6% mūsu algas ik mēnesi uzkrājas 2. pensiju līmenī. Tā ir nopietna nauda, kuru varēsim tērēt pensijā. Kādēļ vispār ieguldām šo naudu akciju tirgū, ja tas ir riskanti?
Ieguldām, jo ilgtermiņā akciju tirgus peļņa vienmēr bijusi ievērojama. Par šo peļņu ir jāmaksā, pieņemot īstermiņa svārstības. Dažkārt paiet mēneši, ceturkšņi, pat gadi "mīnusos". Tomēr desmit un vairāk gadu griezumā rezultāts teju vienmēr bijis pievilcīgs.
Arī 2. pensiju līmenī ilgtermiņa peļņa ir pozitīva
Pēdējo 10 gadu laikā pensiju plāni vidēji pelnījuši gandrīz 4% gadā. Ja pirms 10 gadiem būtu ieguldījis 100 EUR, šodien tavs ieguldījums būtu gandrīz 150 EUR vērts.
Ja mēs nebūtu ilgus gadus maksājuši bankām augstākās pensiju komisijas maksas Eiropā, rezultāts būtu vēl labāks. Tomēr ilgtermiņā esam pelnījuši daudz vairāk nekā tad, ja būtu šo naudu turējuši krājkontā.
Kas tādā gadījumā vainīgs pie ažiotāžas ap negatīvajiem gada rezultātiem?
Būtisks faktors – banku lielība
Jau padsmit gadus bankas reklamē savus pensiju plānus, atsaucoties uz īstermiņa rezultātiem. Potenciālajiem klientiem tiek rādīti grafiki ar pusgada, gada, trīs gadu ienesīgumu un stāstīts, cik gudri ir bankas analītiķi. Pārvaldītāji publicē preses relīzes, lieloties, cik miljonus tie klientiem nopelnījuši.
Visa šī lielība sabiedrībā rada maldīgu priekšstatu par to, kā patiesībā strādā ieguldījumu tirgus.
Realitātē pensiju plānu īstermiņa peļņu nosaka nevis pārvaldītāja gudrība, bet tirgus svārstības un veiksme. Izaugsmes gados pelna visi. Visi arī cep skaistas preses relīzes. Stiprā vējā pat tītari lido – un tad lielās, kas šie par aviatoriem!
Kopš finanšu krīzes peļņa bija pozitīva gandrīz katru gadu. Ik gadu arī banku nozare lielījās ar nopelnītajiem miljoniem un radināja sabiedrību pie finanšu analfabētisma – vērtēt ieguldīšanas rezultātus viena gada griezumā.
Kad tirgos kritums, par šo lielību jāmaksā
Pēdējā gada kritums pasaules finanšu tirgos patiesībā ir neliela korekcija. Pēc ilgajiem peļņas gadiem tā ir normāla, pat veselīga parādība. Racionāls novērotājs saprot, ka šādā situācijā pensiju plānu zaudējumi ir neizbēgami. Tādus šobrīd piedzīvo pensiju plāni visā pasaulē.
Ja sabiedrībai desmit gadus ir stāstītas pasakas par gudrajiem baņķieriem, "mīnusu" gads kļūst par problēmu. Kā tas iespējams, ka visi šie gudrinieki vienlaikus zaudējuši savas prasmes?
Neliela tirgus korekcija kļūst par dramatisku notikumu, kuru baisos toņos skaidrot TV ēterā. Latvijas sabiedrība tiek nevajadzīgi baidīta.
Jābeidz akcentēt īstermiņa rezultātus
Izdarīt jebkādus secinājumus, uzlūkojot viena, divu vai pat trīs gadu ienesīgumu, nav iespējams. Tas ir nepareizi, kad tirgū ir kritums, un tas ir nepareizi, kad pensiju plāni strādā ar peļņu. Rādīt potenciālajiem klientiem grafikus ar skaistu īstermiņa peļņu ir kārdinoši, bet ilgtermiņā šī prakse apdraud sabiedrības uzticību visai sistēmai.
Laiks izglītot sabiedrību par to, kā patiesībā darbojas ieguldīšana pensiju plānos.
