Sākotnēji, teorijā, modelis ir bijis samērā loģisks. Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar skolēnu vecākiem, aktivitātes skolas attīstības labā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību.
Bet praksē šīs atalgojuma variants nav izdevies! Ieviešot jauno atalgojuma modeli tādā veidā, kāds tas izskatās šobrīd, ievērojamai daļai pedagogu alga samazināsies. Par to liecina to Latvijas mācību iestāžu pieredze, kuras pagājušajā mācību gadā piedalījās pedagogu atalgojuma jaunā modeļa aprobācijā.
Skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi, jaunais modelis neko sliktu nesola, bet arī būtiska ieguvuma viņiem nav. Varbūt var nopelnīt par kādiem padsmit eiro vairāk atkarībā no tā, kāda kuram ir slodze. Nosacīti ieguvēji būs gados jaunie pedagogi, kuri nesen sākuši strādāt skolā ar mazu slodzi, jo jaunais modelis neparedz dalījumus pēc slodzes, arī stāžs netiek ņemts vērā. Taču ieguvēji viņi būs neilgu laiku. Kad stāžs jau būs lielāks, viņi nesaņems vairāk.
Toties pārējie skolotāji lielajās mācību iestādēs ir zaudētāji. Tie pedagogi, kuri strādā ilgi un daudz, algas pielikumu neiegūst, pat zaudē. Strādājot pie jaunā modeļa, izkristalizējās tas, cik daudz skolotājs dara ārpus obligātajām mācību stundām: ir vecāku sapulces, ārpusstundu pasākumi, klases ekskursijas. Tāpat ir skolotāji, kas vada metodiskās apvienības, un viņi par šo darbu nesaņems neko. Tātad iznāk, ka zaudētāji ir tie, kas strādā godprātīgi un daudz, kas dod savu ieguldījumu skolas attīstībā. Turklāt, izskatās, ka diskusiju gaitā pavisam ir aizmirsts par mācību pārzinēm un sākumskolas skolotājiem. Piemēram, ir zināms, ka sākumskolas skolotājiem objektīvu iemeslu dēļ slodze svārstās 14-18 stundu robežās. Rodas jautājums: kur tad mēs ņemsim 36 stundas nedēļā konkrētajām sākumskolas skolotājām?
Skaidrs, ja skolotājs saņem zem vidējās algas valstī, izglītības sistēma slīd uz leju. Bet pie esošās situācijas skolotājiem vēl aizvien joprojām vispār nav ne jausmas, cik viņi pelnīs. Piemēram, tagad valdības noteikumos par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu ierakstītie 405 eiro pirms nodokļu samaksas iesācējam un 420 eiro skolotājiem ar vismaz 10 gadu pieredzi - tas ir viens no zemākajiem atalgojumiem Eiropas Savienības valstu vidū. Taču patieso ainu šie skaitļi neatspoguļo. Ja jaunais skolotājs sāks strādāt mazā lauku skolā, mācīs tikai vienu priekšmetu ar mazu stundu skaitu, mēneša atalgojums būs stipri mazāks par oficiālo slodzes summu. Ja atradīs darbu lielā skolā pilsētā, tad alga var būtiski atšķirties. Vēl var paveikties ar pašvaldību - tās, kuras vēlas un spēj, skolotājus pabalsta ar piemaksām vai veselības apdrošināšanās polisēm. Tas, protams, ir tikai apsveicami!
Apzinos, ka jaunā skolotāju algu modeļa mērķis ir sakārtot nozari, lai pedagogiem nebūtu pārslodzes un pārstrādes. Tikai problēma ir tajā apstāklī - lai Izglītības un zinātnes ministrija savu plānu realizētu, pedagogu atalgojuma jaunajam modelim 2016. gadā vajadzīgi papildu 9, 10, 11 miljoni eiro vai vairāk (neviens vairs precīzi nezina, skaitļi katru nedēļu svārstās), bet turpmākajos gados - vēl desmitiem miljonu eiro. Ministru kabinetā vienošanās par šādām summām ilgtermiņā nav.
Rezultātā, visticamāk, skolotāju lielākā daļa šī modeļa ieviešanas rezultātā būs zaudētāji. Piemērām, tie skolotāji, kas strādā lielajās pilsētās un spēcīgās skolās, saņems mazāk, jo vairs nevarēs strādāt tuvu pie divām likmēm. Viņiem atalgojums varētu kristies par 100 līdz pat 300 eiro. Vēl jo vairāk, reformas rezultātā par bezdarbniekiem varētu kļūt ne mazāk kā 15% Latvijas pedagogu. Tas nonāk pretrunā ar reformas autoru sākotnēju pamatnostādni par to, ka reformas rezultātā zaudētāju nebūs, būs tikai ieguvēji.
Savukārt mazās reģionu skolas, kuru dēļ šīs pārmaiņas lielā mērā ir iecerētas, arī dabūs mazāk naudas, jo šajās skolās ir mazs skolēnu skaits. Dažās šajās mazajās reģionu skolās, piemēram, direktors strādātu ar likmi 0,5 vai pat 0,3. Man rodas jautājums - kā var vadīt skolu, strādājot uz pusslodzi vai trešdaļu likmes? Protams, ir darbi, par kuriem atalgojums ir atkarīgs no bērnu skaita, bet ir arī administratīvie darbi, kur bērnu skaits neko nenosaka.
