Uldis Karlovs-Karlovskis: Jābeidz kāpt uz veciem grābekļiem IT nozarē
Foto: Publicitātes foto

Informācijas tehnoloģijas ir domātas tam, lai atvieglotu mūsu ikdienu, lai darbības un procesus varētu paveikt ātrāk un efektīvāk, tomēr ne vienmēr tas tā arī izdodas. Publiskajā telpā esam dzirdējuši vairākus piemērus, kuri sākas ar stāstu – noslēdzies liels informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes projekts, ieviesta informācijas sistēma –, taču cilvēki, kam tā ir paredzēta, to nevēlas vai nemāk izmantot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iemesli var būt visdažādākie – sākot no dabiskas cilvēka pretestības, jo līdz šim ierasti veiktās darbības viņam jāveic citādi, līdz tam, ka izstrādātā informācijas sistēma nav lietotājam draudzīga, ir pārlieku sarežģīta, vai arī tehnoloģijas ir novecojušas kopš izstrādes sākuma. Jau ilgus gadus IT nozare domā un diskutē par veidiem, kā vislabāk nojaukt robežas, lai IT nozares speciālisti labāk iejustos lietotāju ampluā un otrādi, lai tiek ņemtas vērā gala lietotāju vēlmes un vajadzības, sniedzot un radot pievienoto vērtību tehnoloģiju izmantošanas jomā. Tāpat problēmas reizēm rodas arī tāpēc, ka no informācijas sistēmas pasūtīšanas līdz izstrādei var paiet vairāki gadi, it īpaši, ja konkursi tiek pārsūdzēti.

Lai izvairītos no situācijām, kad informācijas sistēmu projektu sākumā nav zināmas visas prasības plānotajai sistēmai, vai arī prasības un tehnoloģijas izstrādes laikā ir mainījušās, pēdējos gados tiek izmantota "Agile" metode, kas pieļauj izmaiņu veikšanu dažādās projekta fāzēs un nodevumos.

Tomēr daži IT nozares entuziasti uzskatīja, ka ar to nepietiek, tā radās DevOps ideoloģija. Ja "Agile" metodoloģija ir vairāk vērsta uz projekta izstrādi, tad DevOps – uz projekta izstrādi un uzturēšanu. Lai gan Latvijā DevOps vārds ir izskanējis salīdzinoši nesen, būtībā termins nozarē eksistē jau gadus deviņus. Pasaulē DevOps principu kopumu novērtējušas un savos procesos un darba organizācijās ieviesušas tādas kompānijas kā "Microsoft", "Google", "Amazon", HP, IBM, vairāki e-komercijas giganti, masu mediji u. c. Iemesli, kāpēc tiek novērtēti DevOps principi, ir vairāki.

Piemēram, iepriekš salīdzinoši bieži IT projektos bija novērojamas problēmas ar programmatūras uzturēšanu komunikācijas problēmu dēļ izstrādes un uzturēšanas departamentu vidū. Proti, atbildīgie cilvēki nespēja nepilnības atrisināt bez trešās puses iesaistes. Savukārt DevOps principu izmantošana nozīmē to, ka viena komanda ir atbildīga par pilnu programmatūras ciklu – no izstrādes līdz uzturēšanai, lai izvairītos no iepriekš minētās situācijas. DevOps nozīmē arī dažādu automatizācijas rīku izmantošanu, piemēram, "Jenkins", "Ansible", "Terraform" u. c., kas var ietaupīt inženieru laiku.

Tomēr daļa cilvēku līdz galam vēl neizprot DevOps ideoloģiju, jo rīku izmantošana vēl nenozīmē DevOps principu pielietošanu. DevOps ir ideoloģija, kas ietver principu kopumu, sākot no procesu sakārtošanas, tehnoloģijām līdz cilvēku pašizaugsmei, kultūrai, zināšanu krātuves papildināšanai, filozofijai utt.

Pieminot DevOps principus, nedrīkst aizmirst arī konteineru, piemēram, "Docker" tehnoloģijas straujo attīstību. Mūsdienās digitālās sistēmas pieprasa ātrumu un konsistenci, kur mākoņservisi apvienojumā ar konteineru tehnoloģijām sniedz iespēju vēl ātrāk mainīt sistēmas kapacitātes rādītājus, kamēr saglabā mākoņservisu īpašības – konstantu sistēmas un tās komponentu izmaiņu ieviešanu tā, ka jauns serveris tiek izveidots identiski iepriekšējam. Ar mākoņservisu un konteineru tehnoloģiju palīdzību var nodrošināt resursu apkalpes automatizāciju, nepārtrauktu veiktspēju utt. To labi ilustrē gadījumi, kad Ziemassvētku laikā interneta veikalu ierasto 1000 lietotāju vietā apmeklē 10 tūkstoši cilvēku.

Pateicoties konteineru tehnoloģijai, tiek nodrošināta nepārtraukta servisa pieejamība. Rezultātā cilvēki pasūta vajadzīgās preces Ziemassvētku laikā, savukārt interneta veikalam ikdienā nav jāuztur tik daudz serveru, jo tehnoloģiski nepieciešamās izmaiņas tiek pielāgotas automatizēti. Atšķirībā no tipiskiem mākoņrisinājumiem, kad jaunu serveri var iedzīvināt divu minūšu laikā, konteineru tehnoloģija šādu iespēju piedāvā pat dažu sekunžu laikā. Tāpat ir būtiska lietotāju vēlmju apzināšana un nodrošināšana, piemēram, iespējams, lietotājs labāk jūtas, ja preci var pasūtīt, spiežot zaļu, nevis sarkanu pogu. Ja iepriekš šādas izmaiņas varēja aizņemt vairākus mēnešus, tad šobrīd tās var veikt pāris stundu vai dienu laikā un atgriezties pie iepriekšējās krāsas, izmainot vienu parametru sistēmā.

Rezumējot, kāpēc privātais un valsts sektors aizvien vairāk interesējas par DevOps principu kopumu, – ilgtermiņā tas nozīmē zemākas izmaksas un daudz ātrāku pakalpojuma nodrošināšanu klientiem.

Piemēram, e-veselības jomā ārsti tādējādi jau laicīgi varētu pielāgoties pārmaiņām un norādīt uz sistēmas nepilnībām, lai tās var labot, uzlabot un pielāgot pirms sistēmas nodošanas gala lietotājam. Izmaiņas ir svarīgi pielāgot ne tikai pēc galvenā sistēmas arhitekta domām, bet ņemot vērā gala lietotāju vajadzības. DevOps daudz runā par atgriezenisko saiti, lai gala lietotājs var pateikt, vai funkcionalitāte tiek veidota pareizā veidā, un jo ātrāk to var iegūt, jo labāk. DevOps tēma aktuāla ir visā pasaulē, tostarp Ziemeļvalstīs, Baltijā.

Sagaidāms, ka DevOps principus novērtēs aizvien vairāk uzņēmumu un organizāciju, kas to ieviesīs savos ikdienas IT projektos, savukārt lietotāji varēs plūkt augļus, izmantojot ērtas un ātras informācijas sistēmas un servisus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form