Pašreizējā e-veselības sistēma Latvijā ir zem katras kritikas, tā strādā, tad atkal nestrādā, tā ir lēna, funkcijas, kuras tā piedāvā, ir primitīvas, un sistēmas lietošana nav intuitīva. Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kur nav kvalitatīvas un visaptverošas e-veselības sistēmas, pretēji Lietuvai un Igaunijai, kur ir likumdošana, kas nosaka, kas šīm sistēmām būtu jāietver, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un samazinātu pieļautās kļūdas (kas ir trešais biežākais nāves iemesls daudzās valstīs), palielinātu medicīnas personāla un pacientu apmierinātību, kā arī samazinātu veselības izmaksas.
2015. gadā publicētie aprēķini parādīja, ka ES līmenī tiktu ietaupīti 99 miljardi eiro, bet, pārrēķinot uz LV iedzīvotāju skaitu, ap 450 miljoniem eiro, ja valstī būtu labi funkcionējoša e-veselības sistēma. Atcerēsimies, ka veselībai kopumā (privāts + valsts) tērējam 6,3% no IKP, kas Latvijai ir ap 30 miljardiem eiro https://data.oecd.org/healthres/health-spending.htm). Pēc šiem pašiem aprēķiniem, kvalitatīva e-veselības sistēma pagarinātu profesionālo dzīvi ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem ir vai drīz būs dažādas hroniskas saslimšanas, bet, tās diagnosticējot un ārstējot ātrāk, tie paliktu aktīvajā darba tirgū un pienestu Latvijas IKP 400 miljonus eiro.
Covid-19 seku novēršanai Latvijai ir pieejami 4,5 miljardi eiro, no tiem līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai būs investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Ja šo vienreizējo iespēju neizmantosim mūsdienīgas e-veselības sistēmas iegādei, tas valstij nesīs zaudējumus gadu desmitiem.
Ir skaidrs, ka riteni no jauna nevajag izdomāt (pirmais piegājiens to izdomāt pašiem ir cietis neveiksmi), bet gan iegādāties e-veselības sistēmu no valsts, kurā tā labi funkcionē. Mūsu reģionā līdere ir Somija, kur e-sistēma ir gan mediķiem, gan pacientiem, gan pētniekiem draudzīga https://read.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/readiness-of-electronic-health-record-systems-to-contribute-to-national-health-information-and-research_9e296bf3-en#page1, ir vēl citi modeļi, vairāki Zviedrijas novadi lieto EPIC sistēmu, kas ir gandrīz visās universitātes slimnīcās ASV un kas, pēc manas personīgās pieredzes, labi funkcionē.
Modernai e-veselībai jeb tam, ko angliski saprotam ar "Electronic medical record" jeb EHR, būtu jāatbilst noteiktiem un skaidriem kvalitātes un funkcionalitātes kritērijiem:
- Šai sistēmai jāpalīdz medicīnas personālam nodrošināt pacientam labākas kvalitātes aprūpi.
- Šai sistēmai jāpalīdz ieviest komandas aprūpes modeli. Piemēram, diabēta pacientam: ārsts, diabēta māsa, nieru speciālists un acu speciālists visi kopā zina, ko katrs dara, un palīdz pacientam nodrošināt laicīgu un labākas kvalitātes aprūpi.
- Šai sistēmai jāspēj uzlabot aprūpes koordināciju. Piemēram, automātiski izsūtot ziņu pacientam ar atgādinājumiem, kad jāierodas uz vakcinācijām, mamogrāfijas izmeklējumiem, holesterīna pārbaudēm, tādējādi atvieglojot mediķu darbu.
- Šai sistēmai jābūt viegli konfigurējamai, ja nākotnē kaut kas tai jāpieliek klāt vai jāņem nost.
- Šai sistēmai jāsamazina mediķu intelektuālā slodze jeb "cognitive workload" ar iespējami intuitīvāku sistēmas darbību.
- Šai sistēmai jāpalīdz deindeficēt datus, un tad tiem jābūt pieejamiem pētniekiem kvalitātes uzlabošanas, epidemioloģiskiem, ģenētiskiem un cita veida lielo datu pētījumiem.
- Šai sistēmai jāpalīdz komunicēt ar pacientu par rezultātiem, ieteikumiem un pašam pacientam saņemto veselības aprūpi izvērtēt.
Lai kāda arī tā nebūtu, šai sistēmai nākotnē ir jāiekļaujas ES kopējā EHR sistēmā, kas ir "Smart4Health" un "InteropEHRate", paredzot, ka katra ES pilsoņa dati, izmeklējumi ir pieejami katrā valstī, kur persona saslimusi vai pārcēlusies uz dzīvi. https://www.healtheuropa.eu/digitalising-the-healthcare-ecosystem-in-the-european-union/100949/
Ja ir kāds labums no šīs Covid-19 epidēmijas, tad tieši šie līdzekļi, kas domāti fundamentālām strukturālām izmaiņām, kas valstīm dos labumu nākotnē. Ātra, funkcionējoša, intuitīva, droša e-veselības sistēma ir tieši tas, kas Latvijai nepieciešams.