Šodien tiek atzīmēta Ukrainas neatkarības 30. gadadiena un esmu gandarīts būt Kijevā, pārstāvot Eiropas Komisiju.
Eiropas Savienība (ES) ir Ukrainas uzticams sabiedrotais kā politiski, tā ekonomiski un ES ir nelokāmi apņēmusies attīstīt daudz ciešākas ekonomiskās, tirdzniecības un investīciju saites.
ES un Ukrainas padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA) ir mūsu partnerības stūrakmens. Piecu gadu laikā kopš šis tirdzniecības nolīgums stājies spēkā, tas ir devis iespaidīgus rezultātus: mūsu divpusējā tirdzniecība ir pieaugusi par vairāk nekā 51 %, nostiprinot ES kā Ukrainas nozīmīgākā tirdzniecības partnera pozīciju.
Ukraina ir kļuvusi par ceturto lielāko lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētāju uz ES, līdz ar to ieguvēji ir Ukrainas lauksaimniecības produktu ražotāji. Ukrainas saulespuķu eļļas eksports ir labs piemērs Ukrainas lauksaimniecības potenciālam: pēc tam, kad ES šim produktam saskaņā ar DCFTA atcēla tarifus, Ukrainas eksports ir vairāk nekā divkāršojies, 2020. gadā sasniedzot 1,2 miljardus eiro.
Taču DCFTA ir "dziļš un visaptverošs" nolīgums – tas nozīmē, ka tirdzniecības liberalizācija nav vienīgais tā potenciālais ieguvums.
Arvien ciešāk saskaņojot Ukrainas tiesisko regulējumu ar ES, ir iespējams veicināt divpusējo tirdzniecību un palielināt Ukrainas globālo konkurētspēju. Rodas iespēja samazināt izmaksas un vienkāršot sarežģītās procedūras uzņēmumiem, kas Ukrainu var padarīt pievilcīgāku ES un trešo valstu investoriem. Ukraina var arī vieglāk piekļūt pasaules tirgiem, jo samērā daudzas valstis pasaulē piemēro ES standartus.
Šo reformu īstenošana nepārprotami atmaksājas. Jāuzsver, ka Ukraina arī iepriekš ir daudz darījusi savu iedzīvotāju labā. Piemēram, Ukrainas centieniem panākt vīzu režīma liberalizāciju bija ļoti konkrēti rezultāti. Lai to izdarītu, bija vajadzīga politiska drosme un pūles, taču tika sasniegti izcili rezultāti: ukraiņi tagad var ieceļot ES valstīs bez vīzas.
Tomēr joprojām ir vēl daudz darāmā. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu vairāk ārvalstu investīciju, Ukrainai jāturpina cīņa pret korupciju un oligarhu ietekmi. Korupcijas apkarošanas iestādēm nepieciešama spēcīga un neatkarīga vadība, un tām jāspēj strādāt bez nepamatotas politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. ES atzinīgi vērtē Ukrainas prezidenta Zelenska stingro apņemšanos risināt oligarhu ietekmes jautājumu Ukrainas politiskā un ekonomiskā.
DCFTA nolīgumam ir arī būtiska loma Ukrainas strukturālo un sistēmisko reformu atbalstīšanā, tomēr vēl ir iespējas daudz plašāk izmantot tā potenciālu, konkrēti – pieskaņojoties ES tiesību kopumam un īstenojot to. To plānots sasniegt pārskatot esošā nolīguma saistības. Tāpat ES ir apņēmīga turpināt ciešāku sadarbību ar Ukrainu starp nozarēm. Šajā sakarā asociācijas nolīgums var aptvert jaunas jomas, piemēram, tās, uz kurām attiecas Eiropas zaļais kurss. Te var pieminēt, ievērojamas iespējas mūsu stratēģiskajā partnerībā kritiski svarīgo izejvielu un akumulatoru jomā, un pierādījums tam ir stratēģiskā alianse, kas izveidota pagājušā gada jūlijā, parakstot ES un Ukrainas saprašanās memorandu.
Ekonomiskās attiecības starp Ukrainu un ES var attīstīties un paplašināties tikai vidē, kura balstās uz atvērtu starptautisko tirdzniecību un stabiliem noteikumiem. Starptautiskās tirdzniecības noteikumu respektēšana un ievērošana ir īpaši svarīga mūsdienās, kad pieaug protekcionisma tendences, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas. Protekcionisms nozīmē arvien zemāku standartu noteikšanu un nedod labumu nevienai no valstij. ES paļaujas, ka Ukraina sadarbosies ar Eiropu, lai pasaules tirdzniecība būtu atvērta un noturīga.
Pēdējos gados esam arvien vairāk novērojuši, ka jāņem vērā vēl viena iepriekš nepieredzēta problēma, proti, klimata pārmaiņas. Nesenie plūdi Centrāleiropā un lielais sausums Dienvidaustrumeiropā, arī Ukrainā, ir vēl viens pierādījums tam, ka klimata pārmaiņas ir reālas un šo jautājumu var risināt tikai kopā.
Eiropas Komisija nesen publicējusi visaptverošu plānu cīņai pret klimata pārmaiņām. Tā ir arī iespēja Ukrainai pievienoties vērienīgu, konkrētu mērķu sasniegšanai cīņā pret klimata pārmaiņām. ES ir apņēmības pilna palīdzēt Ukrainai šajos centienos gan konsultāciju, gan finansiālās palīdzības ziņā. Īstenojot ES stratēģiju, mēs ņemsim vērā Ukrainas centienus. Dialogs par ES zaļo kursu un Ukrainas zaļo pārkārtošanos, kas tika sākts pagājušā gada maijā, ir ļoti piemērota platforma šim mērķim.
Ukrainas nākotne ir tās iedzīvotāju rokās – lielākā daļa no viņiem uzskata, ka spēcīgāku demokrātiju un labāku nākotni vislabāk var izveidot, palielinot integrāciju ar Eiropas Savienību.
ES ir līdzās Ukrainai kā apņēmīgs un uzticams partneris. Tirdzniecības aktivitāšu stiprināšana starp ES un Ukrainu nozīmē arī spēcīgāku politisko mijiedarbību virzībā uz arvien ciešāku sadarbību. Gan Ukraina, gan ES šajā ziņā var būt lielas ieguvējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
