Tomass Piliponiss: Pandēmija nevar būt šķērslis ilgtspējīgiem paradumiem  (3)

Eksperti visā pasaulē ir vienisprātis, ka virzība uz ilgtspējīgu attīstību ir palēninājusies globālā līmenī, tomēr joprojām ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Viss atkarīgs no dažādu uzņēmumu un iestāžu spējas sadarboties un panākt līdzsvaru starp jaunākajām vides tendencēm, mūsu patērētāju prasībām un efektīvāko inovāciju izmantošanu.

Vides krīzi sekmē arī e-komercijas pārdošanas apjomu pieaugums, ko izraisījusi patērētāju vēlme pēc iesaiņotiem produktiem, ievērojami pārsniedzot pasaules infrastruktūras spēju pārvaldīt un atkārtoti izmantot šos materiālus. Pandēmija ir mainījusi cilvēku uzvedību visā pasaulē. Restorāna apmeklējumus aizstāja pārtikas piegādes, braucienus uz tirdzniecības centru – iepirkšanās internetā. Sabiedrība, kas gadiem ilgi vērsās pret plastmasas iepakojumu kaitīgumu, sāka dot priekšroku lietām, kas ir droši iesaiņotas, un vienreizējas lietošanas plastmasas iepakojums atgriezās apritē.

Patiesībā tieši plastikāta plēve ir viens no izaicinošākajiem materiāliem, jo tas nav izmantojams lielākajā daļā atkritumu pārstrādes iekārtu. Lai sešpakā vai jebkurā citā multipakā savienotu alus bundžas bez plastmasas iepakojuma, mēs izmantojam līmes punktiņus, radot "Snap Pack" risinājumu. Samazināts plastmasas daudzums nenozīmē tikai mazāku atkritumu apjomu, bet arī ļauj samazināt CO₂ emisijas. Runājot par ilgtspējīgiem risinājumiem, jānorāda, ka šajā jomā pat nelielām izmaiņām var būt būtiskas un tālejošas sekas, piemēram, pieminētais līmes risinājumus alus sešpakās varētu samazināt mūsu otrreizējās plastmasas iepakojuma izmantošanu kopumā par vairāk nekā 1200 tonnām gadā. Salīdzinājumam: šāds plastmasas daudzums tiek izmantots 60 miljonu plastmasas maisiņu ražošanai. Papildus tam ir arī citas inovācijas, piemēram, otrreizējas pārstrādes saraušanās plēve.

Ir būtiski, ka sabiedrība apzinās problēmas nopietnību. Mūsu pagājušā gada rudenī veiktā aptauja liecina, ka 82% respondentu ir informēti par plastmasas piesārņojumu un tā ietekmi uz dabu, tomēr atrast balansu starp videi draudzīgiem un epidemioloģiski drošiem risinājumiem nav vienkārši. Ilgtspējība ir būtiska vērtība patērētājiem, tā nav tikai tendence, bet gan atbildība par mūsu planētas veselību. Taču arī e-komercija ir būtiska mūsdienu dzīvesveida un iepirkšanās paradumu sastāvdaļa, tāpēc pandēmija ir mudinājusi meklēt un pētīt jaunus ilgtspējības veidus un videi draudzīgus risinājumus. Ilgtspējīga iepakojuma jomā pasaulē ir jāpaveic vēl ļoti daudz. "Jaunajā normālajā pasaulē" epidemioloģisko apsvērumu dēļ būs vairāk e-komercijas un iepakojumu, tāpēc ir būtiski ieguldīt tādos iepakojumos, kas ir draudzīgi klientiem, palīdz nodot zīmola vēstījumu un rada minimālu ietekmi uz planētu.

E-komercija ir šeit, lai paliktu arī pēc pandēmijas, jo daudzi patērētāji arī nākotnē vēlēsies drošības un ērtības priekšrocības. Par laimi, sākotnējās bažas, ka pandēmija pārtrauks vai aizkavēs ilgtspējīgas iepakošanas iniciatīvas, kas kopš 2017. gada ieguvušas ievērojamu impulsu, nav apstiprinājušās. Arī pandēmijas laikā ilgtspējīgu iepakojumu nozīme saglabājās, apstiprinot, ka ilgtspējīgs iepakojums ir kļuvis par galveno prioritāti patērētājiem, zīmoliem un investoriem.

Kā jau minēju, neraugoties uz pandēmiju, ir iespējams sasniegt dažādus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo videi draudzīgi ieradumi kopumā turpina pieaugt. Nesen veiktās aptaujas liecina, ka kopš pandēmijas sākuma cilvēki Rietumeiropā un Centrāleiropā ir motivēti dzīvot zaļāk un vairāk pārstrādāt. Neticami, bet arī šajā sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā cilvēki uzsāk pozitīvus ieradumus. Lai spertu pirmos soļus dabai draudzīga dzīvesveida virzienā, var sākt ar nelielām lietām, ieviešot savus ilgtspējīgas ēdiena piegādes un lietošanas noteikumus. Piemēram, kompostēt atlikumus vai īstenot pareizu vienreizlietojamo trauku pārstrādi vai iznīcināšanu. Tāpat var izvērtēt, kuros gadījumos iespējams atteikties no vienreizējas lietošanas traukiem, ja maltīte tiek ieturēta mājās, kur var lietot parastos traukus.

Pandēmija ir radījusi strauji augošu pieprasījumu arī pēc vienreizlietojamiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, no kuriem mūsu vidē nonāk daudz piesārņojuma. Taču cilvēki, kuri nestrādā veselības aprūpē vai citās riska jomās, var apsvērt iespēju pāriet uz atkārtoti lietojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Tas būtu vēl viens videi draudzīgs ieradums – pāreja uz (PVO ieteiktām) atkārtoti lietojamām maskām un cimdiem, lai videi draudzīgāk aizsargātu sevi un savu ģimeni no Covid-19.

Lai gan no 2. jūlija Latvijas tirgū vairs nevar pārdot un iegādāties vienreizlietojamās plastmasas preces – vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmos kociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus – un pārtikas un dzērienu iepakojumus no putu polistirola, daudzas valstis ir atcēlušas aizliegumus, kas ierobežo apkārtējo vidi apdraudošos plastmasas plūdus. Tas nozīmē, ka daudz kas ir un būs atkarīgs tieši no uzņēmumiem un mūsu individuālajiem ieradumiem. Katrs no mums var izvairīties, piemēram, no plastmasas maisiņiem un nākamreiz, kad dodas iepirkties, vienkārši paņemt līdzi atkārtoti lietojamu auduma maisiņu.

Neatkarīgi no tā, vai strādājam mājās, īstenojot sociālo distancēšanos, vai dodamies uz darbu un apmeklējam publiskas vietas, jaunu, zaļu paradumu pārņemšana ir solis pareizajā virzienā. Tas nāks par labu gan mūsu emocionālajai, gan planētas veselībai. Ir būtiski izmantot šo laiku, lai rastu veidus, kā dzīvot ilgtspējīgāk.