Latvijā elektrificēta ir tikai viena ceturtā daļa no dzelzceļa līnijām. Lielākajā daļā – neelektrificētajā dzelzceļa tīklā kursē vidēji 36 gadus veci dīzeļvilcieni, kas neatbilst nedz vides, nedz sabiedriskā transporta komforta prasībām. Lai iedzīvotājiem Latvijā saglabātos iespēja pārvietoties ar vilcienu un uzlabotos šī pakalpojuma kvalitāte, ir nepieciešami jauni reģionālie vilcieni.
Pašlaik visi darba kārtībā esošie dīzeļvilcieni jau tiek izmantoti. Gadījumā, ja kādam rodas tehniskas problēmas, tos nevar aizstāt, jo vienkārši rezerves vilcienu sastāvu nav. Pasažieru vilciena (PV) rīcībā esošie DR1A modeļa vilcieni ar ASV sankciju sarakstā iekļautā Krievijas uzņēmuma Zvezda dzinējiem jau tuvākajā laikā var beigt savu kalpošanas mūžu, - tos nevarēs saremontēt, jo turpmāk nebūs iespējams iegādāties rezerves daļas no ražotāja Krievijā. Tas nozīmē, ka ekspluatācijā pieejamo vilcienu skaits pakāpeniski samazināsies.
Īpaši pandēmijas laikā iedzīvotāji jautā, vai būtu nepieciešams pagarināt vilcienu sastāvus, tas ļautu ievērot drošu distanci vienam no otra. PV to tehniski nevar izdarīt, jo vilcienu sastāvu ir tik, cik ir.
Samazinoties pieejamo vilcienu skaitam, var rasties situācija, kad maksimuma stundās - darba dienu rītos un vakaros - netiks nodrošinātas sēdvietas visiem pasažieriem neelektrificētajās līnijās, jo nebūs iespējas norīkot dubultos vilcienu sastāvus, kā tas ir pašlaik. Nākamais kritiskais brīdis būs, kad netiks nodrošināti dīzeļvilcienu tiešie pārvadājumi Latgales virzienā, un pasažieri būs spiesti Aizkrauklē pārsēsties no elekrovilciena uz dīzeļvilcienu, lai turpinātu ceļu līdz galamērķim. Kritiskākajā situācijā, kuru nevajadzētu pieļaut, var rasties nepieciešamība samazināt reisu skaitu arī Valmieras un Cēsu virzienā.
Šāds scenārijs, kad varam būt spiesti samazināt reisu skaitu, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības, gan Latvijas mobilitātes politiku. Šīs valdības redzējums sabiedriskā transporta maršrutu tīklā plānošanā ir noteikt pārvadājumus pa dzelzceļu kā prioritāro transporta veidu. Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija paredz, ka tieši dzelzceļš būs sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un autobusi papildinās dzelzceļa pārvadājumus. Arī globālie vides aizsardzības mērķi nosaka samazināt emisijas transporta nozarē, pārvirzot pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļiem.
Līdz ar to situācija, kad, vecajiem dīzeļvilcieniem izejot no ierindas, pasažieri būtu jānovirza uz autobusiem, nav pieņema un nav arī ekonomiski pamatota. Autobusu uzturēšana un apkalpošana valstij vidēji izmaksā dārgāk. Tāpat autobusu radītais CO2 izmešu daudzums ir krietni lielāks par vilcienu radīto, jo viena vilciena aizstāšana prasa piecas autobusu vienības.
Nekomfortabli vilcieni un nepietiekams reisu skaits mudinās iedzīvotājus uz darbu doties ar privāto automašīnu, nevis sabiedrisko transportu, kas palielinās autotransporta plūsmu un veidosies apjomīgi sastrēgumi. Tas radīs vēl lielāku apkārtējās vides piesārņojumu un papildu autoceļu noslodzi, kā rezultātā palielinātos autoceļu uzturēšanai nepieciešamie izdevumi.
Būtisks aspekts – ar pašreizējiem dīzeļvilcieniem nekādi nav iespējams izpildīt ES regulu, kas nosaka, ka no 2024. gada sabiedriskajam transportam ir jābūt ērtam un pieejamam pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ar jaunajiem reģionālajiem vilcieniem mēs to varētu izpildīt vismaz daļēji, nodrošinot iespēju pārvietoties ar vilcienu arī cilvēkiem ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Sabiedrībā ir izskanējis jautājums – kāpēc dīzeļvilcieni? Dzelzceļa tīkla elektrifikācija pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav iespējama. PV ir izskatījis variantus arī iegādāties vilcienus ar citiem vilces veidiem. Galvenā problēma – tie netiek ražoti Latvijā esošajam sliežu platumam. Tas nozīmē, ka šie vilcieni būtu speciāli jāprojektē un jāsertificē, kas prasa ilgāku ražošanas laiku un rada sadārdzinājumu. Moderni dīzeļvilcieni vairākas reizes samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, salīdzinot ar esošiem. PV izskata tādus iepirkuma nosacījumus, lai jaunos dīzeļvilcienus vēlāk varētu pārbūvēt uz alternatīvu vilces veidu.
Šī gada maijā PV izsludināja iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi. PV iepirkuma komisija ir apzinājusi potenciālos piegādātājus, un trīs starptautiski piegādātāji – "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles", "Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz" un "Stadler Polska" ir izteikuši gatavību piegādāt vilcienus par orientējošo cenu no 8 līdz 9 milj. eiro par sastāvu. Kopējās investīcijas astoņu vilcienu nomaiņai, kā arī rezerves daļu fonda un remontu iekārtu iegādei tiek plānotas līdz 75 milj. eiro apmērā. Tagad ir vajadzīga valdības politiska izšķiršanās, lai šo projektu virzītu uz priekšu.
Ir arī labās ziņas. Elektrificētajā zonā no Rīgas uz Tukumu, Jelgavu, Aizkraukli un Skulti no 2022. gada sāks kursēt jaunie vilcieni, tādējādi nodrošinot mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi, tajā skaitā brīvas pārvietošanās iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem.