerzeme" pārstāvji ideju atbalstījuši iepriekš minētajā Jaunatnes komisijas basojumā.

Publicējam saņemto vēstuli pilnā apjomā:

2020. gada 15. maijā

Atklātā vēstulē Latvijas Basketbola savienībai

Latvijas Basketbola savienības (turpmāk – LBS) valde grasās pieņemt izspēles sistēmas izmaiņas Latvijas Jaunatnes basketbola līgā (turpmāk - LJBL), kas var būtiski ietekmēt visu Latvijas jauniešu basketbolu. Lēmuma pamatā ir pāriešana no sistēmas "labākais pret labāko" jeb sportiskais princips uz "komplektu" sistēmu. Jaunatnes komisijā, kurā sapulcināti basketbola jomas speciālisti ar lielu darba stāžu tieši darbā ar jauniešiem, šis jautājums tika izskatīts, un, balsojot ar rezultātu 10:1, tika izlemts, ka jāpaliek pie esošās sistēmas "labākais pret labāko". Diemžēl šobrīd ir jūtams noskaņojums, ka LBS valde gatavojas pieņemt lēmumu, ignorējot Jaunatnes komisijas un daudzu citu treneru viedokļus.

Sekojoši punkti liek mums uzskatīt, ka līdzšinējā sistēma "labākais pret labāko" ir piemērotākā sistēma LJBL čempionātam:

1) Spēlējot pēc sistēmas "labākais pret labāko", tiek saglabāts sportiskais princips, kad labākās komandas spēlē ar labākajām komandām, bet zemākā līmeņa komandas spēlē savā starpā. Līdz ar to spēles ir līdzīgākas, nav tik daudz spēļu ar lielu punktu starpību.

2) Sistēma tendēta uz labāko komandu un labāko bērnu izaugsmi. Iespēja progresēt reģionu sporta skolu komandām, kas ir svarīgi, jo Latvijas vīriešu izlasē spēlē 80% spēlētāji, kuri uzauguši un trenējušies reģionos.

3) Reģionu pilsētām ir ļoti grūti nodrošināt pilnu komplektu ar konkurētspējīgām komandām, taču, ja kāda vecuma grupas komanda ir pietiekami spēcīga, lai spēlētu superlīgā, to var liegt citu komandu vājums. Tādā veidā mēs panākam treneru un audzēkņu demotivāciju un vēl straujāku un agrāku aizplūšanu uz Rīgas komandām.

4) Pēc līdzšinējās sistēmas vecuma grupās U12-U13 spēlēsim pēc sportiskā principa, bet vecākajās grupās U14-U19, pēc nosacīta ekonomiskā principa. Pēc bērna attīstības viedokļa vajadzētu būt otrādi: sākumā jāspēlē pa reģioniem ar mazāku spēļu skaitu, kur arī treniņu darbs nav akcentēts uz tūlītēju rezultātu sasniegšanu. Savukārt vēlāk tiek spēlēts pēc sistēmas, kad lielāks uzsvars tiek likts uz augstu rezultātu sasniegšanu un spēlēm labākais pret labāko.

5) Spēlējot pēc sistēmas "labākais pret labāko", visām iesaistītajā pusēm (audzēkņi, treneri, vecāki, līdzjutēji) ir viegli saprotama izspēles sistēmas kārtība. Nav nekādas rēķināšanas, nepārtraukta skatīšanās tabulā vai atkarība no cita vecuma komandu panākumiem.

6) Paredzam, ka "komplektu" sistēmā reģionu komandās spēlētājiem būs liela pārslodze. Ir skaidrs, ka nav iespējams nodrošināt visas vecuma grupās labas komandas, bet pēc "komplektu" sistēmas tas būs ļoti svarīgi. Līdz ar to labākie spēlētāji būs spiesti spēlēt ne tikai pie sava vecuma komandas, bet arī pie vecākajām grupām, kas izraisīs spēlētāju pārslodzi un lielāku trauma risku. Arī treniņu darbs tik koncentrēts uz ātrāku rezultātu sasniegšanu, nevis spēlētāju pakāpenisku attīstību.

