Jau vairākus gadus starptautisko kravu autopārvadājumu nozare mūsu valstī ir apstājusies savā izaugsmē. Iemesls tam ir ieilgušais autovadītāju trūkums. Ja Latvijā ir aptuveni četri tūkstoši licencēto kravas starptautisko pārvadātāju, kuru rīcībā ir 15 000 transportlīdzekļu un 20 000 vadītāju, tad pašlaik vēl trūkst no diviem līdz trim tūkstošiem autovadītāju. Gan asociācija, gan mūsu biedri ir aktīvi iesaistījušies problēmas risināšanā. Esam aktualizējuši šo problēmu Satiksmes, Ekonomikas un Iekšlietu ministriju līmenī, tāpat par jautājumu vairākkārt ir notikušas diskusijas Saeimā - dažādu komisiju līmenī.
Sadarbojamies arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai bezdarbniekiem būtu iespēja iegūt nepieciešamo autovadītāja kategoriju. Diemžēl šī programma nav pietiekami efektīva – no katriem 10 sagatavotajiem pārvadājumos strādā tikai viens. Tādējādi nepieciešamos tūkstošus šādā veidā nav iespējams atrast.
Jāteic, ka arī jauniešiem interese par šofera arodu ir maza, tāpēc kā reālāko risinājumu redzam iespēju algot autovadītājus no tādām kaimiņvalstīm kā Ukraina, Baltkrievija, Krievija un citas. Šobrīd, izvērtējot Latvijā pieņemtos normatīvos dokumentus un to interpretāciju, jāsecina, ka galvenais šķērslis, lai pieņemtu darbā ārzemnieku, ir tiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēra nodrošināšana ne mazāka kā mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, t.i., 926 EUR/mēnesī. Šāda norma ir diskriminējoša attiecībā pret Latvijas rezidentiem un ievērojami ierobežo mūsu konkurētspēju, īpaši attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un poļiem.
Asociācijas vadība ir pielikusi ļoti daudz pūļu, lai skaidrotu deputātiem nepieciešamību vienkāršot darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, taču šo iniciatīvu ilgstoši kavē "Nacionālā apvienība".
Taču tam ir nepieciešams politiskais atbalsts parlamentā. Skatīsimies, kā situāciju ietekmēs Saeimas vēlēšanu iznākums. Laikā, kad darbaspēka trūkums ir aktuāls visās nozarēs, asociācijas vadības galvenais uzdevums un izaicinājums ir panākt, ka arī mūsu problēmai jaunā parlamenta sasaukuma deputāti pievērš uzmanību.
Asociācijas vadības "neredzamais" darbs
Asociācija pēc savas būtības ir lobijs, kura mērķis ir panākt pēc iespējas labāku situāciju nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Tieši tāpēc liela daļa tās vadības laika tiek veltīta sadarbības veicināšanai ar valsts institūcijām. Lai gan šo asociācijas darba daļu mūsu biedri visbiežāk neredz, viņi jūt tā ietekmi. Ir būtiski saprast, ka izdevīgi noteikumi, sakārtota likumdošana un labas attiecības ar valsts institūcijām nav dabiski veidojušās, asociācijas vadība ir pielikusi ļoti lielas pūles, lai mūsu biedriem būtu iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību sakārtotā biznesa vidē un nekas viņiem netraucētu strādāt.
Pašlaik asociācijai ir konstruktīva sadarbība ar Satiksmes ministriju, arī ar ministrijas struktūrām, Autotransporta direkciju un Ceļu satiksmes drošības direkciju, mums ir savi pārstāvji Licencēšanas komisijā, tāpat aktīvi kā partneri piedalāmies starpvalstu sarunās, īpaši ar tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija un Uzbekistāna u.c.
Tieši sadarbība ar Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, ka arī ar kolēģiem, piemēram, Krievijas asociāciju ASMAP, palīdzējusi mums atrisināt atļauju problēmas ar Krieviju. Ja agrāk mums trūka atļaujas iebraukšanai Krievijā, tad pēdējo gadu laikā tās ir pietiekamā skaitā. Iepriekš problēma bija tāda, ka Krievijas pārvadātāji mūsu valsti šķērso retāk nekā mēs viņējo, piemēram, mums vajadzēja 100 000 atļaujas, viņiem tikai 70 000. Atlikušās bija burtiski jāizlūdzas, citreiz tās nemaz netika dotas. Tad pašlaik esam panākuši, ka kaimiņvalsts tranzītā izmanto vairāk atļauju nekā mums vajag. Mēs varam diktēt noteikumus un pieprasīt kaut ko īpašāku – piemēram, trešo valstu atļaujas, kas ļauj braukt no citām valstīm. Mums tagad ir argumenti, kā ar Krieviju runāt!
Esam pārstāvēti Finanšu ministrijas konsultatīvajās padomēs. Nupat noslēdzām līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu par TIR garantiju palielināšanu no 60 000 līdz 100 000 EUR par vienu karneti, par PVN piemērošanu tranzīta un eksporta pārvadājumiem. Esam procesā ar robežu šķērsošanas problēmu risināšanu. Ar Krieviju tas ir atrisināts, dīkstāvju uz robežas vairs nav, bet ar Baltkrieviju diemžēl vēl ir sarežģījumi. Esam piesaistījuši to risināšanā arī Ostu padomi un Iekšlietu ministriju.
