Latvijas šaurajā politekonomisko spēļu laukumā tuvojoties vēlēšanām sarodas arvien vairāk dalībnieku, kas vēlas pacīnīties par tiesībām noķert no groza atlekušo bumbu – tiesības veidot pēcvēlēšanu valdību. Kā jau tas Latvijā ierasts, laukumā paralēli notiek cīņa arī par citām bumbām – politisko un ekonomisko kontroli pār uzņēmumiem, ministru posteņiem, siltām valsts pilnvarnieku un valdes locekļu vietām. Grūstīšanās liela. Cīņā tiek izmantoti visi taktiskie gājieni, kas gadās pa rokai – gan valsts budžeta sastādīšana nākamajam gadam, gan “Latvijas kuģniecības” tankkuģu projekts, gan arī privatizācijas sertifikātu izmantošana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pagājušo otrdien Ministru kabinets lēma par privatizācijas sertifikātu izmantošanu lielo uzņēmumu privatizācijā. Kaut arī konceptuālais valdības lēmums tā gala formulējumā izrādījies gana izplūdis un dažādi traktējams, tas ļauj noprast, ka daļa no atlikušajām “Latvijas gāzes” akcijām būtu jāpārdod par sertifikātiem, arī citos uzņēmumos par sertifikātiem pārdodamo akciju skaitam jābūt tuvu maksimāli iespējamam.

Sertifikātu izmantošanas tēma kā tautai saprotama bija pietiekoši pateicīga, lai ap to savērptu labu intrigu.

Viena komanda, kurus nosacīti dēvēsim par “tēvzemiešiem”, ar rūgtumu sirdī atceroties laikus, kad tai bija ekonomikas ministra amats, izmanto katru iespēju, lai saviem vēlētājiem parādītu, ka privatizācijas jautājumus tā risinātu veiksmīgāk, savādāk kā pašreiz postenī esošais TP ministrs A.Kalvītis. Sak, varbūt premjers pamanīs un atkal piešķirs viņiem šo amatu.

Valdībā ietilpstošie “tēvzemieši” piektdien bija jau aptvēruši pieņemtā lēmuma kļūdainumu un metās valdību, t.i. arī sevi apvainot par rīcību atsevišķu oligarhu interesēs, kuru rokās ir koncentrējies liels daudzums sertifikātu. Viņi norādīja, ka gadījumā, ja publiskajā piedāvājumā tiktu piedāvātas “Latvijas gāzes” (LG), “Latvijas kuģniecības” un “Latvijas krājbankas” akcijas, rēķinot pēc pašreizējās tirgus konjunktūras būtu jāiztērē 21,3 miljoni sertifikātu, kaut arī pašlaik neizmantoti ir tikai 17,7 miljoni sertifikātu. Tiesa, “tēvzemiešu” secinājums, ka sertifikātu pietrūkšot, ir vairāk domāts vienkāršajai publiskai, jo ne jau sertifikāti pietrūks, bet gan celsies to cena, vienlaikus samazinoties akciju pārdošanas cenai.

Jādomā, ka “tēvzemiešu” loģikai ir zināms pamats, jo spēlētāju komanda “oligarhi” nebija sēdējuši rokas klēpī salikuši, bet gan izvērsuši plašu skaidrošanas kampaņu, cik svarīgi nodrošināt sertifikātus ar reālu segumu. Tālredzīgi vispirms tiktu pārdotas “bezvērtīgās” LG akcijas, un kad nu mazie akcionāri šīs “bezvērtīgās” akcijas būtu sapirkuši un savus sertifikātus izlietojuši, tad par lētu naudu varētu tikt arī pie “Latvijas kuģniecības” pietiekami vērtīgajām akcijām. Bez tam iedzīvotāji, cik saprotams no LG akciju bezvērtīguma idejas paudējiem, vēl ilgi mocītos ar šo akciju pārdošanu biržā, jo kā teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā izziņā “lielie akcionāri jau sasnieguši savus ilgtermiņa mērķus attiecībā uz kontroles iegūšanu sabiedrībā un tālāka īpatsvara palielināšana nav ekonomiski pamatojama”.

Cita komanda “iterieši” tikmēr jau izsenis stāstījusi Latvijas lēmējiem, ka valsts visu naudu, ko gribējusi no LG akciju pārdošanas iegūt, sen jau ir ieguvusi, tāpēc pienācis laiks tirgot LG akcijas par sertifikātiem. Nekāda stratēģiska interese viņiem gan vairs neesot, bet var jau Latvijas valdībai izlīdzēt, jo viņiem gandrīz vai sagadīšanās pēc nedaudz (ar sešām nullēm rakstāms skaits) sertifikātu ir iekrājies.

Tiesa, cik noprotams, tā ir tik tāda miglas pūšana politiķu virzienā. Jādomā, ka gan “Itera Latvija”, gan vācu Ruhrgas, kurš pieteicies LG atlikušās akcijas nopirkt par labu naudu, ir lasījuši ne tikai EM izziņas, bet arī LG statūtus un akcionāru līgumu, no kuriem izriet vien tas, ka nosacījums “8% akciju dod vienu vietu padomē” attiecas vienīgi uz vāciešiem, “Gazprom” un Latvijas valsti, bet ne uz “Iteru”. Tai statūti piešķir vien to jauko tiesību izvirzīt savus pārstāvjus padomei. Tādēļ te katra akcija ir no svara.

Cik plašs galu galā būs sertifikātu pielietojums, pašlaik ir grūti paredzēt, jo koalīcijas līgumā ieliktais princips – valdošajām partijām jāpanāk vienprātīgs viedoklis par lielo uzņēmumu privatizāciju – dod iespēju vēl ilgi spēlēties politspēļu laukumā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form