"Vairākas reizes devāmies uz "Parex banku", lūdzot kredīta līguma maiņu. Tolaik jau valsts īpašumā esošā banka bija strikta - palīdzēt nevar un jāturpina maksāt kārtējie kredītu maksājumi," stāsta A. Lazda. Bankā piekodināts, ka nemaksāšanas gadījumā tiks lauzts kredīta līgums, bet ieķīlātos īpašumus pārdos izsolē. Kādu laiku naudu kredītu maksājumiem Lazdas aizņēmušies ar cerību atrast darbu. Taču tobrīd valstī bezdarbs strauji auga un jaunus darbiniekus uzņēmumos nevajadzēja.
Tiesu izpildītājs bloķē kontus
Kad kredītu maksājumi iekavējušies, banka nosūtījusi brīdinājumu par līgumu laušanu. "Pārdot īpašumus bija bezjēdzīgi. To tirgus vērtība bija uz pusi mazāka nekā iepriekš paņemtie kredīti," teic A. Lazda. Pēc laika viņi saņēmuši dokumentus, ka banka lūgusi tiesu apstiprināt saistību izpildi bezstrīda kārtībā. Iepriekš noslēgtais līgums paredzējis bankai tiesības atkāpties no līguma, ja maksājums par kredītu nokavēts ilgāk par 20 dienām. Lazdām nav pat bijusi iespēja tiesā bilst savu viedokli. Tiesu izpildītājs sācis savu darbu - nobloķējis bankas kontus un gatavojies izsolīt īpašumus.
"Uztraucoties, ka jebkuru brīdi var palikt uz ielas, cilvēks neiedomājas, ka var aizstāvēt savas tiesības. Taču vairākas reizes pārlasījām ar banku noslēgtos līgumus un apjautām - mēs varam pasargāties no tiesu izpildītāja," atklāj A. Lazda. Lai gan banku juristi sagatavo iespējami izdevīgākos līgumu noteikumus, parādnieks tos var apstrīdēt.
"Pirmā tiesa nepieņēma mūsu pieteikumu apturēt lēmumu par saistību izpildi bezstrīda kārtībā. Iespējams, nebijām pamatīgi sagatavojuši prasības pieteikumu tiesai. Otrreiz iesniedzām pamatīgāku pretenziju aprakstu, kādēļ apturams lēmums izsolīt mūsu īpašumus. Tiesa prasības pieteikumu pieņēma. Tagad mums uz laiku ir miers. Kamēr nav notikusi tiesas sēde, tiesu izpildītājs nedrīkst pārdot izsolē ieķīlātos īpašumus. Arī bankas konti ir jāatbloķē," stāsta A. Lazda. Tiesas sēdes diena vēl nav zināma, taču A. Lazda spriež - vismaz pusgadu tiesas sēde nenotiks. Kamēr tā nav notikusi, par nesamaksātiem kredītiem netiek aprēķināta arī soda nauda. Tādējādi cilvēkam ir laiks risināt problēmas - meklēt jaunu darbu vai pircēju ieķīlātajam īpašumam.
Līgums pilns pretlikumību
Kādēļ tiesa nolēma pārbaudīt, vai "Parex banka" likumīgi gribēja lauzt iepriekš noslēgto līgumu? "Pieteikumā tiesai, ar kuru lūdzām apturēt tiesas lēmumu par līguma laušanu, parāda un soda naudas piedziņu, norādījām vairākas lietas. Pirmkārt to, ka bez darba un naudas esam palikuši krīzes dēļ, tādēļ līgumu nevaram pildīt ne savas vainas pēc. Arī politiķi daudzkārt izteikušies, ka valstī iestājusies nepārvarama vara. Piemēram, tas tika skandināts, kad vajadzēja nacionalizēt "Parex banku", slēgt skolas, slimnīcas un samazināt pensijas," stāsta A. Lazda. Tādēļ, pēc viņa domām, arī bankām vajadzētu būt pielaidīgākām pret klientiem, kas ir ekonomiskās krīzes upuri. Pieteikumā tiesai norādīts, ka īpašumu izsole tikai pasliktinās ģimenes finansiālo situāciju, jo nekustamiem īpašumiem šobrīd ir zemas cenas. Starpību starp kredīta summu un izsolē iegūto naudu tāpat nāktos samaksāt Lazdām.
