Uģis Bratuškins: Skanstes tramvaja loks ir iespēja savienot vairākus Rīgas rajonus
Foto: F64

Tramvajs ir visjaudīgākais pilsētas sabiedriskais transportlīdzeklis. Parasti sliežu transports virzās pa atsevišķām joslām, to mazāk apgrūtina citi, bezsliežu transportlīdzekļi. Daudzās vietās, it īpaši ārpus pilsētas centriem, sliežu transportam ir dalītas satiksmes joslas, bet pilsētu centros to novirza pazemē, līdz ar to sliežu transports nestāv sastrēgumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tramvaja satiksme Rīgā savulaik ir bijusi daudz attīstītāka, taču tajā laikā, kad parādījās trolejbuss, šķita, ka tā ir laba alternatīva – nav jābūvē un jāuztur sliežu ceļi, trolejbuss virzās pa koplietošanas ielām un tas ir videi draudzīgs satiksmes līdzeklis. Vairākās Rīgas ielās tika demontēti sliežu ceļi un izbūvētas trolejbusu līnijas, kuras lietojam vēl šodien. Ir pagājis laiks, un uzsvari mainās – mūsdienās ir krasi palielinājies satiksmes līdzekļu vienību skaits, ielas nav kļuvušas platākas, un tās kļūst pārpildītas.

Trolejbusi un autobusi, kas izmanto tās pašas satiksmes joslas kā citi transportlīdzekļi, bieži vien ir spiesti stāvēt sastrēgumos, ko galvenokārt veido individuālie transportlīdzekļi. Tādējādi, īpaši pilsētu centros, bezsliežu sabiedriskais transports, kļūst mazefektīvs. Lai gan pēdējā laikā daudzviet tiek veidotas atsevišķas sabiedriskā transporta joslas, tomēr ne visur tas ir iespējams, piemēram, salīdzinoši šaurajās un intensīvi noslogotajās Marijas, Čaka, Valdemāra un Brīvības ielās.

Likumsakarīgi, ka mums ir jāpārvērtē tramvaja satiksmes potenciāls, neaizmirstot arī par citās Eiropas pilsētās plaši izmantoto iespēju pilsētu centros to novirzīt pazemē zem ielas līmeņa, tādējādi atbrīvojot virszemes pārvietošanās telpu citām prioritārajām grupām – gājējiem un velobraucējiem.

Rīgas sabiedriskā transporta attīstības stratēģijā tramvajs ir iezīmēts kā perspektīvs sabiedriskā transporta attīstības virziens. Visdrīzāk nākotnē būs jānodrošina tramvaju satiksmes tīkla paplašināšanās ne tikai Skanstes apkaimes virzienā, bet arī citās līnijās. Pilsētas attīstības dokumentos ir iezīmēti vairāki virzieni, kas nākotnē droši vien arī īstenosies. Tomēr, vienmēr ar kaut ko ir jāsāk – ar viena vai vairāku prioritāro virzienu attīstību.

Šajā brīdī ir lemts par labu Skanstes līnijai, un publiskajā telpā virmo jautājums "kāpēc vajadzīgas loka līnijas". Rīga vēsturiski ir veidojusies kā izteikti monocentriska pilsēta, tas lielā mērā ir bijis saistīts ar Daugavas šķērsojumu ierobežoto skaitu. Tilti pār Daugavu līdz pat nesenai pagātnei ir atradušies tikai pašā pilsētas centrā pret Vecrīgu. Pagājušā gadsimta otrajā pusē izbūvēja Salu tiltu, taču arī tas faktiski atrodas pilsētas centrā, un lielu daļu satiksmes ievada tieši šaurajās un intensīvas satiksmes piesātinātajās centra ielās.

Jaunākais – Dienvidu tilts ir pirmais Daugavas šķērsojums Rīgā, kas neievada satiksmi pilsētas centrā, bet novirza to apkārt, piedāvājot alternatīvas tranzītsatiksmei. Tas pats attiecas arī uz sabiedrisko transportu – ne visiem pasažieriem ir jānokļūst tikai uz centru vai projām no tā. Daudzi centru izmanto kā tranzīta areālu, lai pārsēstos no viena transportlīdzekļa otrā. Lokveida satiksme ļauj pārvietoties starp dažādām pilsētas apkaimēm tieši, neiebraucot centrā. Jau pašreiz Rīgas pasažieru satiksmē var saskatīt vairākus lokus. Viens loks, piemēram, virzās visapkārt Vecrīgai, kas savukārt ir gājēju prioritātes zona. Iecerētā Skanstes tramvaja līnija ir viens no nākamā loka posmiem, kas savienos Juglas, Mežaparka un Mīlgrāvja līnijas.

Šim posmam vajadzētu sekot arī nākamajiem posmiem, kas kontekstā ar autobusu un trolejbusu satiksmi apietu centru. Kā pierāda līdzšinējā loku maršrutu pieredze, tie ir diezgan pieprasīti, kā arī atslogo un ļauj optimālāk izmantot tos satiksmes līdzekļus, kas virzās uz centru.

Skanstes apkaimē, kurai paredzēta būtiska izaugsme tuvāko gadu laikā, pagaidām ir pieejams tikai viens sabiedriskā transporta maršruts, kas virzās no pilsētas centra uz salīdzinoši attālo Mangaļsalu. Raugoties uz Skanstes apkaimi kā tuvākās nākotnes attīstības areālu, rodas loģisks jautājums, vai tiešām tur ir jāvirza cauri tāds sabiedriskā transporta maršruts, kura uzdevums ir apkalpot pavisam citas, attālas apkaimes iedzīvotājus. Ja iedomājamies, ka reizēs, kad Arēnā Rīga notiek kāds pasākums, tās apmeklētāji tiešām vēlētos izmantot 24. maršruta autobusu nokļūšanai uz arēnu, tad Mangaļsalas iedzīvotāji, kuriem tas ir vienīgais satiksmes veids, lai dotos mājās, vienkārši netiks tur iekšā.

Tādējādi varam uzskatīt, ka šobrīd Skanstes apkaimē vispār nav pienācīga sabiedriskā transporta nodrošinājuma. Nav arī pieņemami, ka otra alternatīva Skanstes apkaimes iedzīvotājiem un apmeklētājiem ir Sarkandaugavas virziena trolejbusi, kas virzās pa Krišjāņa Valdemāra ielu. Tie jau pašlaik ir ievērojami noslogoti un nevar uzņemties nodrošināt kvalitatīvus pārvadājumus plašākas apkārtnes pasažieriem. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka lielai daļai Skanstes apkaimes iedzīvotāju un apmeklētāju īsti nav citas izvēlas, kā braukt ar privātajām automašīnām, radot papildus slodzi tām pašām šaurajām un pieblīvētajām pilsētas centra ielām.

Skanstes apkaime Rīgas attīstības plānos ir iezīmēta kā mūsdienīga un perspektīva darījumu, sabiedrisko darbību un dzīvojamā teritorija. Tā atrodas tuvu pilsētas vēsturiskajam centram, un jau pašreiz tur darbojas vairāki darījumu un sporta kompleksi, bet nākotnē publiskās funkcijas papildinās Laikmetīgās mākslas muzejs. Ar apkaimes attīstību tiek saistītas lielas cerības, un tās jāīsteno, nodrošinot mūsdienīgus un kvalitatīvus infrastruktūras pakalpojumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form