Aizkraukles bankas (AB) vadībai nav zināmi fakti par to, ka tās klienti veikuši noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju viena miljarda ASV dolāru apmērā, teikts bankas vakardienas paziņojumā presei. No likuma viedokļa banka ir tīra - kāpēc lai tai būtu jāatsaka klientam pārskaitīt lielu naudas summu, no kuras var paturēt komisiju? Bez tam 1996.gadā tai nebija jāziņo par lielajām summām tiesībsargājošajām iestādēm, kā to paredz likums šobrīd. Tai pat laikā fakts, ka Ukrainas uzņēmumu naudas pārskaitījumiem uz Nauru reģistrētu ārzonas kompāniju bija jāizmanto konts Latvijas komercbankā, ir pietiekams, lai izvirzītu versijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jāatgādina, ka 4.februārī ziņu aģentūra BNS, atsaucoties uz Krievijas ziņu aģntūru "Interfax", atstāstīja Ukrainas Nodokļu administrācijas preses konferencē teikto: Caur Ukrainas bankas "Slavjanskij" uz Nauru reģistrēto "First Trading Bank" caur AB pārskaitītas ievērojamas summas. Uz Nauru banku pārskaitīta nauda no Ukrainas valsts energokompānijas, kas bijusi jāmaksā Krievijai par izmantoto gāzi. Apsūdzēta valsts bijusī vicepremjere Jūlija Timošenko.

AB vakar paziņoja, ka nosūtījusi BNS pieprasījumu uzrādīt informācijas pirmavotu, jo "uzskata, ka informācija ir nepatiesa un tādēļ atsaucama". Ja nauda caur AB kontiem pārskaitīta, tad BNS var teikt, ka "nauda atmazgāta caur AB" un labs advokāts ar filoloģiskās ekspertīzes palīdzību bankas potenciālo prasību pret ziņu aģentūru apgāzīs itin viegli. Pie tam, iespējams, ka Latvijas tiesībsargājošās patiešām apstiprinās BNS minēto: Ukraina nosūtījusi mūsu valstij lietas materiālus krimināllietas ierosināšanai.

Pašreizējā informācija no Ukrainas ir pārāk fragmentāra, lai to analizētu sīkāk, taču, ja gāzes pirkšanai domātā nauda tiek pārskaitīta neīstam adresātam, tad tā ir "zagšana" nevis "atmazgāšana", jo "atmazgāšana" ir pretējs process: nozagtās naudas legalizācija. Neapstrīdot AB likumīgas tiesības pārskaitīt klientu naudu, jāpievērš uzmanība, ka "Slavjanskij" klienti savu naudu nepārskaitīja tieši Nauru bankai, bet izmantoja korespondējošo trešās valsts komercbanku, izvēloties maksāt komisiju par no loģikas viedokļa lieku darījumu. Tas liecina, ka, vai nu Nauru bankai Ukrainā nav bijis iespējams atvērt kontu, bet Latvijā tas bijis iespējams, vai arī transakcijas veicējiem bijis izdevīgi pagarināt pārskaitījumu ķēdi, lai pazustu naudas pēdas.

Nauru, atšķirībā no Lihtenšteinas, Kurasao vai citām populārām ārzonas valstīm, ir viena no klientu drošību sargājošākajām ārzonām. Pie tās Uzņēmumu reģistra piekļūt ir praktiski neiespējami, jo reģistrēto firmu uzskaite notiek citās valstīs. Ar šo faktu NIP saskārās, pētot "Latvenergo miljonu lietu". Uz faksa vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju, Nauru respondents ieteica vērsties pie kāda Džonatana Lobo Londonā, bet misters Lobo strupi atteica jebkādu informāciju, atsūtot faksa ziņojumu uz veidlapas ar Lihtenšteinā reģistrētas firmas rekvizītiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form