Pašlaik Tallinā ievieš e-talona sistēmu, kas līdzīga Rīgā pastāvošajai. Katram pasažierim, arī tiem, kam par transportu nav jāmaksā, par ikvienu braucienu būs jāvalidē savu elektronisko biļeti. Turklāt personificētās elektroniskās biļetes Tallinas iedzīvotājiem būs jāpērk par naudu, tās viņi nesaņems par brīvu no transporta uzņēmuma kā Rīgā. Pašlaik plānots, ka e-talons maksās divus eiro (1,4 latus).
Citu pilsētu iedzīvotājiem par braucienu arī turpmāk būs jāmaksā.
Tātad, ja pēc mūsu galvaspilsētas "Vienotības" deputātu ierosinājuma sekotu Tallinas pieredzei, tad ieekonomēt uz elektroniskās biļetes apkalpošanas izdevumiem Rīgā gan neizdosies.
Pašlaik mēnešbiļešu cena Tallinā ir mazāka kā Rīgā, taču vienreizējās biļetes, pērkot kioskā, maksā vienu eiro (71 santīmu; Rīgā - 50 santīmu). Ja biļeti iegādājas pie transportlīdzekļa vadītāja, tā maksā 1,6 eiro (1,12 latu; Rīgā - 70 santīmu). Stundas biļete, ko var iegādāties tikai kioskos, maksā 1,2 eiro (84 santīmus), diennakts biļete - četrus eiro (2,8 latus; Rīgā - 1,9 latus).
Neskatoties uz viena brauciena augsto cenu, pašlaik Tallinā 70% no transporta uzņēmumu budžeta veido dotācija no pilsētas budžeta, bet 30% - ieņēmumi no braukšanas maksas. "Rīgas satiksmes" darbība pašlaik no budžeta tiek dotēta 60,6% apmērā.
Rodas jautājums - kur gan Tallina domā atrast līdzekļus? Tallinas vicemērs Arvo Sarapū (Arvo Sarapuu) paskaidroja Rīgas delegācijai, ka par 12,5 miljoniem eiro (8,75 milj.Ls) tiks samazinātas dotācijas ūdensapgādes uzņēmumam (pēc analoģijas - "Rīgas ūdens"). Vēl viens miljons eiro būs ienākumi no plastikāta e-talonu pārdošanas iedzīvotājiem. Pilsētas vadība arī cer, ka vismaz 3 - 4 tūkstoši cilvēku, kuri dzīvo Tallinā, bet ir deklarējušies ārpus pilsētas, iekārdinās bezmaksas transports un viņi pierakstīsies savā faktiskajā dzīvesvietā Igaunijas galvaspilsētā. Tādējādi pilsētas budžetā no šiem "jaunatgūtajiem" iedzīvotājiem ienāks papildus 3 - 4 miljoni eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
Papildus ekonomiju Tallina cer iegūt, apvienojot pašlaik vēl patstāvīgos uzņēmumus "Tallinas autobusu apvienība" un "Tallinas tramvaju un trolejbusu apvienība" vienotā uzņēmumā "Tallinas pilsētas transports". Rīgā autobusu uzņēmums "Rīgas satiksme' un Tramvaju un trolejbusu pārvalde tika apvienoti jau 2005.gadā.
Tomēr tieši salīdzināt Rīgu ar Tallinu ir sarežģīti. Tādu attālu rajonu kā Jaunciems, Mangaļsala vai Vakarbuļļi Tallinā nav. Plānots, ka Rīgas transports šogad nobrauks 44,5 miljonus kilometru, bet Tallinā gada nobraukums būs 28 miljoni kilometru. Ja Rīgas ielās dodas 664 transporta vienības, tad Tallinā - tikai 442, tas ir par 33% mazāk.
