Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Inovācijas cilvēcei allaž bijušas svarīgas un jaunumu ieviesējiem devušas priekšrocības konkurences cīņā ar citām kopienām vai nācijām. Tagad, modernajā pasaulē veiksmīgi jaunievedumi kļuvuši par vienu no izaugsmes, stabilitātes un labklājības stūrakmeņiem. Ne velti inovāciju radīšana pasludināta par vienu no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, un tai atvēlētas prāvas investīcijas.

Jaunu produktu un risinājumu izstrādāšanā izmēģinātas visdažādākās pieejas. Ar inovācijām strādā zinātniskie institūti, jaunas vēsmas cenšas ienest lielo korporāciju izpētes un attīstības departamenti, īpaši kāda produkta veidošanai nodibināti jaunuzņēmumi un arī individuāli izgudrotāji. Ik pa laikam kādam izdodas gūt vērā ņemamus panākumus, kas dažu gadu laikā pāraug sabiedrībai lietojamā formā un ienāk mūsu ikdienā. Un no šīs bagātīgās pieredzes tiek gūtas arī noderīgas atziņas. Viena no svarīgākajām – inovāciju radīšanā zinātniekiem jāstrādā cieši kopā ar uzņēmējiem. Ideāli to darīt vienotā komandā.

Jāstrādā kopā

Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Zinātnieki galvenokārt koncentrējas uz darba tehnisko pusi, uz atklājumiem, uz jaunradi. Taču bieži vien viņiem pietrūkst zināšanas un pieredze šo produktu prezentēšanā, finansējuma piesaistīšanā, juridisko dokumentu sakārtošanā, mārketingā un citās jomās, kas ir kritiski svarīgas, lai noderīgu atklājumu pārvērstu ieprasītā produktā un nogādātu patērētājiem. Tieši šim nolūkam komandā vadība jāuzņemas cilvēkam, kurš ir uzņēmējs pēc aicinājuma un uzkrājis atbilstošas zināšanas. Cilvēkam, kurš spēj paraudzīties uz atklājumu plašāk un saskatīt tā vietu patērētāju ikdienā.

Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Komisija aizpērn izveidoja Eiropas Inovāciju padomi (European Innovation Council – EIC), kuras budžets līdz 2027.gadam būs vairāk nekā 10 miljardi eiro. Tā ir vērienīgākā inovāciju iniciatīva Eiropā. EIC mērķis ir sekmēt pētniecības, inovāciju un jaunuzņēmumu attīstību, lai panāktu Eiropas tehnoloģisko izrāvienu. Atšķirībā no citām zinātnes finansēšanas programmām, šajā uzsvars tiek likts uz patiesi revolucionāru inovāciju veicināšanu un komercializēšanu. Tam arī atvēlēts prāvs finansējums.

Trīs kārtas līdz uzņēmumam

Iniciatīva sastāv no trīs kārtām. Pirmajā ar nosaukumu Pathfinder uzsvars tiek likts uz zinātnisko darbu. Proti, pretendentiem jānāk klajā ar ideju jauninājumam, kas spētu radikāli uzlabot esošos risinājumus vai radīt kaut ko pilnīgi jaunu. Katram sekmīgajam pretendentam pieejams grants līdz 4 miljoniem eiro. Tā kā idejas ir vērienīgas, naudas piešķīrēji rēķinās, ka risks ir augsts un ieceres var arī nepārvērsties taustāmā galarezultātā. Tas sniedz dalībniekiem zināmu elastību un rīcības brīvību risinājumu meklējumos. Pathfinder nākamais pieteikumu pieņemšanas termiņš ir jau 7. marts un šajā stadijā būs pieejams finansējums ap 180 miljonu eiro apmērā.

Ja ar zinātnisko daļu izdodas sekmīgi tikt galā, pretendents nonāk otrajā kārtā jeb Transition. Tā paredz dibināt uzņēmumu vai attīstīt projektu esošas kompānijas paspārnē, piešķirot grantu līdz 2,5 miljonu eiro apmērā. Šajā stadijā izgudrotājiem jāizstrādā reāls produkts vai risinājums, ko var nodemonstrēt iniciatīvas pārstāvjiem. Otrās kārtas dalībniekiem šogad pavisam atvēlēti 70 miljoni eiro, un pieteikšanās tai notiks līdz 12. aprīlim.

Ja inovāciju izdevies novest līdz realizācijai, tad pretendenti nonāk trešajā jeb Accelerator kārtā, kur jau sākas reāla uzņēmējdarbība ar ražošanas un tirdzniecības procesu. Tajā dalībnieki var pretendēt uz investīcijām pat 15 miljonu eiro apmērā, bet pavisam akseleratora stadijai atvēlēts vismaz viena miljarda eiro finansējums.

Novērtē vērienīgas idejas

Līdz šim EIC paspārnē īstenotas jau 77 inovācijas, kurās kopā ieguldīti 520 miljoni eiro. Dažas no tām ir patiesi vērienīgas. Piemēram, norvēģu apvienība N2 Applied izstrādāja tehnoloģiju, kurā ar plazmas palīdzību lopu mēsli tiek pārvērsti slāpeklī, ievērojami samazinot atmosfērā nonākošo amonija un metāna apjomu.

Pieteikto projektu skaits inovāciju padomē aug, un arī Latvijas zinātnieki ir aktīvi. Vienīgi veiksmes procents šobrīd ir salīdzinoši zems – ap 6%. Lai to paaugstinātu, vajadzētu pamācīties no veiksmīgajiem piemēriem un mainīt pieeju.

Pirmkārt, veidot spēcīgas uzņēmēju un zinātnieku komandas, kas varētu kopīgi īstenot vērienīgas idejas. Jau tagad RTU Zinātnes inovāciju centrā ikviens uzņēmējs var nākt ar savu ideju un mēs mēģināsim palīdzēt ar zinātniski tehnisko risinājumu, ar speciālistiem un ekspertīzi. Šo sadarbību noteikti vajag izvērst plašāk un intensificēt, un visi būtu ieguvēji, ja uzņēmēji šajā jautājumā uzņemtos iniciatīvu. Galu galā viņi labāk pārzina tirgū notiekošo un sabiedrības vajadzības, kā arī ir uzņēmīgāki.

Otrkārt, izveidotajām apvienībām jāmet pie malas latvisko kautrību un jāmērķē uz fundamentālām inovācijām. Nevis mazliet uzlabot kādu esošu risinājumu, bet strādāt pie kaut kā pilnīgi jauna, paradigmu mainoša.

Un treškārt, lepoties ar savu izgudrojumu, parādīt tā svarīgumu un pienesumu visai sabiedrībai. Daļa mūsu zinātnieku savus darbus pieticīgi pasniedz kā mazu soli lielā procesā, kamēr daudzu ārvalstu zinātniskie institūti ar mārketinga speciālistu palīdzību līdzvērtīgu sasniegumu pasniedz teju kā gada nozīmīgāko izgudrojumu. Diemžēl ne visi spēj kritiski izvērtēt un salīdzināt katru darbu, tādēļ uzmanību, atzinību un arī naudu saņem skaļākais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!