Par laimi nelaimē, šī jahtu osta ir ar teicami apsaimniekotu infrastruktūru – 5G tīkls, bez restorāna un pāris veikaliņiem arī peldbaseins, jo krokodili (kā ķīnieši?) jau apēduši dažus jahtsmeņu suņukus. Personāls, kaut arī paklibs uz angļu valodu, noskaņots ļoti draudzīgi. Ostas nosaukums tiek attaisnots arī burtiski (Shelter = patvērums). Šodien pat pārāk, jo ierastā vējeļa "neierašanās darbā" man nozīmē ieslēgtus abus jahtas ventilatorus. Šejieniešiem ziema nav nekāds vasaras pretmets letiņam ierastajā 50 grādu amplitūdas izpratnē un tāpēc nenozīmē malkas klēpi pie kamīna. Vivaldi "Četru gadalaiku" Centrālamerikas versija vairāk līdzinātos tai gari stieptajai pīkstienu līnijai, kas redzama aizejoša reanimācijas pacienta monitorā. Cauru gadu vidēji +30°C. Kombinācijā ar liego austrumu pasātu (ne tā, kā šodien) – idille.
Par vecumu – pases atbalstīto, formālo – un tā haotisko "pusmāsu" – bioloģisko ("patieso"). Dažs atcerēsies nesen ziņu kanālos dzirdējis par 70 gadus vecu jautrīti, kurš ar tiesas starpniecību vēlējās par pārdesmit gadiņiem koriģēt lejup savus pases datus. Viņa pamatojums bija – ja reiz dzimumu var mainīt, balstoties uz subjektīvo "Es tā sajūtos!", ar ko vecums sliktāks, jo arī te sajūtas var atšķirties?
Ne visi var cilāt lūpu kaktiņus tiem iedalīto gēnu sakarā, piemēram, mans Džeimss pārstāv to sabiedrības daļu, kam bioloģiskais vecums pasē ierakstīto pat apsteidz: dzīves saguris savos n-tajos gados, bez spīduma acīs un arī kā profesionālis jau švaks.
Dzīvojoties pa internetu (jo grāmatu kubikpēda man atlikta mežonīgām lagūnām), klēpjdatora displejā sāka kaitināt kāda dzīvelīga (grūti izslēdzama) reklāma. Izrādās, kaitinājums var negaidīti izrādīties ar pozitīvu ievirzi. Tās ir ukraiņu meitenes – cita par citu valdzinošāka, tūkstošiem perfekti "marketizētu" tēlu. Lapā skaidrots, ka randiņu aģentūras filiālēs strauji pieaug pieteikumu skaits, jo doma esot tikt prom no karadarbības, no trūkuma, prom no tās nestabilitātes, kurai par katalizatoru kalpo Putina ārpolitisko kaprīžu draudi, citiem vārdiem sakot, meitenes vēlas – ne vairāk un ne mazāk – normu. Dzīvot un dibināt ģimeni jēdzīgos apstākļos, kā to paredz cildenās hartās, konvencijās un konstitūcijās ierakstītās cilvēktiesības.
Aģentūra starptautiska un teju cienījama, nav nekāds tur "human traficking" perēklis ar cilvēktirdzniecības pazīmēm un konfiscētām pasēm. Cienījama? Visu uztveram salīdzinājumā – ja administrācija pati brīdina par falšu profilu iespējamu klātbūtni, piešķir katrai šādai meitenei uzticamības koeficientu, lai klients justos (vēl nesaku: būtu) pasargāts no mahinācijām ar viņa datiem, – gandrīz vai pieklājīgs līmenis. Aģentūrai ir filiāles vairākās pilsētās visā Ukrainā. Tur, pagaru rindu izstāvējušai, ar pasi jāapliecina, ka neesi "robotiene". Tām, kas to mēģina darīt tiešsaistē, video fragmentiņā jāpavicina pase un jāparāda apkārtne, lai novērstu inscenēšanas vai spaidu risku.
Par spēles noteikumiem. Protams, ar savu biznesa ievirzi portāls neatšķiras no "Draugiem.lv" – gribi sūtīt izredzētajai virtuālu dāvanu, maksā ragā, gribi skatīt savu viesskatījumu statistiku, pērc vien atkal veco labo kredītu.
Šai aģentūrai ir dzimumdiskriminējoša formula – meitenes par saraksti nemaksā neko, savukārt zēniem, lai atvērtu meitenes atbildēto, – līdz 10 ASV dolāriem par vienību. Dabūt meiteni brīvos ūdeņos – laukā no šiem virtuālajiem žņaugiem – prasīs vismaz 15 šādas vēstuļu naudiņas. Līdz ar to – šai pazemojošajā kontekstā – meitenei ir gandrīz vai preces loma. Runa tātad ir par preci. Preci precēšanai, gadījumā, ja preci.
Būdams ciniskā romantiķa skeptiskais paveids, drīz vien kļuvu aizdomīgs: ja PĀRĀK vecam (to es par 72 gadus veco sevi) PĀRĀK bieži (četrās dienās 1178 vēstules) pienāk PĀRĀK glaimojošas rindas no PĀRĀK jaunām (sākot no 19) un PĀRĀK smukām (laikam nedrīkstu ilustrēt), ka tik tās nav aģentūras uzrīdītas provokatores? Dažas no skata ir mazāk toksiskas, arī sirsnīgas (pat intelektuālas) savos tekstos, bet nospiedošā vairumā – ar klišejām un banalitāti.
