Esmu vairākas reizes ievietojis rakstus par situāciju skolā. Komentāri ir dažādi un citi saka – nu tad pasaki, ko vajag darīt. Aprakstīšu, kas būtu jāmaina skolā un kam tas būtu jāizdara. Dažas lietas – mūsdienu tiesību sistēmā – utopiskas, bet tomēr – tās vajadzētu mainīt saistībā ar pēdējiem notikumiem. Un patiesībā – ir vietas, kur jau šīs tiesības pārkāpj. Izrādās – tomēr var. Žēl tikai, ka ne visi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
1.Lieta, kas ir IZM kompetencē. Neieviest nevienu jaunu priekšmetu vai izmaiņas priekšmetos, ja nav sagatavoti – mācību grāmata, skolotāja grāmata, izdales materiāli, informāciju tehnoloģiju materiāli attiecīgajā mācību priekšmetā. Un, ja šī izmaiņa ir kaut vai viena stunda nedēļā, arī tad – nevis lai vienkārši pasaka – iemāciet kompaktāk, bet lai reāli sagatavo.

Šobrīd situācija parasti ir tāda – notiek izmaiņas, tad šīm izmaiņām vairākus gadus pielāgo materiālus, skolotāji pamatīgi sevi noslogo, meklējot veidus, kā pielāgoties jaunām izmaiņām, tad pēc 3 – 4 gadu darba beidzot ir arī materiāli, kursi izieti. Un tad – IZM atkal kaut ko pamaina un skrien nu cilvēks no jauna.

2.Standartu sistēma. Arī IZM kompetence. Nevar visas skolas mācīt vienādi, jo skolēnu kontingents ir dažāds. Šajā situācijā – normāli būtu variants, ja standarts piedāvātu pamattēmas, kurām ir normālās klasēs veltītas 60 % stundu no stundu skaita. Ja paspēj – labi, standartā iekļauj izvēles tēmas, kuras ir arī mācību grāmatā tā arī pasniegtas, ņem skolotāj, attīsti bērnu, cik vari. Nepaspēj tajā laikā – strādā papildus, strādā lēnāk, jo tikai šādā veidā var ko iemācīt tiem, kas uzreiz nespēj apgūt.

Šī brīža situācija visiem ir vienāda. Vai tu mācies 1. ģimnāzijā Rīgā vai lauku skoliņā Latgalē – visiem viens standarts, visiem vienas programmas. Teorētiski – skolotāj, tu drīksti uztaisīt savu programmu. Protams, tā ir. Praktiski – tāpat tai programmai ir jāiekļauj viss standarts. No rāmjiem ārā neizleksi. Rezultātā – bērniem jau pamatskolā bieži vien ir nepatika pret mācību priekšmetiem, jo slodze ir milzīga. Var piekrist tam, ko raksta komentāros avīzes "Diena" mājas lapā. Pēc jaunajiem standartiem nākas vispirms mācīties skolotājiem. Kā lai skolēni, kam nav skolotāju gadiem ilgi krātā zināšanu un prasmju bāze, tad to lai apgūst?

3.Papīru dublēšanās un lieks darbs. Arī lielā mērā IZM vaina. Šo situāciju varētu atrisināt ar spēcīgi veidota skolu portāla palīdzību, kuru piemērotu skolotāju vajadzībām un kurš nebūtu kārtējā prastā atskaite par padarītu darbu. Man patiesi interesē – vai portālu autori, kuri veido portālus skolotājiem – isec, skolotajs.lv, LIIS – ir painteresējušies, ko vēl un kādā veidolā skolotāji vēlas redzēt viņu portālus. Lai arī – praksē ir aizdomas, ka tam vienkārši neparedz vairāk budžeta naudas. Un – ja šādā portālā būtu patiesi laba skolu datu bāze, lielāko daļu aptauju, kuras sūta pa visu Latviju un skolotāji meklē tam datus, varētu mierīgi aizpildīt ar pāris programmiņu palīdzību.

Ja kādai iestādei Latvijā būs vēlēšanās ko uzzināt par skolām, IZM neteiks – ejiet, skatieties, mums tāpat darba daudz. To izdarīs tādā veidā, ka nosūtīs skolotājiem dažāda veida anketas, pieprasīs apkopojošos datus utml. Vārdu sakot – IZM patiesībā šobrīd neatbalsta nedz skolotāju, nedz skolēnu, bet gan veselu virkni dažādu biedrību, iestāžu, komisiju Latvijā, kuras regulāri analizē situācijas, stāda versijas utml.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form