Foto: Shutterstock
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir viena no pirmajām Latvijas tautsaimniecības jomām, kas spējusi atgūties pēc ekonomiskās krīzes, turpinot sekmīgi attīstīties un radīt jaunas darba vietas. Tomēr, neskatoties uz augsto atalgojuma līmeni šajā nozarē un lieliskajām karjeras perspektīvām, IKT nozare patlaban saskaras ar labi izglītotu darbinieku deficītu.

No vienas puses, jāatzīst, ka IKT speciālistu trūkums nav tikai Latvijas problēma, arī Eiropā novērojama līdzīga tendence, – tā, piemēram, 2015. gadā Eiropā aptuveni 90% darbavietu būs nepieciešamas prasmes IKT jomā, bet, no otras puses, Latvijas gadījums zināmā mērā ir „unikāls”, jo pie mums vairāk kā puse studējošo apgūst sociālās zinības, kas rada bažas par IKT nozares un citu inženierzinātņu un dabas zinātņu perspektīvām.

Protams, var jau teikt, ka studiju virziena un specialitātes izvēle ir katra paša rokās, tomēr 21. gadsimtā, kas dēvējams par digitālo laikmetu, kad pasaule strauji mainās, tajā viskomfortablāk jūtas tieši tie cilvēki, kuriem nav sveši IKT rīki. Šādas e-prasmes ir būtiskas ļoti dažādu profesiju pārstāvjiem – sākot ar arhitektiem un dizaineriem, un beidzot ar mehāniķiem un finanšu analītiķiem. Tajā pašā laikā, jauno censoņu vēlme studēt IKT specialitātes nav īpaši augsta. Turklāt, kā sabiedrību informēja IKT nozares līderi E-prasmju nedēļas atklāšanas pasākumā, tad jauno studēt gribētāju izpratne par IKT studijām ir ļoti dažāda, un mēdz būt gadījumi, kad jau pirmajos kursos studenti vairs neturpina mācīties, jo skolās guvuši pilnīgi citu priekšstatu par studijām.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc svara kausi regulāri nosveras par labu studijām sociālajās zinātnēs, ir nepietiekams eksakto zinību pozicionējums jau skolas mācību procesā. Nav, protams, nekāds noslēpums, ka tieši dabaszinātņu, datorzinību un matemātikas priekšmetos ir vairāk jāpiepūlas, vairāk jādomā, taču tieši eksaktajam virzienam ir jākalpo par fundamentālu pamatu personiskās attīstības veidošanā.

Un šis nu ir darba lauks eksakto zinību skolotājiem – ne tikai mācīt konkrēto priekšmetu, bet arī iepazīstināt skolēnus ar tā nozīmi viņu turpmākajā dzīvē. Pētījumi liecina, ka ar līdzīgām problēmām saskaras arī Eiropā – proti, pie studentu un skolēnu apmācības, lai viņi iegūtu labākas IKT prasmes, jāstrādā arī izglītības iestādēm, jo 58% darba devēju uzskata, ka izglītības sektors nepietiekami jauniešus sagatavo darbam.

Šeit mēs sastopamies ar nākamo problēmu – eksakto mācību priekšmetu skolotāju trūkumu skolās, kam par iemeslu ir gan zemais skolotāju atalgojums, gan nepietiekamais skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā. Paralēli tam – pašlaik skolu mācību programmās ir pārāk daudz faktisko materiālu, mazāk aicinot skolēnus domāt un veidot izpratni par mācību priekšmetu nozīmi un pielietošanu dažādās dzīves jomās.

Šajā sakarā būtu aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai savos reformu plānos padomāt par risinājumiem, kas motivētu Latvijas jauniešus izvēlēties studijas IKT, dabas zinātņu un citu inženierzinātņu jomās, kur būtisks faktors, protams, ir valsts finansētas studiju vietas un skolā iegūtā sagatavotība eksaktajās zinātnēs.

Kā motivāciju izvēlēties studijas IKT jomā jāmin arī tas, ka, piemēram, programmētāji ir trešā visvairāk pieprasītā profesija Latvijā, un nākotnē šī virziena speciālistiem darbs būs nodrošināts gan Latvijā, gan ārpus tās. Tāpēc izpratnes veidošana par eksakto zinību priekšrocībām jau skolas laikā ir vitāli svarīga, lai veicinātu IKT kā vienas no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm konkurētspēju kā Eiropas, tā visas pasaules mērogā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!