Valdis Dombrovskis: Stiprai Eiropas Savienībai vajadzīgs stiprs eiro
Foto: AFP/Scanpix

Ņemot vērā dažādās problēmas, ar kurām šodien saskaras Eiropa, Eiropas Komisija ir sākusi plašas debates par ES nākotni. Šī diskusija lielā mērā attiecas uz mūsu kopējo valūtu. Gadu gaitā ekonomiskā un monetārā integrācija ir padarījusi mūs spēcīgākus. Eiro tagad lieto 340 miljoni eiropiešu 19 valstīs – tā ir otrā visplašāk izmantotā valūta pasaulē. Tā ir nodrošinājusi cenu stabilitāti un kļuvusi par daļu no ikdienas vairumam eiropiešu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr finanšu krīze, lai arī izcēlās citur un citu iemeslu pēc, norādīja uz mūsu izveidotās eiro sistēmas trūkumiem. Ieilgusī sociālā krīze daudzās ES dalībvalstīs apdraudēja uzticību kopīgās valūtas efektivitātei. Svarīgas reformas, ko veicām pēc krīzes, novērsa dažus eiro trūkumus un nepilnības. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā izveidotu noturīgu ekonomisko un monetāro savienību. Turklāt ir izrādījies, ka virzīties uz priekšu ir sarežģīti atšķirīgo viedokļu un nostāju dēļ. Komisija ir publicējusi dokumentu ar mērķi atkal iekustināt šo diskusiju un panākt plašu politisko vienprātību — kopīgu redzējumu par vienoto valūtu.

Ir skaidri jādefinē daži svarīgākie principi. Mums jāsamazina riski eiro sistēmā un vienlaikus tie plašāk jāizkliedē. Eiro jāpaliek atvērtam visām ES valstīm, lai turpmāka eirozonas valstu integrācija neapdraudētu vienotā tirgus kopību. Un ir jāturpina stiprināt pārredzamību un demokrātisko atbildību lēmumu pieņemšanā.

Paturot vērā šos principus, mēs redzam galvenās darbības jomas īstermiņā un ilgtermiņā un piedāvājam risinājumus, lai veicinātu diskusiju.

Pilnībā integrētai un drošai finanšu sistēmai ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs esam uzlabojuši banku uzraudzību, kā arī noteikumus un mehānismus risinājumu meklēšanai gadījumos, kad bankām rodas problēmas. Pamatojoties uz jau paveikto, ir jāpabeidz banku savienības izveide, veicot vēl citus pasākumus risku mazināšanai, ieskaitot nesen publiskotos tiesību aktus un stratēģiju ieņēmumus nenesošu aizdevumu samazināšanai, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu un atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam. Paralēli ir jāpaātrina kapitāla tirgu savienības izveide. Tā mēs ne tikai nodrošināsim papildu finansējumu mūsu uzņēmumiem, bet arī sadalīsim riskus, izmantojot privāto finansējumu.

Integrētāka ekonomiskā un fiskālā savienība varētu ietvert Eiropas ekonomikas politikas koordinācijas elementu nostiprināšanu, lai panāktu, ka visas valstis pabeidz to ekonomikai nepieciešamās reformas ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes radīšanai. Tā varētu nozīmēt arī lielāku atbalstu strukturālajām reformām no ES budžeta. Varētu apsvērt makroekonomikas stabilizācijas funkcijas izveidi eirozonā, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras saskaras ar tik lieliem ekonomikas satricinājumiem, ka saviem spēkiem nespēj tikt galā. Ir vairākas iespējas, kā to panākt, piemēram, izveidojot Eiropas investīciju aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu investīcijas periodos, kad izsīkst valsts finansējums. Neviens no izvēlētajiem risinājumiem nedrīkst ne novest pie pastāvīgas naudas plūsmas starp valstīm vai pārvedumiem tikai vienā virzienā, ne arī vājināt stimulus saprātīgai fiskālajai politikai valstu līmenī.

Visbeidzot, ir jāturpina pilnveidot mūsu politisko procesu. Turpmāka ekonomiskā integrācija nozīmē politisko integrāciju. Mēs turpinām arvien ciešāk sadarboties ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām visos līmeņos.

Vienotā valūta ir viens no Eiropas Savienības uzskatāmākajiem sasniegumiem. Tās nozīme ir daudz plašāka par monetāru projektu. Eiro tika iecerēts kā labklājības solījums. Lai izpildītu šo solījumu nākamajām paaudzēm, mums tagad ir jāsaņem drosme šo projektu pabeigt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form