Šī gada martā Bulgārijas premjerministrs Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barozo izteica drosmīgu priekšlikumu. Saskaņā ar šo priekšlikumu Eiropas Komisijai tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras iejaukties, ja „trūkumi ir strukturāli un pastāvīgi, un ... Bulgārijas valdība viena pati tos nevar novērst”. Plāns paredz, ka EK pārstāvji un amatpersonas ir jāiesaista jaunu likumu ieviešanas uzraudzībā, valsts pārvaldes reformā, ES fondu pārvaldīšanā un tiesu, prokuroru un izmeklētāju pārraudzībā. Viņi sekotu politiskās korupcijas un organizētās noziedzības lietām, kuras tiesu sistēma izskata pārāk lēni.
Vairums bulgāru, iespējams, apsveiktu vēl lielāku ES pārstāvju iesaistīšanu. Kāds pētījums Bulgārijā parādīja, ka vairāk kā 80% respondentu neuzticas valdībai, parlamentam un tiesām. Bet gandrīz 75% uzticas ES, it īpaši, Eiropas Komisijai.
Līdzīga situācija droši vien būtu arī Latvijā.
Vai tāds mehānisms palīdzētu valdībai beidzot tikt galā ar reformām Latvijā? Var jau teikt, ka Latvijas valdība ir jau daļēji pakļauta SVF un Eiropas Komisijai aizdevuma dēļ. Bet varbūt ar to nepietiek?
Un ja ne šis Bulgārijas plāns, bet, pavisam noteikti, ja Latvijas valdība nākotnē atkal mēnešiem ilgi nespēs iecelt KNAB vadītāju vai kādu citu nozīmīgu amatpersonu, varbūt tai vajadzētu Zviedrijā vai Somijā meklēt kandidātus, kuri spētu sakārtot vietējo politisko situāciju?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
