Piektdien notika līdz šim vērienīgākais gājiens par klimatu pasaules vēsturē. Tajā piedalījās jauni cilvēki no vairāk nekā 2000 pilsētām un 100 valstīm, arī no Latvijas.
Viņi pieprasa valdībām un politiķiem nodrošināt stabilāku un labāku nākotni nākamajām paaudzēm, kas būtībā nozīmē straujāku siltumnīcas efektu izraisošo izmešu samazināšanu un pāreju uz klimatam un videi draudzīgāku dzīves stilu un ekonomikas modeli.
Eiropas Savienība ir viens no tiem reģioniem pasaulē, kas uzņēmies līderību cīņā ar klimata pārmaiņām. ES dalībvalstis ir cieši apņēmušās ievērot Parīzes klimata vienošanās mērķus attiecībā uz kaitīgo emisiju samazināšanu.
Tomēr gājiena dalībniekiem ir taisnība – mēs virzāmies uz priekšu pārāk lēni.
Piemēram, lai mēs sasniegtu reālu kaitīgo emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam, kā to paredz Parīzes klimata vienošanās, Eiropā vien ir nepieciešami papildu 180 miljardi eiro gadā investīcijām zaļos un ilgtspējīgos projektos, piemēram, videi draudzīgā mašīnbūvē vai ēku siltināšanā un būvniecībā. 180 miljardi eiro ir liela summa.
Kur tādu naudu ņemt?
Skaidrs ir viens – ar valstu un starptautisko institūciju dotācijām vien planētu neizglābt. Mēs vienkārši varam nepaspēt to izdarīt.
Tāpēc Eiropas Savienības līmenī secinājām, ka jāveic tāda finanšu sektora reforma, kas nodrošina privātā kapitāla plūsmu uz videi un klimatam draudzīgiem projektiem. Šīs investīcijas var veikt bankas, investīciju fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un citu aktīvu pārvaldītāji.
Tās laika gaitā palīdzētu pāriet no ekonomikas modeļa, kas balstīts uz naftas un ogļu ieguvi, uz videi un klimatam draudzīgu ekonomikas modeli, kas ļautu krasi samazināt un kontrolēt izmešu līmeni atmosfērā.
Ko tieši mēs, es un mana komanda, darījām?
Pirms trim gadiem mēs sasaucām kopā gaišākos prātus – augsta līmeņa ekspertus, lai izstrādātu ziņojumu ar konkrētiem ieteikumiem, kā reformēt finanšu sektoru, veicinot privātā kapitāla plūsmu uz klimatam draudzīgiem projektiem.
Šeit jūs varat iepazīties ar ekspertu grupas vadītāja Kristiāna Tīmaņa (Christian Thimann) aprakstu, kā šiem divdesmit cilvēkiem izdevās pagriezt vēstures ratu un gada laikā nonākt pie saturīga dokumenta, kas kalpoja par pamatu Eiropas Savienības politiskās stratēģijas izstrādei. http://www.lse.ac.uk/GranthamInstitute/news/inside-story-of-the-hleg/
Pateicoties ekspertu grupas darbam, Eiropas Komisija jau 2017. gada decembrī "One Planet" samitā Parīzē varēju paziņot, ka top Eiropas līmeņa stratēģija finansējuma piesaistīšanai ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem projektiem.
Martā mēs šo stratēģiju prezentējām Briselē kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un uzņēmēju, mecenātu, ilggadējo Ņujorkas mēru Maiklu Blumbergu.
Balstoties uz stratēģiju, maijā Eiropas Komisija laida klajā trīs ES likumdošanas priekšlikumus. Viens no tiem paredz izveidot vienotu ES klasifikācijas sistēmu videi draudzīgām investīcijām, nosakot, kuras ekonomiskās aktivitātes ir uzskatāmas par zaļām (un tāpēc var tikt piedāvātas investoriem). Divi pārējie priekšlikumi paredz noteikt to, lai investīciju pakalpojumos zaļie finanšu produkti un videi draudzīgie uzņēmumi tiktu īpaši izcelti, gan piedāvājot tos pircējam, gan laižot tos apritē biržās.
Par diviem no trim likuma aktiem šobrīd jau ir politiska vienošanās.
Paralēli tam mēs aktīvi strādājam, lai dalītos ar Eiropas pieredzi pasaulē. Klimata pārmaiņām nav robežu.
Tāpat arī nauda pasaulē plūst bez robežām. Attiecīgi arī darbam pie finanšu sektora zaļināšanas vajadzīga globāla pieeja.
21. martā Briselē notiks starptautiska konference, kurā esmu lūdzis piedalīties Ķīnas, Indijas, Japānas, Kanādas, Kenijas, Marokas un daudzu citu valstu pārstāvjus, lai saprastu, kā ES darbs pie finanšu sektora zaļināšanas varētu tikt koordinēts ar citās valstīs notiekošajiem procesiem šajā jomā. Domāju, ka Eiropas nopelns ir arī tajā, ka tā ar savu līderību ir spējusi iedvesmot arī citus reģionus strādāt pie finansējuma mobilizēšanas pārejai uz videi draudzīgu ekonomikas modeli.