Šobrīd Slimnīca Latvijā ir vienīgais specializētais centrs, kas sniedz augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību smagu skeleta traumu gadījumos, sekundāru medicīnisko palīdzību smagu, sarežģītu traumu seku likvidēšanā, veic ortopēdiskas operācijas dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos, tādejādi ieņemot neaizstājamu vietu neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes ķēdē. Slimnīcā ir uzkrāta unikāla pieredze un zināšanas dažādu traumu un to seku ārstēšanā. Vidēji gadā stacionārā tiek ārstēti vairāk kā 6500 pacienti un vidēji veiktas 9500 ķirurģiskas operācijas.
Slimnīcā ik dienas tiek veikta aprūpe dažādas traumas guvušiem pacientiem. Šo pacientu skaits mērāms vairākos desmitos, un traumu sezonu laikā pat simtos. Traumu pacientu aprūpe ir īpašs aprūpes mehānisms, kurā ietilpst specifisks medicīniskais aprīkojums, īpaši iekārtotas operāciju zāles, sarežģītas tehniskās iekārtas. Šī procesa realizēšanai ir nepieciešamas arī aprūpes personāla īpašas zināšanas, prasmes un iepriekšēja pieredze šādu pacientu aprūpē, kuras Slimnīcā ir iegūtas praktiski strādājot gadu desmitiem, veicot traumas guvušu pacientu pirms operāciju, operācijas procesa un pēc operāciju aprūpi.
Lai nodrošinātu pacientam labāko aprūpi personālam ir jāveic saspringts, komplicēts un skrupulozs darbs, kura realizēšana balstās uz uzkrātajām zināšanām, pieredzi, izkoptām praktiskām iemaņām un inovatīvu tehnoloģiju pielietošanu. Māsu darbs Slimnīcā notiek pēc komandas modeļa, ar individuālu pieeju katram pacientam, diemžēl šāds aprūpes modelis tiek pielietots reti kurā Latvijas slimnīcā.
Slimnīcas traumpunktā neatliekamā palīdzība tiek sniegta vairāk kā 16 000 pacientiem gadā, jeb caurmērā ap 50 pacientiem diennaktī. Pie šāda pacientu daudzuma nevar būt ne runas par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izlietojumu medicīnas personāla bezdarbības dēļ! Tāpat uz Slimnīcu tiek pārvesti pacienti ar sarežģījumiem pēc lūzumiem un traumu sekām no visām Latvijas ārstniecības iestādēm, kur šādu pakalpojumu sniegt nevar (2010. gadā pārvesti ar Katastrofu medicīnas centru 157 pacienti, vairāki simti pacientu ir paši griezušies pēc palīdzības). Šādu gadījumu ārstēšanā nepieciešama kvalificēta ārstu komanda, jo nereti ārstēšanas taktika tiek izlemta ārstu konsīlijā.
Traumas guvušie pacienti Slimnīcā pārstāv visas vecuma grupas sākot no pusaudžiem un līdz pat geriatrijas pacientiem, un pēdējo skaits turpina pieaugt ģeometriskā progresijā līdz ar populācijas strauju novecošanos.
Šādu pacientu augstākās kvalitātes aprūpe ir iespējama tikai tad, ja to veic augsti profesionāli speciālisti strādājot saliedētā komandā, kurā ikviens no komandas dalībniekiem funkcionē patstāvīgi un atbildīgi, skaidri apzinoties sava darba uzdevumus un kopējo mērķi. Pacientu aprūpe neaprobežojas ar vienreizēju medicīniski tehnisku manipulāciju veikšanu vai medikamentu ievadīšanu, tajā ietilpst ne tikai primāras traumas guvušu pacientu aprūpe ar dažādām skeleta fiksācijām, bet arī sarežģītu sekundāru traumu seku ārstniecība, aprūpe un ilgstoši sirgstošu pacientu aprūpe ar sociālu aprūpi, pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošanu, par viņa turpmāko sociālo dzīvi pēctraumas periodā un emocionālā atbalsta sniegšana. Visas šīs funkcijas visaugstākajā līmenī šobrīd sniedz Slimnīcas medicīnas personāls. Tādejādi rodas jautājumi: vai Latvijas Valstij un Latvijas pacientiem šādi speciālisti vairs nav nepieciešami? Vai likvidējot traumu aprūpi Slimnīcā Valsts tik augstā līmenī spēs nodrošināt profesionāli organizētu traumatoloģisku pacientu ārstniecību un aprūpi neizmatojot Slimnīcas personāla zināšanas, praksi un pieredzi? Vai ierēdņi tikai skaļi deklarē savas patiesās rūpes par tiem, kuri ir nonākuši nelaimē un cieš? Kāda ir patiesība? Vai izpostot efektīvi strādājošu profesionālu mehānismu var ietaupīt, vai tomēr zaudēt?
