Pirms gadu simtiem Latvijas kaņepju šķiedras vītas Britu impērijas karaliskās karaflotes tauvās, Dainu skapis glabā liecības par kaņepāju krekliem un kaņepju plāceņiem, kaņepju sviests joprojām uzskatāms par vienu no lokālajām delikatesēm, kas tā vien prasās tikt iekļauts Eiropas aizsargāto produktu sarakstā līdzās sklandrausim un Jāņu sieram. Tomēr vēl līdz šai vasarai daļa produktu, kas ražoti no Latvijā augušām sējas kaņepēm (Cannabis sativa subsp. sativa), viegli dreifēja samērā pelēkā zonā, jo tās rūpnieciski varēja audzēt tikai sēklu un šķiedras ieguvei – tātad, piemēram, kaņepju tējas statuss bija gana nenoteikts. Ar grozījumiem likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" beidzot atjaunots sējas kaņepes kā pilnvērtīgas lokālas lauksaimniecības kultūras statuss, tā izbeidzot kopš gadsimta vidus ieilgušo pārpratumu, kas sējas kaņepi ierindoja narkotiku izejvielu plauktā. Likuma grozījumi zemniekiem ļaus audzēt Eiropas Savienības sertificētu sēklu sarakstā iekļautās kaņepju šķirnes un pilnībā nodot kaņepes pārstrādei. Turklāt šādi gūts papildu stimuls jaunu kaņepju šķirņu izstrādei tepat Latvijā, kas sekmēs vietējās ekonomikas izaugsmi.
Lai arī no skata gaužām necils augs ar pamatīgām saknēm tautas tradīcijās, tomēr sējas kaņepe mūsdienās ir kļuvusi par pieprasītu izejvielu visdažādākajās nozarēs. Tradicionāli kaņepes – to eļļa un sēklas – tiek izmantotas pārtikā, tās ir unikāli bagātas ar visām neaizvietojamām aminoskābēm, to skaitā omega-3, omega-6 un gamma linolskābi, kā arī proteīniem un minerālvielām – vegāniem un svaigēdājiem nav nekādas nepieciešamības grauzt nez no kurienes atvestās čia sēklas, ja mūsu pašu kaņepēm ir vēl izcilākas uzturvielu īpašības! Kaņepju šķiedru Latvijā šobrīd pārstrādā tikai uzņēmums "Hemp Time", lielākoties tās audzē eksportam, un Eiropā tās plaši izmanto tekstila rūpniecībā – gan dažādu audumu, gan izturīgu virvju un tauvu ražošanai. Kaņepju šķiedras audumu ieteiktu meklēt visiem, kuriem rūp sava un bērnu veselība, jo kaņepāju audzēšanā ir iespēja nelietot pesticīdus vai citu augu aizsardzības ķīmiju, līdz ar to kaņepes nesatur nekādas cilvēkam potenciāli kaitīgas vielas. Eiropā tās tiek izmantotas arī modernajā autobūvē – ne tikai salona pārklājos, bet arī bioplastmasas detaļās. Savukārt kaņepju spaļi ir kļuvuši neaizstājami ekomāju būvniecībā, tos izmanto kā dabisko siltuma izolācijas materiālu, kas dzīvojamo ēku padara veselīgu un "elpojošu", Latvijā šādu būvniecības risinājumu piedāvā pašmāju uzņēmums "Hemp Eco Systems Latvia".
Kaņepes arī pilnībā piemērotas latviešu tradicionālo nelielo lauku saimniecību vajadzībām, jo tā ir viena no kultūrām, kuras audzēšanai mājražošanas vajadzībām – sēklu ieguvei, lai ražotu kaņepju sviestu vai eļļu – pilnībā pietiks ar pieciem hektāriem. Protams, rūpnieciskām vajadzībām tie jau ir citi apjomi, piemēram, lielāka izmēra kaņepāju lauku produkcija tiek eksportēta uz Vāciju, Austriju, Lielbritāniju.
Lai arī Latvijā industriālās kaņepju audzēšanas nozare ir neliela, valsts atbalsts, ieviešot kārtību attiecīgajos regulējumos, bija vairāk nekā nepieciešams, lai šī nozare attīstītos. Arī šeit nāksies pieminēt Igauniju kā labo piemēru – viņi jau no 2014. gada bija iestrādājuši likumdošanā punktu, ka Igaunijā kaņepes var audzēt saskaņā ar vispārējo Eiropas lauksaimniecības politikas direktīvu, un Eiropas Komisija to akceptēja bez ierobežojumiem. Līdz ar to igauņu kaņepju ražotāji pasaules tirgu iekarošanā mums ir jau vairākus soļus priekšā un ir otrajā vietā Eiropā pēc apsētajām kaņepju platībām. Kaimiņi Lietuvā vēl aktīvi strādā, lai sakārtotu likumdošanu, taču viņu trumpis ir platības – ja Latvijā kopējais kaņepju audzēšanas apjoms ir ap 900 hektāriem, tad Lietuvā tie ir 3500 hektāri.
Taču arī mums ir pāris ļoti nopietnu trumpju, kādu nav kaimiņiem! Viens no tiem ir Latvijā reģistrētā, Eiropā sertificētā sējas kaņepju šķirne "Adzelvieši", savukārt otrs ir profesore Veneranda Stramkale, kura šobrīd strādā pie jaunas Latvijas šķirnes sertifikācijas.
Kāpēc ir tik būtiski uzsvērt faktu, ka sēklas ir sertificētas? Ja līdz šim Latvijā sēklas un šķiedras iegūšanai teorētiski varēja audzēt jebkādas sējas kaņepes – sertifikācija bija nepieciešama tikai zemniekiem, kas vēlējas saņemt vienoto platību maksājumu –, tad tagad ar likumu noteikts, ka drīkst izmantot tikai sertificētas sēklas, kurās THC saturs ir minimāls (0,2%), un no tām audzētās kaņepes nav izmantojamas psihoaktīvu vielu ražošanā. Tādējādi būs arī iespējams izvairīties no nelāgām situācijām, kādu, piemēram, pagājušajā gadā piedzīvoja kundze Latgalē, kurai policija rūpēs par likumu un kārtību nopļāva visu kaņepju lauciņu, jo nebija nekādu sēklu sertifikātu. Turklāt sertificētu sējas kaņepju šķirņu nebūt nav tik daudz – Eiropas Savienībā ir atļautas vien 67.
Sertificētas kaņepju sēklas ir samērā dārgas. Piemēram, somu piedāvātās pasaulē, jo īpaši Ziemeļamerikā, populārās kaņepju sēklas "Finola" kilogramā maksā teju divreiz vairāk nekā Latvijas "Adzelvieši". Ja uz hektāru jāizsēj līdz 25 kilogramiem, starpība vienā brīdī kļūst ļoti jūtama. Un, ja mūsējās kaņepju šķirnes ir sertificētas, tas nozīmē, ka varam audzēt paši savas kaņepes, nevis pirkt sēklas no ārzemēm, balstot citu valstu ekonomiku.