Tālis Juhna: No CERN gūtais – neatsverams  (20)

Kad pirms gada februārī Latvija oficiāli iesniedza pieteikumu Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), apliecinot savu vēlmi kļūt par CERN asociēto dalībvalsti, mēs apzinājāmies, ko vēlamies sasniegt, – pievienoties pasaules elitārajai zināšanu kopienai, kurā varam līdzvērtīgi ar citām valstīm piedalīties globāla mēroga pētījumos un ietekmēt zinātnes stratēģiju Eiropā un pasaulē.

Esam pierādījuši, ka spējam spēlēt pasaules zinātnes augstākajā līgā, – to apliecina CERN Padomes lēmums sākt sarunas ar Latviju par asociācijas līguma parakstīšanu. Tas dod cerību, ka jau šogad Latvija kļūs par CERN asociēto dalībvalsti. Taču atdevi no CERN mēs jūtam jau tagad, pateicoties iespējām, kuras paveras pirms iestāšanās. Patlaban CERN strādā Latvijas zinātnieki, piedaloties nozīmīgos eksperimentos, lai atklātu jaunus fizikas fenomenus, un nodrošinot inženiertehniskus risinājumus, lai šādi eksperimenti varētu notikt. Mūsu fizikas skolotājiem un arī daļai eksaktajās zinātnēs ieinteresēto skolēnu ir bijusi iespēja gūt jaunas zināšanas, apmeklējot CERN, savukārt Latvijas uzņēmēji ir izpētījuši starptautisko tirgu un sākuši dibināt kontaktus ar CERN, lai tad, kad Latvija kļūs par asociēto dalībvalsti, varētu CERN piegādāt savus pakalpojumus un produktus. Un šis ir tikai sākums.

Augstas enerģijas un daļiņu fizika un ar to saistītās inženiertehniskās disciplīnas, ar ko nodarbojas CERN, ir viens no pasaulē spēcīgākajiem inovāciju dzinējspēkiem, kas, protams, atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmes rādītājos. Latvijai kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, arī mēs sajutīsim atdevi gan izglītībā un zinātnē, gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā.

Novērš smadzeņu aizplūšanu

Viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem, ko esam pamanījuši jau tagad, kaut arī Latvija vēl nav CERN asociētā dalībvalsts, ir mūsu jaudīgāko smadzeņu aizplūšanas samazināšana. Jaunajiem zinātniekiem ir parādījusies perspektīva strādāt pasaules līmeņa pētniecības institūcijā, vienlaikus paliekot Latvijas augstskolās, jo zinātnieki CERN tiek piesaistīti konkrētiem eksperimentiem un pētījumiem, nezaudējot savu pamata darbavietu – universitāti. Tā mēs Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) esam piesaistījuši vairākus Latvijas jaunos zinātniekus, kuri izglītību guvuši ārpus Latvijas un savu zinātnisko darbību arī, visticamāk, organizētu citās Eiropas augstskolās, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā vai Portugālē, vai arī atteiktos no zinātnes un pievērstos darbam industrijā. Taču, pamanot iespēju veikt pētniecisko un zinātnisko darbu CERN, vienlaikus nezaudējot saikni ar Latviju, jaunie zinātnieki izšķiras par šādu variantu.

Kopumā no Latvijas CERN patlaban jau strādā pieci zinātnieki – fiziķi un inženieri, savukārt vēl gandrīz ducis jauno zinātnieku jau tuvākajā nākotnē varētu pievienoties CERN zinātnieku kopienai.

Turpmāk šo praksi domājam izvērst vēl plašāk, jo RTU kopā ar Latvijas Universitāti (LU) gatavo jaunu doktorantūras programmu "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kurā pirmie studenti varētu sākt mācīties jau 2021. gada rudens semestrī. Šī būs unikāla, līdz šim Latvijā vēl nebijusi programma, kas nodrošinās augstas enerģijas daļiņu fizikas zinātnes attīstību Latvijā un stiprinās šīs zinātnes jomas kopienu gan mūsu valstī, gan arī Baltijas reģionā, jo programma būs angļu valodā un tajā varēs mācīties gan Baltijas, gan jebkuras citas valsts studenti. Paredzēts, ka, izstrādājot savus doktora darbus, topošajiem zinātniekiem būs iespēja ilgstoši stažēties CERN, jau studiju laikā gūstot pieredzi zinātniskajā institūcijā, kur notiek globāli nozīmīgi zinātniskie atklājumi.

Doktorantūras laiks zinātnieka dzīvē ir nozīmīgs arī ar to, ka notiek dzīves un darba vietas izvēle, jo daudziem šajā laikā veidojas ģimene, un, ja ģimenes saites izveidojas ārpus Latvijas, tad, visticamāk, jaunais zinātnieks iesakņosies savā mītnes zemē. Savukārt, ja redz darba perspektīvu, paliekot Latvijā, tad ir cerības, ka Latvijas zinātnes fonds papildināsies ar jaunu intelektuālo ieguldījumu.

