Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Pēc "Nord Pool" datiem, šī gada 1. septembrī elektroenerģijas cena par 1 megavatstundu (MWh) Latvijā bija 60,27 eiro, bet gadu iepriekš – 39,88 eiro, tātad pieaugums par vairāk nekā 50% gada laikā. Ja paskatāmies tālāk, pagājušā gada 1. jūnijā cena bija 32,40 eiro, bet 1. aprīlī tā bija pat uz pusi mazāka nekā šī gada septembrī, proti, 27,16 eiro par 1 MWh. Salīdzinājumam, parasti sabiedrības uzmanību piesaista pat neliels degvielas cenu pieaugums, taču cenu dubultošanos degvielas tirgū viena gada laikā vismaz es neatceros.

Elektrības cenas pieaugumu jau izjūt patērētāji, kas izmanto biržas cenai piesaistītus produktus, bet tirgus cenas neizbēgami celsies arī tiem, kas šobrīd paslēpušies zem fiksētās cenas "saulessarga".

Elektrības cenas aug, jo bija karsta vasara, proti, mūsu apgādes reģionā bija pārāk zems ūdens līmenis, lai hidroelektrostacijas strādātu ar pietiekamu jaudu un nodrošinātu gana lētu elektroenerģiju. Iztrūkums ir jākompensē ar dārgu elektroenerģiju, ko iegūstam no oglēm vai dabasgāzes, šobrīd faktiski esam atgriezušies pagātnē, kur dominēja fosilie energoresursi un elektroenerģijas cenas bija 60 eiro/MWh robežās.

Sabiedrības neizpratni par cenu kāpumu cenšas kliedēt gan AS "Sadales tīkls" vadītājs Sandis Jansons, skaidrojot, ka viņa vadītais uzņēmums nav vainīgs cenu pieaugumā, gan AS "Latvenergo" pārstāvis Guntis Lūsis, medijos skaidrojot, ka vainīga karstā vasara un līdzīga situācija nav tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Polijā un citviet. Šiem speciālistiem noteikti var piekrist, un faktiski šis situācijas konstatējums parāda to, ka Latvijas elektroenerģijas tirgū nav bijis pietiekama lētas enerģijas ražošanas piedāvājuma. Tas izceļ būtisko pozitīvo ietekmi, ko pēdējo desmit gadu laikā ir devuši tādi lētās elektroenerģijas avoti kā HES un VES, jo, tiklīdz šo avotu nav, kā tas ir šobrīd, tā elektroenerģijas cenas faktiski dubultojas.

Šādos saspringtos tirgus apstākļos Latvijai noderētu lēts alternatīvs elektroenerģijas avots, kur vēja enerģija būtu pati piemērotākā, jo tā ir un būs pati lētākā no atjaunojamās enerģijas veidiem nākamajās dekādēs. To, ka elektrības cenas varētu samazināties vēja enerģijas ražošanas jaudu pieauguma rezultātā, atzīst ne tikai vēja enerģijas nozares cilvēki, bet arī citi vadošie elektroenerģijas tirgus dalībnieki un enerģētikas eksperti. Tas ir arī iemesls, kāpēc mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā attīsta būtiskas vēja elektrostaciju jaudas. Lietuvas gadījumā jau uzstādītas aptuveni 10 reizes lielākas vēja jaudas nekā Latvijā.

Cenas kāpums un Latvijas elektroenerģijas tirgus jutīgums parāda, ka vajadzība pēc vēja enerģijas ir un ir arī iespējas to ražot. Taču tās netiek izmantotas. Saskaņā ar Pasaules Vēja enerģijas asociācijas datiem pasaulē pērn vēja enerģijas uzstādītā jauda auga par 10,8%, gadu iepriekš par 11,8%, bet 2015. gadā pat par 17,2%. Latvijā izaugsmes nav bijis vispār. Pagājušajā gadā Dānija sasniedza pasaules rekordu, nodrošinot 43% sava enerģijas pieprasījuma ar vēja enerģiju. Divciparu procentu vēja enerģijas apjomu kopējā patēriņa portfelī nodrošina arī, piemēram, Vācija, Īrija, Spānija un citas valstis.

Latvijā ir uzstādīti 80 MW vēja enerģijas jaudas, kas ir aptuveni 34 W uz vienu iedzīvotāju. Vadošajās valstīs pēc vēja enerģijas jaudas uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Zviedrijā, Vācijā un Īrijā, ir uzstādīts aptuveni divdesmit reizes vairāk nekā Latvijā. Speciālistu vidū Latvijā tiek lēsts, ka valstī šobrīd apgūtais vēja enerģijas potenciāls no sauszemes stacijām procentuāli ir vien aptuveni 4–5% no iespējamā. Vēja enerģijas potenciāls jūrā ir vismaz divas reizes lielāks, un Latvijā tas netiek apgūts vispār.

Jāatzīmē, ka cena nav vienīgā problēma, ko atsegusi "karstā vasara", – otra būtiska problēma ir enerģētiskā atkarība no fosilās enerģijas ražotājiem. Tas tādēļ, ka, mazinoties piedāvājumam no hidroelektrostacijām un pastāvot salīdzinoši mazam citu atjaunojamo enerģijas avotu ieguldījumam, pieaug termoelektrostaciju nozīme, kuras izmanto dabasgāzi. Tātad "karstā vasara" nozīmē augstu cenu un lielāku atkarību no importētās gāzes.

Latvijā atjaunojamiem enerģijas resursiem, it sevišķi vēja enerģijai, ir milzīgs neapgūtais potenciāls. Skaidrs, ka šobrīd to kavē strīdi par OIK – sabiedrības diskusijas telpā OIK ir saindējis uztveri par atjaunojamo enerģijas avotu pozitīvo ieguldījumu un potenciālu. Jācer, ka valsts politiskie līderi sadarbībā ar nozari atradīs pragmatisku risinājumu OIK jautājumā un spēs definēt valsts enerģētikas īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Pretējā gadījumā šobrīd Latvijas patērētāji maksā gan par OIK, gan par dārgo elektroenerģiju un to, ka Latvijā patiesībā netiek pietiekami izmantoti lētie vietējie enerģijas resursi, it sevišķi vēja enerģija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!