Kā dzirdam no endokrinologiem, pat ne centu neiztērējuši, ar "window shopping" metodi vien varam būt plusos, ne velti visi tie serotonīni, feniletilamīni utt. tiek saukti par laimes hormoniem, turklāt, ja retu reizi nevērīgi un augstprātīgi vari arī kādai uz vēstuli neatbildēt... Labs tāds "šopings", ja vien, ceturto gadu dzīvojot uz laivas, spēj savās peļu lamatās to "Edamer" siera pikucīti nenoskrubināt gluži līdz fatālam klikšķim.
Lai gan pa kādai ir arī no Krievijas, Baltkrievijas un Meksikas, nomācošā (ka tik ne nomokošā?) pārsvarā tās ir ukrainietes. Naivam patērētājam (tas atkal es) te daudz šoka elementu. Kā to varēja sagaidīt no areāla, kur satiekas Eiropas, Vidusāzijas un Āzijas asins līnijas, ar genofondu te ir spoži – meitenes skaistas gan sejiņā, gan šmaugumā, arīdzan it kā spriest spējīgas: visām "Higher education", bet ar savādu atrunu: "Ukrainian – fluent, Russian – fluent, English – basic, can read and write with a dictionary, can't speak yet."
Cik ilgi bučosi (literārāk – skūpstīsi) to angliski nerunājošo meiteni? OK, pirmajās dienās, kad ēdiens nav prātā, varētu jau pietikt ar zīmju valodu vien, arī "body language" nāks talkā, bet vai tāda nenomirs badā, pat ar visu ēdienkarti rokā?
Nu, negrib man galva "aptīties" ap šo lietu stāvokli Ukrainas izglītības sistēmā – kā var saņemt universitātes diplomu, kad vienīgā svešvaloda – krievu? Kādā mucā ar Kremļa kanālu "stīpām" esat dzīvojušas? Lai iepazītu izvēlētās mītnes zemes kultūru, tradīcijas vai, vēl būtiskāk, mentalitāti, valodas prasmes slīpēšanai līdz niansēm paies gadi. Ibsena drāmu cienīga aina? Izmisums? Nu nē, vēl ne.
Traģēdijas smaile iezīmējas, kad skatām profilu norādes iepretim "Preferred age range". Partnera vecuma amplitūda būs tā skaitļos izteiktā izmisuma mērvienība, kuru pieteicu virsrakstā. Mēģinot "iekāpt jaunietes kurpēs", tavs plus kādi desmit gadi varētu būt jēdzīgs diapazons. Kā, nu jau klīniski, lai vērtējam diapazonu no 30 līdz 75? Izmisuma maksimums mērvienībās – norma?
Vai Edipa kompleksa epidēmija Ukrainā? Vai arī, būsim reālisti, – kādai vajadzīgs elkonis uz Rietumu civilizāciju, citai varbūt padomā gultā inducēts infarkts ar mantojumu bonusiņā.
OK, daudzo atbilžu kontekstā varbūt esmu līdzvainīgs. Kad lasu – "Jūs jau diez vai atbildēsiet tādai, kas "ar asti"", protams, man šobrīd ir daudz laika atbildēšanai: "Kundze, lūdzu, nekad, nekad, pat domās, savu bērnu nedēvējiet par asti. Ja vairums alus dzērāju-alfa tēviņu Jūsu bērniņu tā uztvers, tai nemūžam nevajadzētu būt Jūsu bērna vainai." Zināms apgrūtinājums anketai, taču "pareizais" vīrietis zinās, cik daudzas bezbērnu ģimenes gatavas maksāt simtiem tūkstošu, lai adoptētu šādu svētu virsvērtību.
Izmisums var izpausties tik dažādi. Vienas nesmādēs "vectētiņu", citas ieliek rozīnīti vai pat pipariņu jau savā segvārdā: atkal diskrēti aptuveni raksturošu – "Kāju karaliene", "Kamasutrucīte", "Mitrā pavedēja"... Tālāk teksti arī uz riska robežas... Vai esi droša par savu mērķauditoriju, izšķiroties par vēstules toni starp salona un buduāra valodu? Un tomēr, ja tā raksta meitene no posta pārņemtās Luganskas vai Doņeckas, nav mums morālu tiesību ne nosodīt, ne noniecināt. Protams, vairumā gadījumu vēstules ir banāli sievišķīgas, pilnas visādu: kā tu vēlētos baudīt manis pasniegtas brokastis gultā? Ko sajūti, skatot manas profila bildes? Ir arī astrologu minēti it kā saderības pamatojumi un tamlīdzīga pildviela.
Uz minētā fona ar uzviju izceļas intelektuālās ar "fluent English". Investora leksikā, par nodoma ticamības "commitment" instrumentu vislabāk kalpos disciplinējošs līdzfinansējums. Tagad iedomājieties studenti, kas "gatava ierasties, jo ceļošanai tai atlikti līdzekļi". Teju vai jānodrebinās tādas apņēmības priekšā.