Foto: LETA
Vēlos pateikties visiem mana raksta “Zināšanas un ekonomika vēl nav zināšanu ekonomika” konstruktīviem komentētājiem – gan atbalstītājiem, gan oponentiem. Cita komentāru daļa gan bija visai tipiska mūsu interneta videi, īstenībā pat ne komentāri – lamas, gānīšanās un uzbrukumi autora personībai. Bet, tā kā tiem nav nekāda sakara ar raksta tēmu, tos nekomentēšu. Vien piebildīšu, ka šāda veida “komentāri” vēlreiz apliecina manā rakstā apskatīto tēmu - daļas sabiedrības satriecoši zemo izglītības un vēl jo vairāk kultūras līmeni. Turklāt, vēl šī uzkrītošā dižošanās ar to, ka esi stulbs. Nu ko, ja citādi izpausties vai pievērst uzmanību sev nevar, tad nekas cits laikam neatliek. Taču kopumā esmu priecīgs, ka diskusija ir izraisījusies aktīva un ceru uz tās turpināšanos, ne obligāti vienmēr ar manu tiešu piedalīšanos.

Tagad daži komentāri par komentāriem. Viens no vairākkārt minētajiem bija, ka es aicinot Latvijā paturēt tikai vienu universitāti. Mans priekšlikums, ja uzmanīgāk to rakstā lasām, bija, ka "...labākais risinājums Latvijas apstākļiem būtu viena spēcīga, valsts atbalstīta, zināšanu centra izveide ar vienu universitāti tās pamatā". Es nebūt neapgalvoju, ka ārpus zināšanu centra nevarētu būt vēl viena vai divas citas universitātes. Taču, sešas universitātes un vairāk kā trīs desmiti augstskolu mazajā Latvijā man patiešām šķiet nesamērīgi daudz.

Iespējams, ka šādam augstākās izglītības iestāžu skaitam būtu pamats, ja īstenotos daudzu izglītības profesionāļu ideja par izglītības eksportu. Taču, tāpat kā citās ražošanas un pakalpojumu jomās, jābūt eksportspējīgam piedāvājumam. Tātad pietiekoši augstai kvalitātei. Bez resursu koncentrācijas diez vai to iespējams panākt un mēs atkal nonākam pie tās pašas iesīkstējušās problēmas - intelektuālā potenciāla un resursu sadrumstalotības, kuras pavadonis ir zema kvalitāte.

Daži šinī pašā sakarā izteica bažas, ka mani priekšlikumi vedot pie monopolstāvokļa veidošanās augstākajā izglītībā. Uzdrošinos apgalvot, ka ne. Ir taču vairāk kā acīmredzami, ka studēt gribētāji arvien biežāk izvēlas ārvalstu mācību iestādes. Tādēļ konkurence patiesībā ir globāla un Latvijā nekāda reāla konkurence īstenībā neveidojas un mūsu augstākā izglītība arvien vairāk nīkuļo. Nepiemirsīsim arī vēl mūsu demogrāfijas realitātes, kuras arī pagaidām neliecina par situācijas uzlabošanos.

Daži pārmetumi man bija, ka es izmantojot tikai vienu pasaules universitāšu reitingu sistēmu - Webometrics. Taču man šie komentātāji būs jāsarūgtina tik un tā. Prestižākās reitingu sistēmas droši vien būtu ARWU - Academic Ranking of World Universities, vai  QS Topuniversities. Arī tajās  neviena Latvijas universitāte nav atrodama vispār. Būšu priecīgs, ja izrādīsies, ka pastāv kādi starptautiski atzīti reitingi, kuros kāda no Latvijas universitātēm lepni dižojas Kembridžas un Oksfordas universitāšu tuvumā. Nu kaut vai vismaz mūsu tuvāko kaimiņu - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas u.c. universitāšu pulciņā.

Nobeigumā vēlreiz visiem sirsnīgs paldies un laba vēlējumi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!