7) Jaunajām sporta organizācijām (Salaspils, Mārupe, Ķekava utt.) ir samērā labas un konkurētspējīgas jaunāko grupu komandas, bet iztrūkst vecāko grupu komandas. Pēc "komplektu" sistēmas principa šīm spēcīgajām komandām būs niecīgas iespējas spēlēt superlīgā. "Komplektu" sistēmas aizstāvji kā argumentu min vienkāršāku spēļu kalendāra sastādīšanu. Mūsuprāt, ja LBS vienojas ar Eiropas Jaunatnes basketbola līgu (EYBL), Eiropas Jaunatnes meiteņu basketbola līgu (EYGBL), Baltijas puišu basketbola līgu (BBBL) par nedēļas nogaļu sadali savā starpā, kad spēlē viens turnīrs un kad otrs, tad neredzam problēmu sastādīt kalendāru arī pie sistēmas "labākais pret labāko".

8) Ieskatam pievienojam tabulu, cik kilometru nobrauc vienas sporta skolas komandas, par pamatu ņemtas U15 un U16 vecuma grupas zēnu superlīgas komandas:

Mēs nezinām, cik katrai komandai izmaksā viens nobraukts kilometrs, bet starpība starp Rīgas un reģionu komandām ir milzīga. Interesantākais ir tas, ka tieši BS Rīga izsakās par pārāk lielajām transporta izmaksām.

Secinājumi:

1. Tiek lauzts sporta princips – labākajām komandām ir jāspēlē ar labākajām komandām.

2. "Komplektu" sistēmas ieviešana var radīt nopietnas sekas basketbola popularitātei reģionos, riskējam pazaudēt jauniešus, kuri var izvēlēties citus sporta veidus, riskējam pazaudēt entuziastiskus trenerus, jo viņiem var zust motivācija.

3. Jaunajām sporta skolām, kaut gan ir spēcīgas komandas "komplektu" sistēma rada grūtības iekļūt superlīgā.

4. Vairāk nevienlīdzīgu spēļu. Paredzam, ka būs spēles ar lielākām punktu starpībām.

5. Bieži dzirdam no jauniešu izlašu treneriem, ka jaunieši ir pārāk "nodzīti" sezonas laikā, ielaistas traumas, pārāk daudz spēļu, pārāk maz tiek domāts par attīstību ilgtermiņā, bet tieši uz to arī spiež "komplektu" sistēma. Treneri būs spiesti vairāk domāt par tūlītēju rezultātu, nevis par audzēkņu izaugsmi.

6. Iespējams, ka nelieli ekonomiski ieguvumi no "komplektu" sistēmas būtu, bet, cik tie būtu lieli, neviens nav rēķinājis, pat kvēlākie šīs idejas aizstāvji.

Bet galu galā, kas tad mums ir svarīgākais? Nauda? Demotivēti treneri? Nodzīti bērni pa vairākām komandām? Vai tomēr daudzpusīga, pakāpeniska audzēkņu attīstība atbilstošā vidē?

Lūdzam LBS valdi, pirms pieņemt šādus svarīgus lēmumus, ieklausīties profesionāļos, t.i., treneros, kuri ikdienā ar bērniem strādā. Pirmām kārtām – tā bija Jaunatnes komisija, kuras nostāja šajā jautājumā bija vairāk kā pārliecinoša. Otrām kārtām - LBS valdes sēdē, lemjot par šīs sistēmas izmaiņām, pieaiciniet profesionāļus arī no reģionālām sporta skolām, kuriem ir pavisam cits skatījums uz šo situāciju, un diskusiju ceļā varbūt ir iespēja panākt vēl citu, labāku sistēmu izstrādi.

Apkopojot šo visu, rodas retorisks jautājums – kāpēc LBS ir nepieciešamas šādas izveidotas komisijas, ja viņu pārliecinošais lēmums tiek ignorēts? Kur ir LBS prezidenta Raimonda Vējoņa solītais dialogs ar visiem LBS biedriem, īpaši tik svarīgu jautājumu gadījumos, kuros grasāties sagraut sistēmu, kas strādāja visiem saprotami un pieņemami? Vai ir pareizi saprasts, ka šobrīd tiek virzīta šaura interešu loka vēlamā izspēles kārtība?

Esam gatavi dialogam, atvērti sarunām, jo vēlamies atgādināt – sporta skolas un sporta organizācijas ir tie, kas gatavo nākamos profesionāļus savā sporta veidā, kuru pašvaldības, atbalstītāji un vecāki iegulda lielus finansiālus līdzekļus un citus resursus, lai aizsniegtos arī līdz LBS sapnim – spēcīgām Latvijas izlasēm.

Būsim pateicīgi jau drīzumā saņemt atbildi par LBS valdes lēmumu un nostāju šajā jautājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!