Slimnīcas vadība vēlas akcentēt faktu, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu sākot ar nākamā gada 1.jūliju, tā tika informēta ar preses starpniecību, kas ir uzskatāma par absurdu situāciju šādu pārmaiņu gadījumā. Iepriekš Slimnīcas vadības viedoklis par šāda veida reformām no Veselības ministrijas pārstāvjiem detalizētā veidā netika apspriests. Jāpiebilst, ka arī šobrīd Slimnīcas vadība nav informēta par kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta neatliekamās palīdzības sniegšana pacientiem ar kaulu lūzumiem un traumu sekām kādā no Universitātes slimnīcām.
Šobrīd P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā traumatoloģijas nodaļa neeksistē vispār, savukārt, Austrumu klīniskajā slimnīca darbojas politraumu nodaļa, taču lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību līdzšinējā apjomā un kvalitātē, kāda uz doto brīdi tiek nodrošināta Slimnīcā, nepieciešams kādā no šīm slimnīcām izveidot traumatoloģijas nodaļu ar vismaz 80 gultas vietām, attiecīgi nodrošinot to ar operāciju zāļu aprīkojumu, implantiem un profesionālu personālu, kas sniegtu medicīnisko neatliekamo palīdzību. Citas pakalpojuma sniegšanas vietas izveidošanai papildus nepieciešams ieguldīt resursus un finansiālos līdzekļus, lai to varētu nodrošināt esošajā apjomā un kvalitātē.
Izvērtējot minētos faktorus rodas jautājums: kāds ieguvums ir no šāda veida reformas, kuras rezultātā tiek "izjaukta" visas līdzšinējās medicīnas nozares iestrādes šī pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai? Vai universitātes klīnika, kurai būs jāpārņem neatliekamās palīdzības sniegšana traumu gadījumos 2011. gada otrajā pusgadā, būs gatava bez papildus finansējuma sniegt palīdzību 2-3 reizes lielākam traumas pacientu skaitam. Vai Veselības ministrija cer, ka pēc pusgada valstij parādīsies papildus finanšu līdzekļi, ko varētu novirzīt neatliekamai palīdzībai? Šādā gadījumā nav skaidrs, kāpēc vienai slimnīcai finansējums ir jānoņem, lai to piešķirtu citai?
Veselības ministrs kā vienu no šīs reformas nepieciešamības iemesliem minēja politraumu, kuru kvalitatīvai ārstēšanai nepieciešams nodrošināt dažādu specialitāšu ārstu piesaistīšanu. Bet ministra kungs, iespējams apzināti, noklusēja, ka jau vairākus gadus pirms veselības aprūpes reformu uzsākšanas neatliekamā palīdzība politraumas pacientiem tiek sniegta Austrumu klīniskajā slimnīcā. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" neatliekamā palīdzība gan traumpunktā, gan stacionārā tiek sniegta ne tik sarežģītos gadījumos. Īstas politraumas pacientu skaits attiecībā pret kopējo traumu skaitu nav liels (vairāku kaulu lūzumi nav politrauma, bet gan multipla trauma).
Apzinoties šī brīža finansiālo situāciju valstī, Slimnīcas vadība nav pret reformām veselības aprūpes finansēšanas jomā, taču par radikāliem lēmumiem tās organizēšanā ir jābūt atbildīgām visām tajā iesaistītajām pusēm, kā rezultātā nedrīkst tikt izpostīta veselības aprūpes nozare, kurā desmitiem gadu ir darbojusies augsti kvalificēta un profesionāla speciālistu komanda un ir sniegusi kvalitatīvu medicīnisko neatliekamo palīdzību pacientiem traumatoloģijā un ortopēdijā.
Šī gada septembrī Veselības ministrs personīgi piedalījās Pasaules ārstu biedrības organizētajā konferencē, kura bija veltīta veselības aprūpes finansēšanas jautājumiem finanšu krīzes apstākļos. Vai šajā konferencē izskanējušie pasaules vadošo speciālistu viedokļi par nepieciešamību palielināt finansējumu veselībai krīzes apstākļos nepārliecināja ministru, vai arī ministra kungs un Veselības ministrijas ierēdņi nav bijuši spējīgi pārliecināt valdību un Saeimu?
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Slimnīcas vadībai nav skaidra Veselības ministrijas nostāja, profesionālajā un cilvēciskajā izpratnē, attiecībā par publiskajā telpā izskanējušā lēmuma pieņemšanu par plānoto neatliekamās palīdzības sniegšanas pārtraukšanu Slimnīcā sākot ar 2011.
gada 1.jūliju un Slimnīcas vadība vēlreiz uzsver, ka visām reformām veselības aprūpes organizēšanā jābūt rūpīgi pārdomātām un detalizēti apsvērtām, tajā skaitā finansiālā ziņā pamatotām, kā rezultātā neciestu mūsu Valsts iedzīvotājs!