Ļoti ceru, ka Latvijas sadarbība ar CERN iedvesmos arī skolēnus apgūt eksaktās zinātnes, saskatot perspektīvas darba iespējas gan augstas enerģijas daļiņu fizikā, gan arī inženierzinātnēs, jo CERN ir nepieciešami augstas klases inženieri, kuri rada zinātniskās iekārtas, kas nodrošina eksperimentus. CERN strādājošie RTU zinātnieki ir piemērs, ka CERN nav neaizsniedzama smaile, bet gan reāla darba iespēja nākotnē.

Darbi, ne tikai vārdi

Mūsu CERN strādājošie zinātnieki jau var lepoties ar pirmajiem darba rezultātiem. Piemēram, kopā ar citu valstu kolēģiem viņi ir izstrādājuši portatīvu plaušu ventilatoru, kas jaunattīstības valstīs var palīdzēt Covid-19 slimniekiem.

Pirms gada, sākoties pandēmijai, CERN ātri reaģēja un cīņai pret Covid-19 dažādos projektos aktivizēja savu zinātnieku kopienu – aptuveni 18 000 cilvēku – visā pasaulē. Tie bija zinātnieki, kuri strādā gan CERN, gan CERN dalībvalstīs, gan arī CERN sadarbības valstīs. Divi RTU zinātnieki – Kārlis Dreimanis un Artūrs Ivanovs – piedalījās plaušu ventilatora programmatūras izstrādē.

Bez jau minētā katrs no Latvijas zinātniekiem CERN veic arī savu aktuālo darbu. Piemēram, Guntis Pikurs izstrādā automatizētu risinājumu vairākas tonnas smagajām durvīm, aiz kurām glabāt pašu radioaktīvāko CMS eksperimenta detektora daļu. CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimenta mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un Latvijas zinātnieku grupa šajā projektā strādā jau kopš 2017. gada.

Savukārt RTU pētnieks Artūrs Ivanovs ir izstrādājis robotizētu sistēmu, kas iespējamas katastrofas gadījumā bezkontakta veidā varētu identificēt cietušos cilvēkus un noteikt viņu dzīvības pazīmes.

Sadarbība, ne konkurence

Pozitīvais ieguvums, Latvijai gatavojoties kļūt par CERN dalībvalsti, ir arī mūsu universitāšu sadarbība. Bez jau minētās doktorantūras programmas RTU un LU, izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirto finansējumu, ir uzsākušas pilotprojektu "Federatīva skaitļošanas centra CERN Tier2 izveide", apvienojot vairāku akadēmisko institūciju augstas veiktspējas skaitļošanas resursus sadarbībai ar CERN. Darba tehnisko koordinēšanu nodrošina uzņēmums "Dati Group". Jau izveidotā infrastruktūra lieti noderēja pagājušā gada pavasarī, kad arī Latvija piedāvāja savus superdatorus, lai zinātnieki Latvijā un pasaulē varētu ar skaitļošanas palīdzību izprast un atrast rīkus cīņai pret Covid-19.

Latvijas ceļš uz CERN ir veicinājis arī augstskolu, zinātnisko institūciju, valsts sektora un uzņēmējdarbības vides sadarbību. Jau nepilnus divus gadus darbojas starpdisciplinārā CERN Latvijas grupa, kas koordinē zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību ar CERN. Darba grupā strādā RTU, LU, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas uzņēmumi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un nozaru asociācijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Darba grupas aktivitātes savukārt koordinē CERN Latvijas Nacionālais kontaktpunkts, kura funkciju pilda RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs.

Mēs esam pierādījuši, ka spējam vienoties kopēja mērķa vārdā – nevis katrs atsevišķi, savstarpēji konkurējot, cīnīties par resursiem, bet kopā veidojot sadarbības platformu, kas ir viens no indikatoriem, ka Latvija ilgtermiņā spēs sniegt savu ieguldījumu CERN projektos.

Vēl vairāk – tieši Latvija ir iniciatore CERN Baltijas grupas izveidei, kas jau rada priekšnosacījumu Baltijai kā reģionam veidot augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un ar daudz lielāku jaudu sadarboties ar CERN, jo grupā iekļāvušās Baltijas vadošās universitātes. Šāds reģionālās sadarbības mērogs CERN kontekstā ir unikāls, jo pagaidām tādu piedāvā tikai Baltijas valstis.

Igaunijas parlaments asociācijas līgumu ar CERN ratificēja pērn decembrī, un jau 1. februārī Igaunija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti. Lietuva šādu statusu ieguva jau 2018. gadā. Latvija pēdējo piecu gadu laikā ir ļoti mērķtiecīgi strādājusi, lai varētu kļūt par pasaules zinātnes elites kluba dalībnieci. CERN mūsu veikumu ir novērtējis un vēlas mūs redzēt savā kopienā. Tagad mums atlikuši vairs tikai daži soļi – valdībā atbalstīt un Saeimā ratificēt asociācijas līgumu, lai arī Latvija varētu pilntiesīgi spēlēt zinātnes augstākajā līgā, gūstot to pašu atdevi, kādu jau bauda citas Eiropas valstis.