Nesakārtotās likumdošanas un finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ, Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji (LZTI) plāno pārtraukt darbu lietās, kurās valsts ir atbrīvojusi piedzinējus no sprieduma izpildes izdevumu samaksas. 2005.gada 5.augustā LZTI ārkārtas kopsapulcē lems par šādu soli, ja Tieslietu ministrija (TM) līdz 2005.gada 1.augustam nesagatavos grozījumus Civilprocesa likumā. Pašlaik likums nosaka, ka valsts no sava budžeta nesedz visus tos sprieduma izpildes izdevumus, no kuru samaksas valsts ir atbrīvojusi piedzinējus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopš 2003.gada jūlija izpildu lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un piedziņa no parādnieka nav iespējama, sprieduma izpilde notiek uz tiesu izpildītāja rēķina. Patreiz no visām tiesu izpildītāju lietvedībā esošajām lietām, tās ir vairāk nekā 30 procentu.

2004.gadā tiesu izpildītāju lietvedībā bija aptuveni 126 000 izpildu lietas, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas. Aptuveni 17 000 no šīm lietām bija par uzturlīdzekļu piedziņu un 109 000 izpildu lietas par piedziņu valsts labā (administratīvie sodi u.c.). Arī šajās lietās sprieduma izpildes izdevumi, ja tos nav iespējams piedzīt no parādnieka, jāsedz pašiem tiesu izpildītājiem.

Tieslietu ministrija ik mēnesi tiesu izpildītājiem piešķir finansējumu 150 latu apmērā prakses vietas uzturēšanai. Šo naudas summu tiesu izpildītāji drīkst tērēt noteiktiem mērķiem – telpu nomai, telefona rēķinu apmaksai u.c., kā arī tā ir daļēja kompensācija par izpildu darbību veikšanu valsts lietās.

Līdz 2005.gada 1.aprīlim tiesu izpildītāji izsnieguši izziņas 7000 lietās, par kurām iesniegumi saņemti Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijā. Tā kā gan uzturlīdzekļu piedzinēji, gan fonds ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājiem, tad visus ar izziņu izsniegšanu saistītos izdevumus zvērināti tiesu izpildītāji sedz no saviem līdzekļiem, turklāt nesaņemot amata atlīdzību par paveikto darbu.

Katram šādam iesniegumam tiek pievienota zvērināta tiesu izpildītāja izsniegta izziņa, ka piedziņa no konkrēta parādnieka nav iespējama, vai ir iespējama daļēji. Lai izsniegtu šādu izziņu, tiesu izpildītājam ir jāveic virkne amata darbību vienreiz 6 mēnešos. Veicot tikai pašu nepieciešamāko izpildu darbību kompleksu vienā uzturlīdzekļu piedziņas lietā, sprieduma izpildes izdevumi sastāda 43 LVL. Tā rezultātā, sniedzot izziņas šajās 7000 uzturlīdzekļu piedziņas lietās, zvērināti tiesu izpildītāji veikuši amata pienākumus par aptuveni 301, 070 LVL.

Šāda situācija radusies saistībā ar nepārdomātiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kad valsts pārtrauca no sava budžeta segt sprieduma izpildes izdevumus, no kuru samaksas ir atbrīvoti piedzinēji. Šie grozījumi (2003.gada 19.jūnija likums par grozījumiem Civilprocesa likumā) tika veikti pēc TM iniciatīvas, nesaskaņojot ar LZTI padomi.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu, izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus tiesu izpildītāji var pieprasīt segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr tiesu izpildītāji reti izmanto šo iespēju, jo sakarā ar ilgajām un sarežģītajām grāmatvedības uzskaites procedūrām izziņu izsniegšana uzturlīdzekļu piedziņas lietās ieilgst līdz pat 3 mēnešiem. Tādējādi galvenokārt cieš tās personas, kas pretendē uz izmaksām no UGF.

Lai risinātu šo situāciju, LZTI padome vairākkārt griezusies ar priekšlikumiem Tieslietu, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijās. LZTI padome ir izteikusi šādus priekšlikumus:

  • Veikt grozījumus Civilprocesa likuma 567. panta trešajā daļā, paredzot valsts budžetā līdzekļus sprieduma izpildes izdevumu segšanai pilnā apmērā.
  • Noteikt, ka izpildu lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, informācija no valsts publiskajiem reģistriem tiesu izpildītājiem ir pieejama bez maksas. Tas samazinātu izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru.
  • Ja valsts budžetā nav līdzekļu, lai apmaksātu tiesu izpildītāju darbu un izdevumus, kas saistīti ar izziņu ieguvi, tiesu izpildītāju funkcijas - reizi 6 mēnešos veikt parādnieku mantiskā stāvokļa pārbaudi uzturlīdzekļu lietās – deleģēt UGF fonda administrācijai. Fondam, atšķirībā no tiesu izpildītājiem, pieeja informācijai no valsts publiskajiem reģistriem ir par brīvu.
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form