Izlasot portālā "Delfi" Kārļa Vilerta (K. V.) un Ulda Rutkastes (U. R.) rakstu "Veselības reformas neizslēdz papildu finansējuma piesaisti", jāsecina, ka arodbiedrību pretestība Latvijas veselības aprūpes privatizēšanai ir ne pa jokam satraukusi raksta autorus. Vai gan citādi viņi būtu ķērušies pie tādiem līdzekļiem kā lasītāju maldināšana un oponentu, konkrēti – arodbiedrību līderu Valda Kera un Pētera Krīgera – apvainošana "tukšās pļāpās"? Ikdienā tas izraisītu tikai smaidu. Taču situācija veselības nozarē nav ikdienišķa. Tā ir novesta līdz valsts apdraudējumam. Tāpēc palūkosim, kurš pļāpā, un kurš ne.
Raksta sākumā atgādināts, ka Latvijas Televīzijas 27. aprīļa raidījumā "Tieša runa" esmu vairākkārt atsaucies uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Komisijas (EK) ziņojumiem, kas pamato papildus finansējuma piešķiršanu veselības nozarei bez vilcināšanās. Seko interpretācija: ziņojumos it kā secināts, ka visas reformas Latvijas veselības nozarē jau esot veiktas. Jebkurā sistēmā ir iespējami zināmi uzlabojumi, tāpēc nedz PVO, nedz EK, nedz šī raksta autors nav apgalvojis, ka ir paveiktas pilnīgi visas reformas. Taču galvenās strukturālās reformas ir paveiktas. Ne velti EK jau kopš 2013. gada veselības nozarē tādas vairs Latvijai neprasa.
Turpinājumā K. V. un U. R. piesauc Finanšu ministrijas audita rezultātus, kur identificēts caurskatāmības trūkums nozares finansējuma sadalē. Diemžēl pievienotā saite atver nevis audita kopsavilkumu, bet gan citu publikāciju, kurā atstāstīts ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedoklis. Mēģinājums ar to atspēkot PVO un EK ieteikumus Latvijai nav uztverams nopietni.
Vēl interesantāks ir apgalvojums, ka pie līdzīgiem un pat vēl skarbākiem secinājumiem iepriekš nonākusi arī Valsts kontrole – "aprēķinātie veselības aprūpes pakalpojumu tarifu izmaksu veidi jeb elementi nav patiesi, pamatoti un aktuāli...". Šinī gadījumā saite uz avotu atver Valsts kontroles 2011. gadarevīzijas ziņojumu. Tad nu kopīgi lasīsim ziņojuma 16. punktu: aprēķinātie veselības aprūpes pakalpojumu tarifu izmaksu veidi jeb elementi nav patiesi, pamatoti un aktuāli, jo: (..) salīdzinot revīzijas apjomā iekļauto deviņu slimnīcu 2010. gada faktisko izdevumu no valsts budžeta līdzekļiem stacionārai palīdzībai (..)sadalījumu pa (..) izmaksu veidiem ar Valsts kontroles aprēķinātā finansējuma sadalījumu (..), izmantojot (..) noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus(..), un tos attiecinot uz faktiski ārstēto pacientu skaitu, konstatēts, ka (..) slimnīcu (..) izdevumi (..) ir lielāki (..); (..) no 01.07.2009 veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav aktualizēti, bet gan matemātiski samazināti (šeit un turpmāk pasvītrojums mans).
Tagad atklājas pavisam cita aina: tarifi nav patiesi nevis tāpēc, ka nav caurskatāmi (Valsts kontrole ir caurskatījusi) un pārāk augsti (slimnīcu darba reālās izmaksas ir lielākas), bet gan tāpēc, ka kopš 2009. gada tie ir matemātiski samazināti. Samazināti tāpēc, ka V. Dombrovska valdība toreiz uzsāka neattaisnojamu veselības nozares budžeta samazināšanu par aptuveni 80 miljoniem latu (136 miljoniem eiro). Kāpēc Latvijas Bankas ekonomisti to noklusē?
Raksta turpinājumā K. V. un U. R. žēlojas, ka Kera kunga apgalvojumu ir sarežģīti atrast arī abu starptautisko iestāžu ziņojumos. Gluži otrādi! Jaunākajos PVO ieteikumos Latvijai (WHO notes on the informal meeting on sustainable health financing: European experience with specific attention to opportunities and challenges for Latvia. WHO Office for Health Systems Strengthening, Barcelona, Spain. 4-5 June, 2012.) pirmie divi punkti paredz: 1) vidēja termiņa budžetā skaidri iezīmēt veselības nozares finansējuma pieaugumu, 2) nodrošināt, ka valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā 2014. gadā (!) sasniedz 5% no IKP. Savukārt EK jaunākajā ziņojumā par Latviju (European Comission. Commission staff working document. Country Report Latvia 2016. Brussels, 26.2.2016. SWD(2016) 82 final) sadaļa "Veselības aprūpe" sākas ar vārdiem: piekļuvi veselības aprūpei kavē zemais valsts finansējums. Tālāk ir uzskaitītas sekas. Minēšu tikai vienu piemēru: Latvija augstās mirstības dēļ gadā zaudē par 3,9% darbaspēka vairāk, nekā vidēji ES.
Aizkustinošs ir pārmetums arodbiedrībām par nepamatotiem uzbrukumiem Latvijas Bankai. Kas tad ir nepamatots – kritikas objekts Latvijas Banka vai kritikas saturs par aicinājumu samazināt valsts finansējumu veselības aprūpei? Lietojot saiti, atveras publikācija, kurā ir citēts U. R. teiktais "Panorāmas" sižetā 13.04.2016: šajā gadījumā šīm strukturālajām reformām ir jābūt būtiskām, tām ir jābūt skaidri nodefinētām un principā jau ieviešanas stadijā, un tām ir jānodrošina, lai vidējā termiņā budžeta deficīts mazinātos, lai faktiski vidējā termiņā mums līdzekļu vajadzība šai nozarei mazinātos. Turpat seko: arī LB norāda, ka tā nekad nav runājusi par nepieciešamību samazināt līdzekļus veselības aprūpei.
Pretruna starp abiem izteikumiem ir skaidri redzama. Tātad: vai nu viens ir pārsteidzies, par agru atklājot patiesos nodomus, vai arī... Jebkurā gadījumā, Latvijas Banka no sava darbinieka izteikumiem joprojām nav norobežojusies. Tātad kritikas objektu arodbiedrības ir izraudzījušās pamatoti.
Kas attiecas uz kritikas saturu, šaubu nav – ja PVO un EK norāda Latvijai uz nepieciešamību steidzami palielināt valsts finansējumu veselības nozarei, bet Latvijas Bankas darbinieki aicina rīkoties pretēji, viņi neievēro labu starptautisku praksi.
Noslēgumā pavisam īsi par t.s. Nīderlandes modeli. Kā pareizi norādīts, jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis Nīderlandē tika ieviests 2006. gadā. Pirms tam valsts finansējums veselības nozarei bija aptuveni 6% no IKP, pēc modeļa ieviešanas to palielināja līdz 9-10% no IKP (www.who.int), sasniedzot vienu no augstākajiem valsts finansējuma veselības aprūpei rādītājiem pasaulē. Likumsakarīgi, ka līdz ar to iedzīvotāji ir apmierināti ar veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, un Nīderlande stabili ieņem augstu vietu pētījumos par EHCI (European Health Customer Index). Turpinot uz visu banku samazināt valsts finansējumu veselības aprūpei un cenšoties nozari privatizēt, Latvija sasniegs tieši pretējo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