Tallinā kursē tramvaji, kuru vecums ir no 22 līdz 31 gadam, aptuveni 70% no tiem ir "second hand" no bijušās VDR pilsētām (Frankfurtes pie Oderas, Erfurtes u.c.), kuras iegādājušās jaunu ritošo sastāvu un izpārdevušas vecos vagonus. Pa Igaunijas galvaspilsētas ielām joprojām kursē 1986.gadā ražoti trolejbusi, tikai 40% trolejbusu ir jaunāki par 10 gadiem. Protams, ja brauciens ir par velti, var "karināties" pat uz pakāpieniem, bet cerēt, ka tur būs mīksti sēdekļi un vasarā kondicionieris, protams, nevar.
Toties desmit jaunus autobusus Tallinai uzdāvināja Igaunijas valdība. Rīgai valdība transporta ritošā sastāva atjaunošanai pagaidām nav devusi ne santīma.
Pašlaik Rīgas ielās sastrēgumstundās dodas 66 tramvaju sastāvi (132 vagoni), 199 trolejbusi un 322 autobusi. Sastrēgumstundās tajos ir daudz pasažieru; sakarā ar benzīna cenu celšanos individuālo transportam,
Daugavgrīvas, Pļavnieku, Vecmīlgrāvja, Zolitūdes virzienos sabiedriskais transports ir pārpildīts.
Lai Rīgā varētu ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, no pilsētas budžeta papildus nāktos piešķirt no 35 līdz 50 miljoniem latu gadā kā dotāciju.
Protams, atrast to var, bet tikai tad, ja šo naudu atņem kam citam. Piemēram, 1 052 081 latu Rīgas dome ir piešķīrusi pirmklasnieku bezmaksas ēdināšanai. Vēl 2 170 242 lati paredzēti, lai palīdzētu vecākiem segt izdevumus par vietu privātā bērnudārzā. Maznodrošināto bezmaksas pusdienām - 1 092 960 latu. Trūcīgajiem un bezpalīdzīgajiem domāto sociālo māju uzturēšana - 571 229 lati... Taču šīs tomēr ir svarīgākas programmas.
No otras puses, valdība pašvaldībai nesniedz atbalstu, lai nodrošinātu vairumu no sociālajām programmām. Vēl 2009.gadā valsts pārtrauca kaut daļēji dotēt atlaides pilsētas transportā skolēniem, profesionālo skolu audzēkņiem, studentiem. Tagad Rīga jaunāko klašu skolēnu bezmaksas pārvadājumus pilnībā nodrošina no pilsētas budžeta, vecāko klašu skolēniem tiek piemērota 60% atlaide mēnešbiļetēm, bet no 1. septembra arī viņi varēs braukt bez maksas; studentiem un arodskolu audzēkņiem pilsēta sedz 60% atlaidi braukšanas biļetēm.
Starp citu, nevajag aizmirst, ka vēl 2008.gadā pievienotās vērtības nodoklis sabiedriskā transporta pakalpojumiem bija 5%, pēc tam valsts to palielināja divkārtīgi - līdz 10%. Bet 2011.gadā atkal to paaugstināja no 10% līdz 12%. No 50 santīmiem, ko pasažieri samaksā par biļeti, seši santīmi kā nodoklis nonāk valsts budžetā. Tādējādi no summas, kas iekasētas par biļetēm, četri miljoni latu aiziet nevis pārvadātājam, bet valsts budžetam. Ja "Vienotības" vadītā valdība samazinātu nodokļu slogu, tad biļetes sabiedriskajā transportā varētu būt lētākas.
Toties pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā valdība Rīgai 2012. gadā atņem 48,5 miljonus latu. Ja valdība to neatņemtu, tad bezmaksas transportu visiem varētu ieviest kaut rīt. Diemžēl, valstī valdošo "Vienotību" pārstāvošie Rīgas domes deputāti pagaidām nav vērsušies pie valdības ar lūgumu samazināt šo Rīgas maksājumu, lai varētu līdzekļus novirzīt kompensācijām par iedzīvotāju braucieniem sabiedriskajā transportā.
Iespējams, kad valdību vadīs citi spēki, bet maksājumi un nodokļi tiks samazināti, Rīgas budžetā radīsies "brīvi" pārdesmit miljonu latu, lai galvaspilsētā ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu. Par lielu nožēlu, pagaidām Rīgas budžetā tādas liekas naudas nav.