Man nav nekādas pārliecības par naudu jaunajam pedagogu algu modelim, par to, ka ministrijai tiks piešķirts finansējums, kas būs nepieciešams jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai. Katrā gadījumā, finansējums jaunajam pedagogu algu modelim nākamā gada valsts budžetā nevar būt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā ir ļoti riskantā pieeja. Vēlos uzsvērt, ka finansējumam pedagogu algām ir jābūt skaidram vairākiem turpmākajiem gadiem, un skolotājiem jau tagad jābūt skaidrībai šajā jomā, lai cilvēki zina, ar ko rēķināties. Bet no diskusijām nav saprotams, kur un kad valsts ņems naudu, lai ieviestu skolotāju atalgojuma jauno modeli ilgtermiņā.
Cipari ir vislabākie argumenti, un tie rāda, ka pedagogu modeļa pilnveidei un ieviešanai ir jāpiešķir konkrēts finansējums nākamā gada budžetā un arī turpmākajiem gadiem, nevis jāatrunājas ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo izglītības nozare ir valsts prioritāte un darba samaksa nav un nevar būt "neparedzētie izdevumi".
Pateikšu godīgi, es pat necerēju, ka premjeres vadītā darba grupa varētu atrisināt šo problēmsituāciju. Šī darba grupa bijusi tikai formalitāte. Tā ir sabiedrības maldināšana - veidot darba grupas, mudināt turpināt darbu pie modeļa izstrādes, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka laiks, kas atvēlēts modeļa uzlabošanai, ir ļoti ierobežots. Un rezultātā nekas netika atrisināts. Vēl aizvien joprojām nav skaidrības, kad šis modelis varētu būt pilnībā gatavs. Bet kā izskatīsies šīs modelis beigās, nav skaidrs vairs nevienam, ministri ieskaitot. Tāpēc labi saprotu skolotājus, kuri sašutusi par pedagogu algu reformas gaitu, jo ar nemateriālo "paldies" par savu darbu un tukšiem solījumiem bez finansiālā seguma iztikt nevar.
Tāpēc man ir konstruktīvs priekšlikums modeļa uzlabošanai - vispār atteikties no šī kurioza. Protams, ka tas ir kuriozs, jo tajā ir daudz neskaidru jautājumu un tik pat neskaidru, pretrunīgu un nepabeigtu aprēķinu. Nevaru izslēgt arī to, ka šobrīd pašvaldībām jaunais modelis būs vēl smagāka nasta par līdzšinējo, jo nauda tiek nevis pielikta, bet pārdalīta.
Tagad varam izdarīt secinājumus. Un tie ir šādi. Ja nav izejas, tad izeja tur, kur ieeja. Nav ko strādāt pie reformas, ja naudas nav. Aicinu ieviest modeli "Nauda seko skolotājam" un atgriezties pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika, kā to paredz Izglītības likums, un kas tika iesaldēts krīzes gados. Esmu pārliecināts, ka parlamentā ir nepieciešams nekavējoties vienoties par šo pieeju un šādu grafiku.
Šīs solis ir nepieciešams, jo izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm, un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Šāda darba samaksa atpaliek no pārējiem rādītājiem un absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē šo cilvēku darbu.
Vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug. Vēl jo vairāk, ar 2016. gada 1. janvāri minimālā alga valstī būs 370 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku, nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu, būs tikai 50 eiro. Ja kāds uzskata, ka tas ir normāli, ka pedagogi brīvdienās un vasaras atvaļinājuma laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, tad man paliek skumji.
Uzskatu, ka tieši neziņa, neskaidrība, atšķirīgā informācija un noklusēšana ir pie vainas, kāpēc pedagogos briest neapmierinātība. Bez skaidriem noteikumiem un stabilitātes nevar strādāt. Gads jau sliecas uz beigām, bet vēl tiek minēts - būs nauda reformai vai nebūs?
Īstenībā ļoti nožēlojami ir ieguldīt tik daudz laika, naudas un enerģijas modeļa izstrādē un aprobācijā, lai galu galā nonāktu pie tā, ka liela daļa skolotāju ir zaudētājos. Domāju, lai mazinātu spriedzi, vajadzīgs kopējs izvērtējums un publiski pieejams dokuments, kurā viss cilvēkiem tiek izskaidrots - ir darba samaksas paaugstināšanas grafiks, katru gadu valsts budžeta ietvaros pieliekam skolotājiem pie algas 10%.
Gribētos cerēt, ka vairāku Saeimas deputātu tuvākais mērķis - lai skolotāji justos labi, lai viņiem būtu stabilitātes izjūta, lai cilvēki būtu vairāk motivēti un vienmēr ar prieku nāktu uz darbu. Līdz ar to no pedagogu atalgojuma jaunā modeļa steidzami jāatsakās.