Toms Baumanis: Nezaudēt savienojumu  (4)

Ja iepriekš daudzas augstskolas nepievērsa tam īpašu vērību, tad tiešsaistes digitālie risinājumi pēc 12. marta daudzām universitātēm kļuva par izdzīvošanas jautājumu gan elementāras saziņas līmenī, gan nodrošinot studiju procesu. Nācās apliecināt savas spējas reālos darbos. Globālajos sociālajos tīklos parādījās tādi tēmturi kā #strādānomājām un #universityathome.

Augstākā izglītība un zinātne tika izaicināta vienlaicīgi daudzos virzienos. No vienas puses, universitāšu zinātnieki aktīvi iesaistījās vīrusa izpētē. No otras puses, augstskolas veidoja jaunus krīzes menedžmenta plānus un iekšējās kārtības. Taču daudz būtiskāk jaunais vīruss ietekmēja studiju procesu. Studiju procesu nācās strauji pārcelt uz e-vidi, ieviešot dažādas tiešsaistes saziņas un apmācību digitālās platformas. Daudz izdevīgākā situācijā bija tās augstskolas, kuras, sekojot līdzi globālajām tendencēm un cilvēku paradumiem, jau labu laiku pirms pandēmijas bija ieguldījušas digitālajos risinājumos. Tieši tāpēc vienā augstskolā mācību process apstājās, bet citās nē. Daudzām augstskolās tas joprojām ir liels izaicinājums.

Spilgti atceros trešdienu, 11. martu. Tā bija diena pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā. Prognozējot kritisku notikumu gaitu, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) jau bija pārgājusi uz attālinātajām studijām – 9300 studentu apguva mācību kursus digitālajā vidē. Darbību skaits e-studiju vidē trīskāršojās, bet svarīgākais – ne vienu dienu studijas neapstājās. Kopš marta vidus tikai Zoom platformā vien RSU aizvadītas turpat 25 000 tūkstoši sesijas jeb vairāk nekā 17 miljoni minūšu, savienojot tūkstošiem RSU studējošos un pasniedzējus no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Itālijas, ASV, Izraēlas, Portugāles u.c.

RSU apvieno lielāko ārvalstu studentu kopienu Latvijā. Precīzāk – tie ir 2503 studenti no 58 valstīm. Neziņā par turpmāko, martā viena daļa mūsu ārvalstu studentu pameta Latviju un devās uz savām mītnes zemēm. Liela daļa no viņiem iesaistījās brīvprātīgajā darbā veselības aprūpes sistēmā. Ikvienam, kurš prot veikt elementārus aprēķinus, ir skaidrs, ko uzņēmumam, runājot tirgus valodā, nozīmētu zaudēt kaut pusi no klientiem. Mums par lielu gandarījumu, no studentu rindām izstājās tikai daži. Par ko tas liecina? Pirmkārt, par to, ka Latvija ir pierādījusi augstākās izglītības eksportspēju, un ka ārvalstu studenti un viņu vecāki to ir novērtējuši. Otrkārt, digitalizācija, dzīvojot šajā "globālajā ciematā", savlaicīga e-studiju vides attīstība, kas nav tikai Zoom, bet ietver virkni citu platformu studiju procesa nodrošināšanai, ir bijis tālredzīgs solis. Šobrīd RSU video mācību materiālu krātuvē ir vairāk nekā 14000 video materiāli, kurus mācībspēki izmanto studiju kursu nodrošināšanai. Liels gandarījums ir arī par to, ka mums nenācās pagarināt studiju gadu, jo ieviesām sistēmu attālinātu eksāmenu kārtošanai.

Jaunajā studiju gadā, neskatoties uz valdošo nestabilitāti, 401 jaunie ārvalstu studenti ir izvēlējušies studēt RSU. Šogad arī vietējo reflektantu skaits studijām Latvijas augstskolās ir lielākais pēdējo gadu laikā, arī RSU. RSU aizpildītas ir ne tikai budžeta, bet arī maksas vietas. Krīze ļoti spilgti ir ļāvusi ieraudzīt izglītību kā nezūdošu kapitālu, kurā investēt mūža garumā. Daudzi pamanīja stāstu par kādu 96 gadus veco kungu Itālijā, kurš tikko piepildījis savu sapni un ieguvis augstāko izglītību. Savukārt šajā vasarā RSU Juridisko fakultāti absolvēja 67 gadus veca kundze.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka digitālie risinājumi nespēj aizstāt visu. Klātienes studijas joprojām ir ļoti svarīga apmācību forma. Cilvēku savstarpējā mijiedarbība nav aizvietojama ar tehnoloģijām. Taču ieguldījumi, kurus bijām veikuši e-studiju vides attīstībā RSU vairāku gadu garumā, mums krīzes brīdī ļāva nezaudēt savienojumu ne minūti.