Kopā ar juristu izpētīts "Parex bankas" hipotekārā kredīta līgums, kur pamanītas vairākas neatbilstības likumiem. Civillikumā teikts, ka cietušais (šajā gadījumā banka) nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgo rūpību. "Kad bankā lūdzām hipotekāro kredītu, tai sniedzām patiesu informāciju par saviem ienākumiem. Darbinieki uzskatīja, ka ar ieķīlāto īpašumu būs gana, lai izsniegtu kredītu. Viņi bija pārliecināti, ka mēs savas saistības spēsim izpildīt. Tagad, piedzenot visu kredīta summu, banka atzīst, ka nav bijusi pietiekami rūpīga, izvērtējot mūsu maksātspēju," uzskata A. Lazda.
Turklāt bankas līgumā noteikti teju divi vienādi sodi. Noteikts līgumsods par maksājumu kavēšanu. Turklāt jāmaksā arī soda procenti par katru maksājuma kavējuma dienu. Arī hipotekārā kredīta līgumu banka sastādījusi iepriekš. Tas pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma uzskatāms par neapspriestu ar klientu. Lazdas tiesai sūdzas arī par soda apmēriem, ko līgumā noteikusi banka. Pēc viņu domām, banka nosaka pārāk bargas soda sankcijas, neskatoties uz to, ka maksājumi netiek veikti ne aiz ļaunprātības.
"Svarīgi atcerēties - ja notikusi tiesa, kurā banka saņēmusi atļauju iepriekš noslēgto darījumu lauzt bezstrīda kārtībā, pretprasība jāiesniedz sešu mēnešu laikā. Pēcāk to nevarēs izdarīt un tiesu izpildītājs pārdos mantas," uzsver A. Lazda.
Lai gan par prasības iesniegšanu ir jāmaksā tiesas nodeva, kredītņēmējs var lūgt tiesu to samazināt vai atcelt, ja viņam nav ienākumu. A. Lazda: "Šobrīd bankām ir visatļautības sajūta. Reti kurš kredītņēmējs spēj cīnīties. Taču, jo vairāk būs pretprasību tiesā par banku rīcību, jo vairāk tās būs gatavas sadarboties ar nelaimē nonākušajiem kredītņēmējiem."
Bankrotējušajiem nepalīdz
"Parex bankas" korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece norāda, ka banka neverot ciet durvis klientiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Banka uz laiku piedāvājot atvieglotus hipotekāro kredītu atmaksas nosacījumus. Nākotnē īpaši izdevīgi noteikumi būs klientiem, kuriem ir piešķirts bezdarbnieka statuss, noteikts trūcīgas ģimenes vai personas statuss. Tāpat banka palīdzēs tiem, kuri ilgāk par 30 dienām ir darba nespējīgi vai kuriem pēdējā gada laikā piešķirta invaliditāte. Uzlabotos noteikumus plānots piemērot uz laiku līdz diviem gadiem. Ieguvumi, ko varēs saņemt klienti, būs: likmes saglabāšana iepriekšējā apjomā, samazināta komisijas maksa vai tās nepiemērošana par darījuma restrukturizāciju, iespēja atlikt pamatsummas maksājumu un citi.
"Jāuzsver, ka "Parex banka" izskata katra klienta lūgumu grozīt kredīta līguma noteikumus. Tiek meklēts labākais risinājums abiem. Līguma laušana un piedziņas uzsākšana uzskatāma par abām pusēm finansiāli neizdevīgāko problēmas risinājumu. Šādu lēmumu banka lielākoties pieņem tikai tad, ja nav paredzama aizņēmēja spēja pildīt jebkādas restrukturizētas līguma saistības vai arī aizņēmējs izvairās no risinājumu meklēšanas un sadarbības ar banku," skaidro I. Saleniece. Bankā gan nespēja sniegt atbildi, cik gadījumos tā atsaka kredīta restrukturizāciju.
Parādnieki tiesājas reti
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Māra Grēniņa apstiprina - ja kredītņēmējs ar pretprasību tiesā apstrīd saistību izpildi piespiedu kārtībā un tiesa to pieņēmusi izskatīšanai, tiesu izpildītājs nevar rīkot izsoles. Viņam arī jāatbloķē parādnieku konti. M. Grēniņa gan atzīst, ka kredītņēmēji lēmumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu apstrīd reti. Tas ir mazāk nekā desmit procentos gadījumu no izpildei iesniegtajām izpildu lietām.
Latvijas kredītņēmēju apvienības juriste Diāna Rasa to skaidro šādi - reti kurš kredītņēmējs var samaksāt valsts nodevu par pretprasības iesniegšanu. Turklāt process ir laikietilpīgs un dārgs. Taču zvērināts advokāts Uldis Freidenfelds atzīst, ka šis ir labs veids, kā kredītņēmējiem iegūt laiku savu problēmu risināšanai. Advokāts iesaka arī vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lūdzot izvērtēt aizdevuma līguma atbilstību patērētāju tiesībām, īpaši attiecībā uz soda procentiem. Ja centrā līguma noteikumus atzīst par netaisnīgiem, tad tie nav piemērojami.
