Valdis Uburģis: Kā likvidēt ēnu ekonomiku metāllūžņu iepirkšanā
Foto: Pašvaldības policija

Eiropas Savienības un jo īpaši Baltijas valstu tirgus ir vienots, robežas atvērtas, attālumi starp valstīm nelieli, un, tiklīdz vienā valstī kāds produkts kļūst būtiski lētāks nekā pašu mājās, iedzīvotāji dodas iepirkties pie kaimiņiem. Mēs pēdējā laikā plaši runājam par igauņu "tūristiem" Valkā un citur Latvijas pierobežā, kas brauc šurp pēc lētāka alkohola. Iemesls, kāpēc tas Latvijā ir lētāks nekā Igaunijā, ir vienkāršs – pie mums akcīzes nodoklis alkoholam ir zemāks. Notiekošais arī apliecina, ka patērētājam cenu starpība ir svarīga.

Tas nebūt nav vienīgais piemērs. Laiku pa laikam pie kaimiņiem ir bijusi lētāka degviela, cukurs, elektroniskie datu nesēji un citas preces, pēc kurām devās Latvijas pircēji, īpaši jau pierobežā dzīvojošie. Taču ir bijuši arī gadījumi, kad pie kaimiņiem ir bijis ne tikai izdevīgi pirkt, bet arī pārdot. Atcerēsimies kaut vai piena izvešanu uz Lietuvu un Poliju krīzes gados.

Mūsdienās par preci, kuru iedzīvotājiem izdevīgāk pārdot kaimiņvalstīs, diemžēl ir kļuvuši metāllūžņi. Tie ir vērtīga otrreizējā izejviela, ko, protams, gan no uzņēmēju, gan valsts budžeta viedokļa būtu izdevīgi iepirkt pašu valstī, lai peļņa paliktu Latvijā. Taču situācija ir izveidojusies tāda, ka ievērojama daļa lūžņu nonāk Lietuvā.

Iemesls atkal ir vienkāršs – krīzes gados, lai papildinātu budžetu, valsts par metāllūžņu nodošanu fiziskām personām ieviesa 10 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Turpretī Lietuvā šāds nodoklis ir zemāks – tikai 5 procenti. Polijā šāda nodokļa vispār nav. Iepirkuma cenas ir līdzīgas, bet Latvijā lūžņu pārdevēja maciņā iekrīt par 5 procentiem mazāk naudas nekā Lietuvas iedzīvotājam, kas pārdod tādu pašu daudzumu metāllūžņu. Tad nu uzrodas starpnieki, kas Latvijā nelegāli, nemaksājot IIN, iepērk lūžņus, izved tos uz Lietuvu un nodod pieņemšanas punktos.

Ēnu ekonomika metāllūžņu savākšanas un apstrādes nozarē 2017. gadā diemžēl ir palielinājusies. Par to liecina kaut vai Latvijas un Igaunijas datu salīdzinājums. Tad, lūk, Igaunijā no fiziskām personām tiek iepirkti 78 % no viesiem melnajiem un 41 % no krāsainajiem metāllūžņiem, kamēr Latvijā attiecīgi 44 % un 36 %. Vienīgais izskaidrojums, kāpēc no fiziskām personām iepirkto lūžņu īpatsvars pie mums ir mazāks nekā Igaunijā, ir – daļa lūžņu, īpaši krāsaino, kuru cena ir augsta, tiek pārdota nelegāliem uzņēmējiem.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars darījumos ar krāsaino metāllūžņu iepirkšanu ir augsts, bet ieviestie kontroles un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi nespēj tos apturēt.

Kāda ir izeja? Nav jau jāizdomā velosipēds, bet jārīkojas tā, lai IIN starpība ar tuvākajiem kaimiņiem būtu tik nenozīmīga, ka nelegāla komercdarbība vairs neatmaksātos. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) ierosina nodokli samazināt līdz 5 %, līdzīgi kā Lietuvā.

Šāda soļa rezultātā samazināsies ēnu ekonomika nozarē, un uzlabosies to uzņēmumu konkurētspēja, kas godprātīgi maksā nodokļus. Palielināsies arī nozares uzņēmumu apgrozījums, bet peļņa tiks reinvestēta iekārtās, kā arī jaunu laukumu un pārstrādes rūpnīcas izveidošanā. Uzlabosies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ar kaimiņvalstu komersantiem, kā arī apkārtējās vides situācija, kurai pašlaik apdraudējumu rada metāllūžņu šķirošana tam nepiemērotajos apstākļos.

LASUA prognozē, ka, samazinot ēnu ekonomiku nozarē un veidojot labvēlīgākus tirgus apstākļus, ienākumi no metāllūžņu pārdošanas palielināsies par aptuveni 23 miljoniem eiro. Perspektīvā ieguvējs būs arī valsts budžets – trešajā gadā pēc nodokļa samazināšanas pozitīvā ietekme var sasniegt līdz pat 2,5 miljoniem eiro.

Protams, nodokļu samazināšana var radīt īslaicīgu nelielu tiešo ieņēmumu kritumu budžetā. Taču no valsts viedokļa ir svarīgi skatīties uz priekšu. Ja mēs arī pēc trim, pieciem un desmit gadiem negribam atkal sūkstīties, kā metāllūžņi (un līdzi tiem nauda) aizplūst uz kaimiņvalstīm, tad politiķiem un ierēdņiem jāspēj pieņemt lēmumu, kas ir vienīgais līdzeklis situācijas normalizēšanai.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form