Kā ceturtdien informēja Ārlietu ministrija, Latvija noslēgusi divas sadaļas sarunās ar Eiropas savienību (“Brīva kapitāla kustība” un “Uzņēmējdarbības likumdošana”) un divas sadaļas atvērusi (“Nodokļi” un “Finansu kontrole”).
Tā kā Ārlietu ministrija savā informācijā aprobežojās vispārējām frāzēm par Latvijas valdības konsekvento liberālo politiku un sekošanu ES apstiprinātajam “sarunu ceļvedim”, savukārt avīzes naski analizēja, cik valstis Latvija tādējādi ir apsteigusi, Latvijas iedzīvotāju vairākumam šī ziņa droši vien paskrēja garām nepamanīta.

Ierobežotais informācijas daudzums, ko par sarunu gaitu sniedz Ārlietu ministrijas preses dienests, arī DELFI lasītājiem līdz šim nav ļāvis konstruktīvi diskutēt par Latvijas sarunu stratēģiju.

Tādēļ, iespējams, noderīga un pārdomu vērta varētu būt informācija par to, ko tad Latvija ir apsolījusi, piemēram, noslēdzot sadaļu par brīvu kapitāla kustību.

Dokumentā, kas saucas “Iestāšanās sarunas ar Latviju. Kopējās pozīcijas projekts”, minētas šādas Latvijas apņemšanās:

  • ieviest “Acquis” (ES normatīvos aktus) sākot no Latvijas iestāšanās dienas bez jebkādām atrunām un pārejas periodiem;
  • no iestāšanās dienas atcelt esošos ierobežojumus brīva kapitāla plūsmai;
  • no 2001.gada 1.jūlija atcelt ierobežojumus apsardzes pakalpojumu jomā;
  • no 2003.gada 1.janvāra atcelt ierobežojumus ES fiziskām un juridiskām personām zemes (t.sk. lauksaimnieciskās zemes) iegādē;
  • no 2003.gada 1.janvāra atcelt ierobežojumus Latvijas pensiju fondiem un apdrošināšanas kompānijām ieguldīt savus līdzekļus ārzemēs, atceļot arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas piekrišanas nepieciešamību šādiem ieguldījumiem;
  • nepiemērot “zelta akcijas” principu uzņēmumu privatizācijā;
  • no 2003.gada 1.janvāra atcelt privatizācijas jomā visus ierobežojumus tiešajām investīcijām (t.sk. darbaspēka izmantošanas garantijas, investīciju garantijas, valsts pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesības);
  • līdz 2002.gada 1.jūlijam likumu par kopieguldījumu sabiedrībām saskaņot ar “Acquis”;
  • no 2003.gada 1.janvāra atcelt praksi, ka ārvalstu kompāniju dividendes tiek apliktas ar nodokli, bet Latvijas kompāniju dividendes netiek.

Domāju, ka sevišķi jūtīga un tādēļ diskutējama Latvijai varētu būt apņemšanās neierobežot ES pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. It īpaši, ņemot vērā Dānijas un Somijas pieredzi, kas iestājoties ES, ilgās sarunās izcīnīja pārejas periodu attiecībā uz tiesībām ārzemniekiem iegādāties zemi piejūras rajonos.

Interesanta situācija varētu veidoties arī uzņēmumu privatizācijas jomā. Ja tagad sociāldemokrātu pārstāvis I.Burvis satraucas, ka “Latvijas kuģniecībai” tikai trīs gadus pēc privatizācijas jāsaglabā darbības profils, tad pēc 2003.gada pat šādu nosacījumu valdība nevarēs noteikt, jo tas būs brīvas kapitāla plūsmas ierobežojums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit