Tatjana Volkova: Strādājošs 'Liepājas metalurgs' – valdības lielā izdevība  (43)

"Liepājas metalurga" (LM) tagadējā dīkstāve ir traģiska gan tā darbiniekiem un viņu ģimenēm, gan arī visas pilsētas ekonomiskajai attīstībai, bet tai nav ne resursu, ne pilnvaru atrisināt šo vietējo saimniecisko krīzi. Savukārt Latvijas valdībai, kurai tie savukārt ir, patlaban liktenis piešķīris lielisku iespēju gūt nenovērtējamu politisko kapitālu. Tādu, ko pašreizējā koalīcija un tās līderis Valdis Dombrovskis nenopelnīs ar nacionālās valūtas nomaiņu pret eiro – savu šā gada acīmredzami svarīgāko prioritāti, kas daļā tautas tiek uztverta kā priekšvēlēšanu akcija.

Valdības partijas, to veidotais kabinets un īpaši Ministru prezidents, aktīvi iesaistoties LM sanācijā, var uzskatāmi izgaisināt savu pretinieku izteiktos un sabiedriskajā domā nogulsnējušos pārmetumus par nespēju vai nevēlēšanos stiprināt ekonomiku, īstenot pašu pieteikto Latvijas industrializāciju. Liepājas uzņēmums nav tikai nopietna reģionāla saimnieciskā problēma, tas kļuvis arī par politisku simbolu "reālajai ekonomikai" jeb rūpniecībai, kas ražo fizisku, taustāmu un ikvienam vēlētājam izprotamu produkciju. Atvainojos par šo varbūt nekorekto salīdzinājumu, bet daudziem cilvēkiem LM, kā tērauda ražotājs piederīgs industrijas "mugurkaulam", ir gluži idejisks pretmets bankām. Ar kurām, atbilstoši politizētajiem priekšstatu stereotipiem, tagadējā valdība, tāpat kā iepriekšējās, īpaši auklējās par nodokļu maksātāju naudu un uz ražošanas attīstības veicināšanas rēķina. Atjaunojot LM darbību, turklāt veicot to apņēmīgi un operatīvi, zudīs augsne šādiem apgalvojumiem. Savukārt, tagadējais noteiktības trūkums, politiķu slēpšanās aiz konsultantiem un "kreditoru kluba", aiz sarežģītiem juridiskiem formulējumiem un shēmām tikai vairo sabiedrības neizpratni un aizdomas.

Iespējams, valdība nespēj ieraudzīt un novērtēt savus gaidāmos politiskos ieguvumus vienkārši tāpēc, ka premjeru un ministrus patlaban nomāc LM glābšanas neizbēgamība. Paliekot bez izvēles iespējas, cilvēki visapkārt mēdz saredzēt tikai slikto, ļaujas pasivitātei. Sanācija ir obligāta – ja uzņēmums beidz pastāvēt, valstij ir jārēķinās ar aptuveni 240 miljonu latu lieliem zaudējumiem, turklāt tāda ir nevis oponentu, bet pašas valdības piesaistītā konsultanta "Prudentia Advisers" publiski izteikta prognoze. Taču tāpat gan valdības konsultants, gan arī citi analītiķi apliecina, ka valstij, aktīvi rīkojoties, ir iespējams atgūt savus jau veiktos un vēl nepieciešamos ieguldījumus LM, ja iespējami ātrāk tiek nodrošināta uzņēmuma darbības atsākšana. Tā tika solīta septembrī, un šo apņemšanos ir nepieciešams īstenot. Jo ilgāk rūpnīca nestrādā, jo kardinālāk tā zaudē savu vērtību un iespējas atrast pircēju vai investoru. Bez darba un atalgojuma palikušais personāls meklē darbu citur, un ražotne paliek bez speciālistiem, zūd biznesa kontakti un pozīcijas tirgū – līdz vienā brīdī uzņēmuma likviditāte ir tikai lūžņos nododamu iekārtu un teritorijas, kas turklāt jāattīra no būvēm, cena. Mūsu politiķiem šobrīd ir svarīgi atcerēties, ka ASV valdības nekad nav atzinušas par bezjēdzīgi izšķērdētiem tos milzīgos līdzekļus, kas tām krietni vien neizdevīgākos apstākļos – nekā Valda Dombrovska valdībai tās attiecībās ar LM – tika ieguldīti autoindustrijas glābšanā.

Turklāt apņēmīgai koalīcijas rīcībai nebūs vērā ņemamu kritiķu, jo uzņēmuma darbības atsākšanā ir ieinteresēta gan Saeimas opozīcija, jo Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņas centrs" ir Liepājas partijas sabiedrotie, gan arī jaunas partijas veidotājs Einars Repše. Viss, kas šobrīd ir nepieciešams valdībai, ir spēja sevī atrast un nostiprināt politisko gribu veikt LM sanāciju un veikt papildus ieguldījumiem darba atjaunošanā. Iespējams, tādēļ premjeram un ministriem var nākties pārkāpt kaut kādiem saviem iekšējiem ideoloģiskiem principiem, neziņas, kas saistās ar LM faktisko nacionalizāciju – taču politiskais un, protams, arī finansiālais ieguvums ir tā vērts. Tieši tāpēc pavisam nevajadzīga šķiet Ministru prezidenta centieni pārlikt atbildību no valdības uz "kreditoru klubu", jo uzņēmumiem, kas tajā apvienojās, atšķirībā no viņa paša, nav tik svarīgi saņemt sabiedrības atzinību par rūpnīcas glābšanu. Turklāt valdības apņēmīga un skaidri pausta nostāja spētu pasargāt sanācijas procesu un valsts līdzekļu ieguldījumu pret iespējamiem "zemūdens akmeņiem", ko varētu radīt vienam vai otram tā dēvētam nenodrošinātajam kreditoram piedēvēti centieni panākt LM likvidāciju.