Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja 2007. gada valsts budžeta grozījumus, kurus septembra sākumā – pēc sesiju starplaika beigām, izskatīs Saeima. Kā galveno budžeta grozījumu sasniegumu valdība deklarē bezdeficīta budžeta pieņemšanu. No pirmā acu uzmetiena, nenoliedzams panākums - sabalansēts valsts budžets iepriekš plānotā 178 milj. latu deficīta vietā. Neiedziļinoties lietas būtībā, varētu apsveikt valdību ar to, ka tā beidzot ir ieklausījusies ekspertu rekomendācijās straujas ekonomiskās izaugsmes apstākļos sabalansēt budžetu.
Tomēr velns, kā vienmēr, ir apslēpts detaļās. Valsts budžetu veido divas galvenās sastāvdaļas – valsts pamatbudžets, kurā atspoguļoti visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi un sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžeta un sociālā budžeta grozījumus, atklājas dīvainas lietas. Valsts pamatbudžeta deficīts tiek samazināts tikai par 22 milj. latu – no iepriekš plānotajiem 344 milj. latu uz 322 milj. latu (2.4% no IKP). Savukārt sociālā budžeta pārpalikums tiek palielināts par 156 milj. latu – no iepriekš plānotajiem 166 milj. latu uz 322 milj. latu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums kompensē valsts pamatbudžeta deficītu un valdība var raportēt par bezdeficīta budžetu.

Tādējādi izrādās, ka A.Kalvīša valdības sludinātais taupības režīms ir fikcija – budžeta iestāžu nelietderīgo tēriņu ierobežošanas un bāzes izdevumu samazināšanas vietā notiek taupīšana uz pensionāru un citu sociāli mazāk aizsargāto grupu rēķina. Milzīgo deficītu valsts pamatbudžetā A.Kalvīša valdība kompensē ar pārpalikumu sociālajā budžetā. Līdzīgu shēmu valdība īstenoja arī 2006. gadā, kad valsts pamatbudžetā bija 287 milj. latu deficīts, ko daļēji kompensēja sociālā budžeta 182 milj. latu pārpalikums. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, A.Kalvīša valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus.

Taupība uz pensionāru rēķina jau ir kļuvusi par Tautas partijas firmas zīmi. Savulaik arī A.Šķēles valdība lāpīja budžetu uz pensionāru rēķina, atņemot strādājošiem pensionāriem viņu nopelnītās pensijas. Vēlāk Satversmes tiesa šo A.Šķēles valdības lēmumu atzina par prettiesisku.

A.Kalvīša valdības pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma. Nav arī noslēpums, ka pensiju indeksācija pilnībā nekompensē dzīves dārdzības pieaugumu pensionāriem. Kādēļ tā?

Patēriņa izdevumu struktūra pensionāriem ievērojami atšķiras no vidējās mājsaimniecības izdevumu struktūras. Pensionāri ievērojami lielāku ienākumu daļu iztērē pamatvajadzībām - pārtikai, mājoklim un veselībai. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir sadārdzinājušās straujāk nekā kopējā inflācija. Piemēram, 2007. gada jūlijā pārtika bija sadārdzinājusies par 12%, bet mājokļa un komunālie pakalpojumi – par 15%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju.

Aprēķinot cenu pieaugumu, ko izjūt pensionāri, ir jālieto tieši pensionāru (nevis vidējās mājsaimniecības) patēriņa izdevumu struktūra un cenu pieaugumi dažādās preču un pakalpojumu grupās. Veicot šo aprēķinu, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par pensionāru patēriņa struktūru iegūst, ka 2007. gada jūlijā inflācija pensionāriem pārsniedza 10%. Lai pensionāru pirktspēja aizvien straujāk neatpaliktu no Kalvīša treknajām cenām, pensijas ir jāindeksē nevis ar kopējo inflācijas rādītāju, bet gan ar to inflācijas rādītāju, ko izjūt pensionāri.

Ko tad darīt? Situācija sociālajā budžetā atļauj veikt straujāku indeksāciju – 2006. gadā sociālajā budžetā bija 182 milj. latu liels pārpalikums, šogad tas plānots jau 322 milj. latu. Risinājums ir stingra, valsts pamatbudžetu ierobežojoša fiskālā politika, tātad - visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņu ierobežošana un kontrole. Nedrīkst atkal lāpīt budžetu uz pensionāru rēķina. Savukārt sociālā budžeta līdzekļi būtu novirzāmi to pamatmērķim – Kalvīša aizvien treknāko cenu apstākļos tik ļoti nepieciešamajai pensiju un pabalstu paaugstināšanai.

Jautājums ir, vai Saeimas vairākums ļaus A.Kalvīša valdībai iet Tautas partijas iestaigāto ceļu - savas nekompetences un makroekonomiskās bezatbildības rezultātā radītās problēmas uzkraut uz pensionāru pleciem?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit