Paskaidrošu, kāpēc. Patiešām jautājums par atjaunojamo energoresursu apjoma palielinājumu, ražojot elektroenerģiju, sākās jau deviņdesmitajos gados. Sākās ar mazo hidroelektrostaciju būvniecību. Šim procesam bija arī vēsturisks pamatojums, kaut vai denacionalizācijas process, kad mantiniekiem atgrieza īpašumus.
Protams, uzreiz dzima ieceres celt jaunas hidroelektrostacijas. Par šo procesu nepieciešams uzsvērt – lai palīdzētu jaunajiem darbu uzsākt, tika izstrādāta īpaša atbalsta programma. Būtībā tika paaugstināti saražotās elektroenerģijas tarifi pirmajos astoņos darbības gados. Un viss. Nekādu OIK. Tas pats attiecās uz vēlāko programmu par vēja ģeneratoru būvniecību. Vienīgais, kas Latvijas apstākļiem izrādījās raksturīgi, – kopumā pareizai ekonomikas programmai klāt ar īpašnieku un līdzīpašnieku statusu piepulcējās politiķi – publiskajā telpā zināmie A. Kalvītis, A. Šķēle un citi. Un tad šai programmai parādījās nianses – tarifi kļuva vēl augstāki un laiks, kad šie tarifi tika maksāti, pagarināts. Politiķi ar likumu pieņemšanu Saeimā parūpējās par sevi.
Un tad jau sekoja otrs posms – OIK, kas nekādi nebija attiecināms uz pirmo. Pirmā programma ar vismaz divkāršiem tarifiem daudzus gadus bija pietiekama, lai atpelnītu ieguldītos līdzekļus un pelnītu turpmāk. Bet alkatība paveica savu... Latvija ar šo otro posmu apņēmās tāpat augsto atjaunojamo energoresursu apjomu elektroenerģijas ražošanā palielināt vēl vairāk. Lai paši būtu zaļāki, lai izceltos pasaulē...
Un tad nu šeit sākās A. Ašeradena minētā "kļūda". Pašreizējai valdībai ir raksturīga haotiska darbība cīņā ar sekām, jo jau pēc iepriekš pārbaudītas metodoloģijas "līdz ausīm iekšā" afērā ir arī "Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai "piederīgie un sponsori". Uzskatu, ka "muļķa dzīšana" ir kaut kādas OIK-2 izstrādes imitēšana pie Valsts prezidenta, arī vietējo un starptautisko ekspertu komisiju veidošana situācijas izvērtēšanai.
Ir jādara tas, kas bija jāveic sākumā. Ja jau Latvija savulaik apņēmās paaugstināt jau tā augsto atjaunojamo energoresursu līmeni, tad bez OIK ieviešanas vajadzēja ar valsts kapitāla ieguldījumu vai "Latvenergo "jaudām uzbūvēt nepieciešamos vēja parkus. Ja to neizdarīja toreiz, tad tas jādara nekavējoties tagad!
Nepatīkamākais, ka šī afēra vissāpīgāk skar tieši reģionos strādājošos un dzīvojošos. Ja mūsu Satversmē ierakstīts, ka esam nacionāla valsts, tad diemžēl tieši nacionālo partiju pārstāvji parūpējās, lai reģionos dzīvojošajiem būtu pēc iespējas mazāk argumentu tur dzīvot un strādāt.
