Viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē šajā nedēļā nenoliedzami būs Ministru kabineta lēmums par Latvijas kuģniecības (LK) 68% akciju paketes minimālās pārdošanas cenas noteikšanu. Par to, ka kaislības sitīs augstu vilni, liecināja gan pagājušonedēļ pēc opozīcijas ierosinājuma steidzīgi sasauktā Saeimas sēde par kuģošanas politiku, gan kritiskā PA padomes locekļa N.Lakuča izteikumi presei. Kaut arī šī valdība ir paudusi apņēmību novest LK privatizāciju līdz sekmīgam rezultātam, pārdošanas cena, tāpat kā iepriekšējos privatizācijas mēģinājumos, arī šoreiz var kļūt par galveno klupšanas akmeni.
Parastā brīvā tirgus situācijā par pārdošanas cenu būtu uzskatāma cena, par kuru pārdodamo preci iespējams pārdot pircējam. Tomēr situācijā, kad sacensībā par LK palikuši tikai divi pretendenti (un kuri zina par pretendentu skaitu), valdībai būs rūpīgi jāapsver, par kādu cenu tā ir gatava pārdot LK.

Noteikt pārāk augstu cenu (t.i. tādu, kas ievērojami pārsniegtu pretendentu sākotnējos piedāvājumus) nozīmētu ar lielu varbūtību pieļaut, ka nepiesakās neviens pretendents vai arī izsole nenotiek un uzņēmums tiek pārdots vienam pretendentam par sākuma cenu. Nesekmīgas privatizācijas gadījumā valdība tiks vainota par nespēju pieņemt ar privatizāciju saistītus lēmumus, iespējama Latvijas kredītreitinga samazināšana u.tml. Bez tam tas faktiski nozīmētu atstāt LK neprivatizējama uzņēmuma statusā, jo līdz nākamajām vēlēšanām var pietrūkt laika vēl vienam privatizācijas aplim.

Savukārt, nosakot pārāk zemu cenu (t.i. tādu, ko par zemu uzskatītu sabiedrības vairākums), valdība viegli var nonākt opozīcijas kritikas ugunīs par privatizāciju kā pašmērķi. Bez tam, arī šādas cenas nosaukšana nebūt negarantē, ka pēc rūpīgas iepazīšanās ar uzņēmumu drošības naudu 5 miljonus ASV dolāru iemaksās un uz izsoli pieteiksies abi pretendenti. Un tad atkal virmos opozicionāru argumenti par uzņēmuma pārdošanu “kādam iepriekš zināmam pretendentam”.

Informācijai un pārdomām par iespējamo pārdošanas cenu:

1997.gada oktobrī PA apstiprinātajās privatizācijas pamatnostādnēs 1 akcijas cena bija noteikta 1 lats, samaksas termiņš 2 gadi, tika paredzēts, ka pretendents parakstīsies uz 25% jaunemitētu akciju un pirks 7% “vecās” akcijas. Pieteicās 14 pretendenti, no kuriem atlasīja divus “īsajā sarakstā” un divus rezervē;

1999.gada maijā Ministru kabinets noteica, ka minētie 7% akciju jāpērk par 2 latiem, samaksu veicot divu mēnešu laikā. Visi pretendenti atteicās;

1999.gada augustā PA padome noteica akciju pārdošanas cenu 0,51 lats par akciju, tika piedāvāti 44% akciju + valsts paturēja “zelta akciju”. Neviens pretendents nepieteicās;

1999.gada decembrī akciju pārdošanas cenu pazemināja līdz 0,44 latiem par akciju. Neviens pretendents nepieteicās. Informācija liecināja, ka interese bijusi, bet pieteikšanās termiņš bijis par īsu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem privatizācijas mēģinājumiem: uzlaboti nosacījumi investoram – tiek piedāvāti 68% akciju bez “zelta akcijas” valstij; samazinājies uzņēmuma pašu kapitāls un kuģu vērtība; uzņēmums ieguvis “nepārdodama un ar politiskām kaislībām apvīta” uzņēmuma slavu.

Kā zināms, PA padomes loceklis N.Lakučs presei norādījis, ka LK reālā vērtība varētu būt 1 lats par akciju + uzņēmuma brīvie naudas līdzekļi (ap 43 milj. ASV dolāru), t.i. kopā 1,20 latu par akciju.

Tāpat viņš minējis, ka LK privatizācijas noteikumi rakstīti vienam pretendentam (sākotnēji tika minēts Lukoil Artic Tankers, bet pēdējā laikā – kāds Singapūras konsorcijs).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit