Šobrīd tirgū ienāk produkts, kas no vienas puses, ir zināms jau sen, bet no otras, ir pavisam jauns, - elektrība. Līdzīgi kā pirms vairāk nekā desmit gadiem radās iespēja fiksētā tālruņa vietā izvēlēties telekomunikāciju sniedzēju, šobrīd elektrība kļūst par produktu - tirgotāju rīcībā būs vairāki katra lietotāja patēriņam un lietošanas paradumiem atbilstoši piedāvājumi.
Visos tirgos, lai notiktu darījums, ir nepieciešamas divas puses - pircējs / klients un pārdevējs / tirgotājs. Šajā rakstā par to, kādas būs pircēju iespējas un pārdevēju piedāvājums.
Elektroenerģijas tirgus - cena, klients un tirgotājs
Gala rēķinu klientam veidos vairākas daļas, un elektroenerģija tirgus piedāvājumā ir tikai viena komponente, kas cenā veido aptuveni 40% - tā ir mainīga un to nosaka tirgotājs. Pārējās daļas veido regulētie maksājumi - maksa par tīkla pakalpojumu, par atbalstāmo ražošanu jeb šobrīd visiem jau pazīstamā OIK. Tas ir tas, kas mainās neatkarīgi no tirgus esamības vai neesamības, jo agrāk vai vēlāk rēķins mainās arī regulētajos tarifos. Tātad regulēto tarifu lielums īsti nav atkarīgs no tā, vai mājsaimniecība atrodas tirgū. Līdz ar to, no vienas puses, mēs varam teikt, ka rudenī mājsaimniecībām rēķins būs dārgāks. No otras puses, tas notiktu neatkarīgi no tirgus, agrāk vai vēlāk atspoguļojoties regulētajos tarifos. Tā ka sadārdzināšanās nav saistīta ar tirgus atvēršanas procesu.
Jaunā iespēja, ko piedāvā brīvais tirgus - klients iegūst brīvību, jo pastāv iespēja izvēlēties. Regulētā tarifa gadījumā ir viens pakalpojuma sniedzējs ar konkrētu regulētu tarifu, līdz ar to izvēles nav. Cilvēkam tomēr patīk izvēlēties, un tirgus šādu iespēju dod. Protams, mēs sagaidām, ka tirgus apstākļos attīstīsies konkurence un klientiem būs pieejams vairāk nekā viens piedāvājums. Tirgotājiem jāveido savus piedāvājumus tā, lai tas klientiem patiktu labāk, jo tas galu galā konkurences rezultātā uzlabo visu tirgotāju piedāvājumus. Protams, ka nodrošināt produktu vai pakalpojumu, kurš patīk visiem, ir faktiski neiespējami, jo vajadzības tomēr atšķiras - ir atšķirīgi patēriņa apjomi, ir sava attieksme pret to, vai labāka ir fiksēta vai mainīga, biržas kursam pieskaņota cena, un tā tālāk. Protams, ka to var nodrošināt tikai tirgus.
Paredzamā tirgotāju konkurence - klienta ieguvums
Ir dzirdēts viedoklis, ka mājsaimniecību tirgus dēļ tā salīdzinoši mazā patēriņa un ietilpīgās apkalpošanas nav interesants - es šim apgalvojumam nepiekristu. Tirgus ir interesants visos segmentos. Vienīgi mājsaimniecību tirgus uzliek papildu prasības tirgotājiem. Respektīvi, mājsaimniecības nevar apkalpot kompānija, kas ir izveidota vakar un kuras īpašumā ir viens dators. Šajā tirgū ir jāinvestē gan cilvēkos, gan informācijas tehnoloģijās, risinājumos klientu apkalpošanā. No otras puses, nav nekāda iemesla apgalvot, ka šis tirgus neattīstīsies. Mēs ļoti labi redzam, ka nav nekādu problēmu, piemēram, būvēt milzīgus hipermārketus. To sabūvēts daudz, un kādu brīdi Latvijā lielveikalu būvēšana bija plaukstošākā nozare. Tikai būtu jāsaprot, ka tas nevar attīstīties vienas nakts laikā, 1. septembrī atveroties, pēkšņi neparādīsies līdz tam nezināmi jauni spēlētāji. Tirgū ienāks daļa no tiem tirgotājiem, kas jau pašlaik ir Latvijā zināmi. No otras puses - nevar rasties tirgotāji, ja tirgus nav pietiekami liels un vilinošs. Es sagaidītu, ka arī šajā tirgū konkurence visticamāk būs tikpat asa kā juridisko klientu apkalpošanā. Taču šie procesi varētu norisināties mazliet lēnāk. Tie tomēr prasa no tirgotāja investīcijas. Iespējams, pēc tirgus atvēršanas būs jāpaiet kādam laika sprīdim, lai mēs ieraudzītu sīvāku konkurenci, nekā tā būs šogad. Līdzīgi jau bija ar juridiskajiem klientiem, taču barjeras juridisko klientu apkalpošanā ir krietni mazākas - pietiek izveidot ofisu ar desmit cilvēkiem, un ar to principā pietiek, lai sāktu strādāt.
Jāatgādina, ka savulaik, ejot Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas tirgos, mēs izmantojām pieredzi, ko bijām guvuši Latvijā, jo tieši mūsu valstī pirmoreiz atvērās elektroenerģijas tirgus. Šobrīd mēs aktīvi tirgojamies visā Baltijā. Tādējādi pieredze, kas iegūta vienā valstī, palīdz radīt pakalpojumus un organizāciju citā valstī. Tā tas ir. Runājot par Baltijas pieredzi mājsaimniecību tirgū - es nedomāju, ka tā ir īpaši revolucionāra, taču pieļauju, ka zināmi elementi no tā, kā notiek darbs Igaunijā un Lietuvā, palīdzēs Latvijā. Kaut kas mums varētu būt atšķirīgi, jo esam mācījušies un sapratuši, ka tā vai cita lieta Igaunijā vai Lietuvā nav noritējusi tik veiksmīgi kā gribētos. Piemēram varētu minēt viena vai divu līgumu sistēmu. Protams, nozare attīstās, un mēs ļoti ceram, ka modelim, kas ieviesīsies Latvijā, būs labāka kvalitāte.
Brīvība arī neizvēlēties
Tirgus ir izvēles iespēja - klients brīvi var izvēlēties tirgotāju un individuālu apsvērumu dēļ var arī neizvēlēties. Taču jāsaprot, ka elektrība no rozetes nepazudīs; spuldzīte degs arī pēc 1.septembra, pat ja nebūs noslēgts līgums ar konkrētu piegādātāju.
Atbilstoši pašreizējam konceptam ir paredzēts, ka mājsaimniecībām šādā gadījumā būs universālā pakalpojuma nodrošinājums. Tas ir, ja mājsaimniecība nebūs aktīvi izvēlējusies kādu no tirgus piedāvājumiem, tad norēķinos tai piemēros tirgus produktu, ko uzliek par pienākumu katram tirgotājam nopublicēt. Tas ir standartizēts produkts, 12 mēnešu piedāvājums un fiksēta cena uz gadu. Katram tirgotājam šāds pakalpojums ir jānopublicē. Tādējādi, ja līdz tirgus atvēršanai klients nebūs kādu tirgotāju un pakalpojumu izvēlējies, viņam automātiski tiks piedāvāts šis pakalpojums. No vienas puses, tā būs tirgus cena, no otras, tā būs redzama, publicēta, visiem zināma. Ja klientam šis piedāvājums nepatiks, tas izvēlēsies kaut ko citu. Ja šis piedāvājums šķitīs pieņemams, tad klientam īstenībā nekas pat nebūs jādara. No nozares regulācijas viedokļa tas arī ir ar šādu mērķi konstruēts - maksimāli atvieglot klientam pāreju uz tirgus situāciju. Citās valstīs esam novērojuši, ka izvēles aktivitāte nav īpaši augsta. Protams, mēs runājam par ļoti lielu daudzumu klientu, to nedrīkst aizmirst. Tādējādi tiek radīts mehānisms, kas nodrošina klientus pret neparedzamu cenu vai neparedzamiem nosacījumiem. Visiem klientiem, kas īpašu izvēli neizdarīs, tiks radīta caurskatāma sistēma un cena, turklāt laicīgi publicēta.
Vai mainīsies patēriņa paradumi?
Tirgus atvēršana jeb paplašināšana, visticamāk, pati par sevi būtiski neietekmēs klientu paradumus, patērējot elektroenerģiju. Protams, ikviens saprot: ja mainās pakalpojuma cena, tad tas ietekmē patēriņu. Lai gan elektroenerģija nav tāda prece, kuru, cenai mainoties, būtu viegli aizstāt ar citu. Tādējādi patēriņa izmaiņas būtu saistāmas ar energoefektivitātes pasākumiem - ja cilvēks apzināti tos ievēro, nomaina kvēlspuldzes pret energoefektīvām spuldzēm, u.c., protams, ka patēriņš mainīsies.
Te būtu vietā atgādināt par Energoefektivitātes centru, kas ir izveidots tieši tādēļ, lai sniegtu praktiskus sadzīves padomus iedzīvotājiem, sākot ar ekonomisku virtuves tehnikas lietošanu un beidzot ar padomiem remonta vai celtniecības laikā par elektroinstalāciju izbūvi. Balstoties savā pieredzē un novērojumos par Latvijas iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņa paradumiem, centra speciālisti uzsver - veicot tikai dažas paradumu izmaiņas, kas neprasa papildu līdzekļu ieguldījumu, katra Latvijas mājsaimniecība var samazināt savu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10%.
Cenu izmaiņas savukārt energoefektivitātes pasākumus stimulē. Protams, ieguldījumi energoefektivitātē arī kaut ko maksā. Taču tas tiešā veidā nav saistīts ar tirgus atvēršanos. Respektīvi, mēs šobrīd nesagaidām izmaiņas mājsaimniecību patēriņā. Ilgākā termiņā tas varētu uzlaboties/ pieaugt, jo tirgus novada signālus līdz klientam labāk nekā regulētais tarifs. Mēs šobrīd neviens nevaram pateikt, kas tirgū notiks ar enerģijas cenām, ne tikai ar elektroenerģiju, bet arī pārējiem energonesējiem, degvielu un gāzi, nākamajos desmit gados. Atkarībā no šīm cenām varētu mainīties lietotāju uzvedība. Ja cenas būtiski augs, būsim spiesti vairāk domāt par to, kā varam tērēt mazāk. No vienas puses, jaunas energoiekārtas ir energoefektīvākas, no otras puses, Latvijā pašlaik ir salīdzinoši zems elektroenerģijas patēriņš. Šis apstāklis gan nenozīmē, ka mājsaimniecībās būtu labs energoefektivitātes līmenis. Tas saistīts ar mājsaimniecību kopējo ienākumu līmeni. Tātad var secināt/ pieļaut, ka patēriņu mājsaimniecību sektorā ietekmēs abi faktori - energoefektivitāte to samazinās, taču, augot iedzīvotāju labklājībai, patēriņš palielināsies. Tā ka abi šie faktori balansēsies.
Tirgotāju konkurences sadalījums
Protams, ikvienam tirgotājam ir jārēķinās, ka tirdzniecības nosacījumi katrā valstī ir mazliet atšķirīgi. Tāpat katrā valstī iedzīvotāji ir pieraduši pie sava pakalpojumu sniedzēja. Līdz ar to tirgotāja maiņa mājsaimniecību sektorā ir nesalīdzināmi sarežģītāks process no tirgotāja viedokļa - klients ir ne tikai jāpārliecina par savu piedāvājumu, bet arī jāizglīto, ka līgumu pārslēgšana nav sarežģīts process.
Taču nevar arī noliegt, ka mājsaimniecību tirgus attīstība notiek lēnāk, bet - kad tā sākas, tad arī notiek. Iekustēsies arī mājsaimniecību tirgus. Tas tikai prasa nedaudz vairāk laika un no tirgotāja puses - vairāk investīciju. Runājot par AS "Latvenergo" tirgus daļu Baltijā - mūsu deklarētie 33% ir mūsu mērķis, un mēs strādāsim dažādos segmentos, tostarp mājsaimniecībās. Esam viens no tiem tirgotājiem, kas nenoliedzami sniegs pakalpojumu arī mājsaimniecībām visā Baltijā. Strādāsim, lai klientu loks ar katru gadu paplašinās.
Nenoliedzami, ar tirgus liberalizāciju Latvija spers soli tuvāk globalizācijai. Lai gan - uz to var skatīties dažādi: daudzas mūsu ekonomikas nozares jau ir integrētas. Latvijas resursi ir ļoti mazi, resursi tiek importēti. Mums vienkārši ir jārēķinās, ka esam Eiropas ekonomikas sastāvdaļa. Līdz ar to - kas notiek Eiropā, notiek arī Latvijā.