Ilgtermiņa ieguldītājam jārēķinās gan ar peļņas, gan zaudējumu periodiem
Finanšu tirgos peļņu bez svārstībām piedāvā tikai krāpnieki. Ja kāds tevi aicina ieguldīt un saka – ar garantiju gadu pēc gada labi pelnīsi, viņš ir šarlatāns. Šāds brīnums nepastāv nekur pasaulē. Pat veiksmīgākie investori ilgtermiņā pelna, bet īstermiņā regulāri piedzīvo svārstības.
Kādēļ? Finanšu tirgos nav iespējams precīzi paredzēt nākotni. Tirgus svārstības nenosaka tikai ekonomikas pārmaiņas, uzņēmumu finanšu rādītāji un ģeopolitiskie notikumi – lai gan arī šos faktorus bieži nav iespējams paredzēt. Tikpat liela loma ir pūļa psiholoģijai. Akciju cenas ietekmē investoru baiļu periodi, eiforijas uzplūdi un citi neparedzami apstākļi.
Gudrs ieguldītājs apzinās, ka ceļā uz ilgtermiņa peļņu piedzīvos arī svārstību periodus.
Arī 2. pensiju līmenī gadi, kuros rezultāti ir "mīnusā", ir normāla parādība. Tādi ir bijuši iepriekš (2008., 2011. gads). Tādi būs arī nākotnē. Ļoti iespējams, ka tuvākajos gados pieredzēsim pat lielākus kritumus nekā pērn. Tomēr ilgtermiņā gandrīz noteikti varam rēķināties ar labu peļņu.
Vēsturiski pasaules akciju tirgus izaugsme bijusi neapturama
Ja 1900. gadā būtu ieguldījis vienu dolāru pasaules attīstīto valstu akciju portfelī, 2000. gadā tavs ieguldījums būtu bijis gandrīz 300 dolārus vērts pēc inflācijas. Akciju tirgus gadsimta laikā tavu turību būtu pavairojis gandrīz 300 reizes.
Šajā laikā piedzīvoti divi pasaules kari un padsmit nopietnas tirgus krīzes. Ir bijuši daudzi gadi un pat piecu gadu periodi, kuros ieguldītājs palicis "mīnusos", bet 10–15 un vairāk gadu griezumā ienesīgums teju vienmēr bijis pievilcīgs.
Tā kā pensijai krājam ilgtermiņā, ieguldījums akciju tirgū ir lieliski piemērots mūsu vajadzībām.
2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs, tādēļ par to jārunā atbildīgi
Demogrāfijas rādītāji ir skaidri: pensionāru paliks aizvien vairāk, bet strādājošo – mazāk. 1. pensiju līmenis mums nenodrošinās labu pensiju. Mums jākrāj pašiem.
Tieši to mums palīdz darīt 2. pensiju līmenis. Tajā ik mēnesi tiek ieguldīti 6% mūsu algas. Tā ir reāla nauda, kura nav atkarīga no demogrāfijas situācijas nākotnē. Šo naudu varēsim tērēt, kad iesim pensijā.
Vēl nesen Latvijas 2. pensiju līmenī bija milzu problēma – maksājām augstākās pensiju komisijas maksas Eiropā. Dažu gadu laikā mums ir izdevies izcīnīt reālu cenu konkurenci nozarē. Šobrīd izmaksu līmenis jau atbilst Eiropas vidējam līmenim.
2. pensiju līmenis beidzot strādā efektīvi. Tagad to var apdraudēt vien sabiedrības uzticības un izpratnes trūkums.
Pensiju pārvaldītājiem un medijiem jārunā skaidra valoda
Aicinu pensiju pārvaldītājus runāt ar saviem klientiem godīgi. Nemālēsim klientiem acis ar īstermiņa rezultātiem peļņas brīžos. Tad arī neradīsies neizpratne zaudējumu laikos.
Aicinu arī mediju pārstāvjus un citus viedokļa līderus runāt par 2. pensiju līmeņa rezultātiem atbildīgi, nepamatoti neuzsverot īstermiņa rezultātus, bet vienmēr akcentējot ilgtermiņa tendences.
Visbeidzot, aicinu ieguldītājus neļauties bailēm, uz ko vedina īstermiņa zaudējumi. Pasaulē jau sen pierādīts – ilgtermiņā visvairāk pelna tas ieguldītājs, kurš spēj saglabāt mieru kā sliktos, tā labos laikos.