Diskusijās par iespējamajiem taupīšanas modeļiem tiek iesaistīti gan sociālie partneri, gan nozaru pārstāvji, tomēr lēmumi bieži vien tiek pieņemti, balstoties uz emocijām, nevis racionāliem argumentiem. Virkne lēmumu vispār netiek pieņemti. Labs piemērs tam ir vēlme atvieglot Eiropas Savienības fondu apguves procesu, samazinot iesaistīto institūciju skaitu. Šis lēmums vēl joprojām nav pieņemts.
Ir daudz labas idejas par iespējamiem izdevumu samazinājumu virzieniem, tomēr valsts pārvaldei vairāk ir jāstrādā ar analīzi un iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem. Neviens uzņēmējs nemainītu savu cenu politiku, iepriekš negūdams pilnīgu pārliecību par iespējamajiem ieguvumiem. Arī kā augstskolas vadītāja šobrīd rūpīgi skatu katru izdevumu pozīciju, lai īstenotu efektīvu pārvaldību, vienlaikus nezaudējot izglītības pieejamību un kvalitāti.
Hrestomātisks piemērs par izdevumu samazināšanu, neizvērtējot iespējamos riskus un ekonomisko efektu, ir valsts pārvaldes pāreja uz atvērtā koda programmatūru. Šo jautājumu vēlos uzsvērt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, arī Banku augstskolai kā jebkurai mūsdienīgai izglītības iestādei ir jāvērtē šīs pozīcijas īpatsvars kopējā izdevumu apjomā.
Otrkārt, šobrīd uzņēmējiem svarīgās valsts pārvaldes iestādēs tiek veikti eksperimenti bez konkrētiem datiem par finanšu ieguvumu vai risku analīzes. Biznesa sektora pārstāvji ir pauduši bažas par Uzņēmumu reģistru kā uzticamu sadarbības partneri. Šādi piemēri nedrīkstētu atkārtoties.
Pāreja uz atvērtā koda programmām valsts pārvaldes dienas kārtībā ir bijusi jau vairākus gadus. Par to ir diskutējuši gan politiķi, gan nozari pārstāvošās organizācijas, tomēr precīzu datu par iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem vēl joprojām nav. Turklāt mums ilgus gadus ir pastāvējusi atsevišķa valsts iestāde - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Lai gan kopš vasaras vidus elektroniskās pārvaldes lietas ir pārņēmusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, tomēr ledus arī šeit nav sakustējies.
Valsts pārvaldes vadītājiem gan politiskā, gan administratīvā līmenī ir jāsāk domāt saimnieciskāk. Jebkuram pieņemtajam lēmumam ir jābūt ilgtspējīgam. Atvērts paliek jautājums - vai mums pietrūkst zināšanu un prasmju, lai valsts pārvalde strādātu, balstoties uz analīzes datiem, vai lēmumi tiek pieņemti kādu iesaistīto pušu interesēs, kam nav nepieciešama ilgtermiņa vīzija?