Principā esam klāt tur, kur tiek lemti nozarei būtiski jautājumi, piemēram, par izmaiņām nodokļu politikā.
Iesaistās diskusijās par nodokļu politiku
Vēl viens būtisks asociācijas uzdevums ir raudzīties, lai netiktu pieņemti nozarei neizdevīgi likumi. Pērn tika akceptēts lēmums palielināt akcīzes nodokli degvielai, līdz ar to auga tās cena. Tikāmies ar finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu un panācām, ka akcīzes celšana nebija tik strauja. Rūpīgi sekojam līdzi nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas procesam, lai būtu gatavi iesaistīties diskusijās, ja valsts tomēr atkal vēlēsies celt akcīzi, jo, redz, kaimiņvalstī Igaunijā tā ir vēl lielāka.
Mūsu plāns ir rosināt diskusijas par mehānismu, kas starptautiskajiem pārvadātājiem atgriež daļu no samaksātā akcīzes nodokļa. Šī nodokļa struktūrā ir minimālā akcīze, ko nosaka Eiropas Savienība, un tad katra valsts pieliek klāt no sevis. Beļģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un Ungārijā šo piemaksu starptautiskajiem pārvadātājiem atgriež atpakaļ. Ja šo jautājumu sakārtotu pie mums, viss būtu kārtībā.
Mūsu uzdevums ir aizkavēt izmaiņas likumdošanā, kas ļauj pārvadātājam ievest pilnu bāku ar degvielu, ja brauc no Krievijas, Baltkrievijas u.c. trešajām valstīm. Latvijas valdība katru gadu, veidojot budžetu nākamajam gadam, mēģina uzlikt ierobežojumus ievestās degvielas apjomam, tādēļ pret to mēs aktīvi iebilstam. Likumdevējiem un valdībai ir jāsaprot, ka mūsu valsts ir tik maza, ka ar atļautajiem 200 litriem var izbraukt visu Latviju un iepildīt mašīnā degvielu tur, kur tā ir lētāka.
Tajā pašā laikā asociācijai ir jāraugās plašāk par mūsu valsts teritoriju, un mēs aktīvi iesaistāmies Eiropas likumdošanas procesā.
Darbs Eiropas līmenī
Ņemot vērā, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāievēro arī Briselē pieņemtos likumus, mēs aktīvi sekojam līdzi norisēm tur. Pašlaik mums bažas raisa Eiropas Savienības gatavotie normatīvie akti, kas vairāk ir vērsti pret jaunajām dalībvalstīm – par kabotāžu, ikdienas atpūtas aizliegumu kabīnē, un citiem.
Mēs esam nopietni konkurenti Eiropas tirgū, tāpēc t.s. vecās Eiropas Savienības dalībvalstis cenšas mūs ierobežot, piemēram, vēloties panākt to, ka, ja šoferis brauc caur Vāciju, viņam ir jāmaksā vācu minimālā alga, Francijā franču minimālā alga. Tas nopietni apgrūtinātu mūsu pārvadātāju darbu. Mūs atbalsta Satiksmes ministrija, dodot savus vērtējumus Briselei par vienu vai otru jautājumu.
Paralēli tam, esam ļoti aktīvi IRU biedri un kopā ar kolēģiem, īpaši asociācijām no Lietuvas, Polijas, Igaunijas u.c. austrumu un Centrāleiropas asociācijām darbojamies problemātisku jautājumu risināšanā. Kopā esam parakstījuši uzsaukumus, vēstules un izmantojuši lobēšanas iespējas Briselē.
Nākotnes iespējas un izaicinājumi
Viens no izaicinājumiem ir strādāt tā, lai visi mūsu biedri būtu apmierināti un saprastu, ar ko nodarbojas asociācijas vadība. Pēdējā mēneša notikumu iespaidā esam sapratuši, ka mums daudz vairāk ir jāskaidro par tiem darbiem, ko mūsu biedri ikdienā neredz un nemana – sadarbība ar valsts pārvaldi likumdošanas, nodokļu politikas un nozares problēmu risināšanā.
Mans un arī citu asociācijas vadītāju mērķis ir saglabāt un nostiprināt to, lai gan fokuss ir mainījies. Ja agrāk mūsu galvenās aktivitātes bija par un ap TIR sistēmu, tās ieviešanu un noturēšanu, tad tagad vairāk jāvelta aktivitātes klasiskam biedrības darbam: lobēšanai, informēšanai, autopārvadātāju interešu aizstāvēšanai ārvalstīs un Latvijā.
Tūlīt sāksies nākamā gada budžeta sastādīšana, ir plānots ieekonomēt uz telpām, darba algām, lai vairāk līdzekļu paliktu ikdienas nepieciešamajām aktivitātēm, t.sk., komunikācijas uzlabošanai ar asociācijas biedriem, juridisko jautājumu risināšanai un pakalpojuma klāsta paplašināšanai.