Viennozīmīgi, ka pandēmija lika universitātēs straujāk veikt pārmaiņas, kuras no tām sagaida visas ieinteresētās puses jeb, tā saucamie, "stakeholders" – ieviest jaunās tiešsaistes tehnoloģijas un digitalizēt studiju procesu, saglabājot akadēmiskās tradīcijas un neatņemamo cilvēcisko faktoru izglītībā – klātienes lekcijas, nodarbības un diskusijas. Augstskolas pelnīti lepojas ar savām gadsimtus senajām tradīcijām, taču Covid-19 pandēmija daudzām no tām lika iziet no komforta zonas, meklējot mūsdienīgus veidus kā nodrošināt studiju procesu un pētniecību ar jauno tehnoloģiju palīdzību.

Kā norāda Eiropas Universitāšu asociācija, "universitātes kā vietas, kurās pulcējas liels cilvēku skaits, ir tukšākas nekā agrāk, bet tas nenozīmē, ka universitātes ir slēgtas. Studiju un apmācību process ir ļoti aktīvs tiešsaistē, un universitātes joprojām ir galvenās vietas pētniecībai, meklējot jaunas ārstniecības metodes un vakcīnu. Krīze pavēra universitātēm plašu logu uz jaunām iespējām, kā vēl vairāk iesaistīt sabiedrību un atbalstīt valdību, izmantojot pētniecību un inovācijas, un tādējādi veidot vēl elastīgāku sabiedrību." Mums priekšā ir vēl viens neziņā tīts darba cēliens, bet nu jau esam daudz sagatavotāki. Piemēram, tādas pasaulē vadošās augstskolas kā Kembridžas un Stenforda universitātes ir paziņojušas, ka tiešsaistes režīmā lekcijas tajās notiks lielākoties vēl visu šo gadu. Un tās nav vienīgās. Citas meklē kombinētus risinājumus. Arī RSU, jo redzam, ka mūsu sniegtā augstākā izglītība daudzās valstīs tiek novērtēta, un tā ir Latvijas eksportprece, kuru jāturpina stiprināt. Mums ir paveicies ne tikai ar to, ka Latvija joprojām ir viena no drošākajām vietām pasaulē, bet arī ar to, ka mūsu valstī ir viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem, kuru prasmīgi spējam izmantot studiju procesā un pētniecībā.

Latvijā augstākās izglītības eksporta pienesums tautsaimniecībai netiek atzīts par ekonomikas faktoru, jo liela daļa augstākās izglītības nozares pārstāvju un politikas veidotāju nevēlas domāt tirgus ekonomikas kategorijās. Tikai RSU, nemaz nerunājot par RTU vai LU, pienesums Latvijas IKP sasniedz vismaz 90 miljonus eiro gadā. Tam ir pozitīva ietekme valsts kopējā pakalpojumu bilancē. Pareizinot ikgadējo pienesumu ar pieciem vai sešiem ikviena studējošā studiju gadiem, mēs varam nojaust, cik liela ir tā pievienotā vērtība, ko viens ārvalstu students veido Latvijā.

RSU turpmākajos gados vēlas palielināt digitālās apmācības spējas un kompetences, tomēr veselības aprūpē un medicīnā nav iespējams studēt, neredzot pacientu klātbūtnē. Atliek tikai cerēt, ka studentu iespējas redzēt pacientu klātienē Rīgas Austrumu, Paula Stradiņa un Bērnu klīniskajās universitāšu slimnīcās netiks ne aizliegta, ne samazināta. Šādas prakses lielākoties nav ne Šveicē, nē Vācijā, ne citās Eiropas valstīs. Jāatceras, ka mēs nedrīkstam zaudēt savienojumu starp universitāti un vadošajām klīniskajām universitāšu slimnīcām, starp studentu, profesoru un pacientu.