Uģis Gruntmanis: Veselības aprūpes plāns 2012-2015
Foto: AFI

Latvijas veselības aprūpe ir joprojām ļoti sarežģītā situācijā. Ir iesāktas drosmīgas reformas, kuras jāturpina, taču aktīvi un pragmatiski jarisina jautājumi kuriem nepietika laika ķerties klāt.

Sekojot līdzi koalīcijas veidošanas sarunām, diemžel jāsecina ka risinājumu meklēšana veselības aprupē atkal ir atstāta pabērna lomā, kaut gan tiesiskuma uzlabošana un izmaiņas izglītibas sistēma, ir ļoti būtiski priekšnosacījumi lai arī veselības aprūpe cilvēkiem būtiski uzlabotos.

Šeit aprakstīšu sešas Latvijas medicīnas aprūpes problēmas, un kādi risinājumi tām būtu nepieciešami jau ļoti drīz. 

1. Veselīga dzīvesveida popularizēšanā ir jāiegulda vairāk naudas. Kāpēc? 

Pēc OECD Health Data 2010.gadā, Latvija, starp 32 attīstītām valstīm, dalām pirmo vietu ar Grieķiju vīriešu smēķētāju ziņā, Latvijā smēķē 46% vīriešu (Zviedrijā 17%). Arī piecpadsmitgadīgo pusaudžu grupā Latvija ieņem otro vietu, Latvijā smēķē 30% no jauniem vīriešiem (Zviedrijā un Portugalē 9%). Aptaukošanās ziņā Latvijas sievietes ieņem trešo vietu, ar 21%, uzreiz pēc Anglijas un Īrijas sievietēm (Šveicē un Itālijā 9%). No pētījumiem ir skaidrs, ka smēķētāji vidēji dzīvo par 10-15 gadiem īsāku dzīvi un, ka Latvijā no smēķēšanas vien katru gadu mirst no 3000 līdz 5000 iedzīvotāju. 

Lai to fundamentāli uzlabotu, veselības profilaksē ir jāiegulda būtiski līdzekļi. Treknajos gados tam veltījām 1.6% no veselības budžeta, tagad daudz mazāk (Igaunija 2.8%, Slovēnija 3.9% un Somija 5.7%).

Veselības aprūpes politikas veidotājiem, strādājot kopā ar bērnu vecākiem, bērnudārziem, skolām ir jāizstrādā ilglaicīgas programmas veselības uzturēšanā gan ar uzturu, gan sportojot, gan mācot izvairīties no kaitīgiem ieradumiem. Šīm programmām jāsākas pēc iespējas ātrāk un agrākā vecumā, mērot klašu piedalīšanos tajos (piemēram, mērot ar pedometru cik soļu katrs klasē nostaigājis mēnesī), labāko klasi "apbalvojot" ar kaut ko, kas bērnus varētu aizraut piedalīties šinī "veselības spelē".  Bērniem jāsaņem visas nepieciešamās vakcīnas, lai tie nemirtu no viegli novēršamām infekciju slimībām.

Tiem vecākiem, kas ir nabadzīgi, līdzīgi ka Brazīlijā, pabalsti jāizmaksā tikai tad, ja bērns aizvests pie ārsta un regulāri apmeklējis skolu, to nedrīkst izmaksāt vienkārši tā pat.

2. Visas partijas ir atbalstījušas ministra Bārzdiņa iesākto darbu, vairāk naudas novirzīt  ambulatorai aprūpei, un tas ir pareizs solis laikā, kad kopējais veselības budžets tika samazināts no 569milj Ls 2008.gadā līdz 492milj Ls šogad.

Ambulatorai aprūpei tērējām tikai 25% no kopējā budžeta, kamēr valstīs kā Zviedrija un Portugāle, 41% un 46%. Ministrija, kopā ar ārstiem, ir veiksmīgi izstrādājusi kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem, taču tikai neliels skaits tos ir akceptējuši un šis process būtu jātūrpina stimulēt. 

Akūti saslimušu cilvēku, ģimenes ārstam, būtu jāspēj apskatīt tajā pašā dienā, vai sliktākajā gadījumā nākamajā (protams, par to saņemot papildus atlīdzību), Austrālijā tas ir iespējams 62% gadījumu, un Holandē 70%, šinīs valstīs arī lielākais iedzīvotāju skaits, kas nav apmeklējuši neatliekamās palīdzības nodaļu divu gadu laikā, 79% un 82%. 

No pētījumiem ir skaidrs, ka 20% slimāko valsts iedzīvotāju iztērē līdz pat 85% no valstu veselības budžetiem. Lai veicinātu tieši šo pacientu aprūpes kvalitāti, un līdz ar to arī nenonākšanu slimnīcā, gan ģimenes, gan ambulatoro speciālistu praksēm būtu jāstrādā sinhronizētāk un jākomunicē veiksmigāk (tam jābūt kā vienam no būtiskiem kvalitātes mērīšanas kritērijiem), lai pārliecinātos, ka medikamenti tiek lietoti regulāri un pēc plāna, un pacients tiek regulāri apsekots. 

Pie slimnīcām būtiski jāpaplašina ambulatoras aprūpes iespējas, ieviešot principu, nauda seko pacientam, un, kur pacients var turpināt saņemt specializētu aprūpi pie tā paša ārsta pie kā ārstējies slimnīcā. Komunikācijā ārstu starpā, kā arī starp ārstiem un pacientiem ir kritiski svarīgi ieviest e-medicīnu, bez tās virzīšanās kvalitatīvas veselības aprūpes uzskaites un aprūpes virzienā ir neiespējama, taču kominikācija gan ar pacientu, gan ārstu starpā to ieviešot būtiski uzlabojas, kā to parādījušas Jaunzēlandes un Holandes pieredze. 

Comment Form