D. Rasa piekrīt Lazdu sagatavotajā pretprasībā minētajiem argumentiem. Viņa norāda, ka valdība ir pieņēmusi lēmumus, ar kuriem ir samazināti kredītņēmēju ienākumi. Piemēram, samazinātas valsts sektorā strādājošo algas, sociālie pabalsti, likvidētas darba vietas, bet palielināti un ieviesti jauni nodokļi. "Situācija Latvijā robežojas ar ārkārtas situāciju, kad cilvēkiem nepamatoti tiek atņemti viņu ienākumi, lai glābtu Latvijas ekonomiku," uzsver juriste. Viņa uzskata, ka ir pamats atbrīvot kredītņēmējus no nelabvēlīgām nokavējuma sekām, kā to nosaka Civillikums.
"Esam secinājuši, ka daudzu apvienības biedru aizņēmuma līgumos noteikts - nekustamais īpašums tiek labprātīgi pārdots izsolē tiesas ceļā vai ir paredzēta saistību bezstrīda piespiedu izpildīšana. Abos gadījumos tiesnesis lēmumu pieņem vienpersoniski. Viņi apmierina banku iesniegtās prasības, pat ja nav iestājies aizdevuma līgumā noteiktais saistību pilnīgas izpildes datums. Tiesneši uzskata par iespējamu bez parādnieka piedalīšanās konstatēt, ka ir iestājušies apstākļi, kuros aizdevējs var pieprasīt saistību pirmstermiņa izpildi. Šāda situācija nav pieļaujama, jo pārkāpj parādnieka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā," uzsver D. Rasa. Parādniekiem tiekot liegtas arī tiesības izmantot Civillikumā noteiktās tiesības, piemēram, ka "tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ."
Bankas arī vainīgas
Juriste teic, ka ne visi kredītņēmēji, kuriem ar tiesas spriedumu tiek izsolīti īpašumi, var tiesāties ar banku. Parādnieki nevar samaksāt valsts nodevu par prasības iesniegšanu tiesā. Tādēļ apvienība lūgusi Augstāko tiesu apzināties, kādēļ liela daļa kredītņēmēju nespēj norēķināties ar bankām - vainojama ekonomiskā krīze. Latvijas kredītņēmēju apvienība lūgusi tiesu noteikt vienotu tiesu praksi gadījumos, kad tiesnesis lēmumu pieņem vienpersoniski. Tiesa aicināta atbrīvot kredītņēmējus no nelabvēlīgām nokavējuma sekām, proti, ka bankas no parādnieka var saņemt arī līgumsodu un citus procentu maksājumus.
D. Rasa: "Nekustamo īpašumu cenu celšanās ir tieši saistīta ar kredītu izsniegšanas apjoma pieaugumu. Tāpat nekustamo īpašumu cenu kritums ir saistīts ar kreditēšanas apjoma samazināšanos. Tas liecina, ka banku īstenotā kreditēšanas politika ietekmēja nekustamo īpašumu cenas." Viņasprāt, arī bankas vainojamas situācijā, ka kredītņēmēji nespēj īpašumus pārdot par cenu, lai nosegtu visu kredīta summu. Hipotekāro ķīlu zīmju likums nosaka, ka hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Taču agrāk banku reklāmās tika piedāvāti hipotekārie kredīti pat 90 procentu apmērā no īpašuma vērtības.
***
ARGUMENTI
Kādus argumentus kredītņēmēji Lazdas izmanto, lūdzot apturēt tiesas lēmumu par kredītlīguma laušanu un parāda piedziņu:
Kredītņēmēji bez darba un naudas palikuši krīzes dēļ, tādēļ līgumu nevar pildīt ne savas vainas pēc.
Īpašumu izsole tikai pasliktinās ģimenes finansiālo situāciju, jo nekustamo īpašumu zemo cenu dēļ starpību starp kredīta summu un izsolē iegūto naudu tāpat nāktos samaksāt parādniekiem.
Banka varēja zaudējumu novērst, ja saskaņā ar Civillikumu būtu ievērojusi pienācīgu rūpību, novērtējot ķīlas vērtību un kredītņēmēju maksātspēju.
Hipotekārā kredīta līgumu banka sastādījusi iepriekš, kas pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma uzskatāms par neapspriestu ar klientu.
Klients uzskata, ka banka izvirza pārāk bargas soda sankcijas, neskatoties uz to, ka maksājumi netiek veikti ne aiz ļaunprātības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
