Šogad ieilgusī un sniegotā ziema un šo dienu straujās temperatūras svārstības iedzīvotājos var radīt bažas par iespējamiem plūdiem. Sinoptiķu ilgtermiņa prognozes aprīlim vēsta, ka laiks būs pietiekami vēss un sniega un ledus kušana - pakāpeniska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ūdens līmeņa paaugstināšanās un līdz ar to problēmas tomēr var rasties, ja upēs sāktos strauja ledus iešana, bet aizsalušais Rīgas jūras līcis kavētu ūdeņu ieplūšanu jūrā. Situāciju var pasliktināt stiprs(virs 25m/s) ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas dzen jūras ūdeņus atpakaļ upju grīvās.

Savukārt kaimiņvalstīs pieredzēts pārāk liels nokrišņu daudzums, kas izraisījis dažu apdzīvoto vietu applūšanu, un dara bažīgus arī mūs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzskata, ka iedzīvotājiem jābūt informētiem par pasākumiem plūdu gadījumā, lai izvairītos no zaudējumiem.

Pieredze apliecina, ka plūdu draudi pavasarī pastāv vairākos Latvijas rajonos. Ledus sastrēgumi un teritoriju applūšana novērota Gaujā pie Carnikavas un Ādažiem; Lielupē- pie Staļģenes, Mežotnes, Jelgavā un upes ietekas jūrā; Ogres upes grīvā; Ventā-pie Kuldīgas, Zūrām un Zlēkām; Daugavā-Jēkabpilī, Pļaviņās un Rīgā (Centrāltirgus,ostas, Bolderājas un Mangaļsalas apkaimē).

Kā ziņo Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra, sarežģītākās ledus iešanas Daugavā novērotas 1912., 1917., 1924., 1929., 1932., 1936. un 1937. gadā. Lielākos palu ūdeņus Daugava nesusi 1931., 1951. un 1956. gadā, kad ziemas bija ļoti bargas un uzkrājās daudz sniega. Pēc trīs aizsprostu uzcelšanas uz Daugavas plūdi Daugavas krastu iedzīvotājus lejpus Pļaviņām praktiski vairs neapdraud, jo ūdens līmeni ir iespējams regulēt ar HES pārgāzenēm.

Sarežģīti bija apstākļi 1980./81. gada ziemā, kad sala periodi mijās ar atkušņiem. Pirms Ziemassvētkiem vižņu un ledus sablīvējums izraisīja zemāko Sakas salas un Jēkabpils daļu applūšanu. Augsts ledus līmenis pieturējās visu ziemu un pavasara ledus iešanas laikā Jēkabpils piedzīvoja lielākos plūdus. Arī 1983. gada pavasarī plūdus Pļaviņu – Zeļķu posmā izraisīja ledus sastrēgumi, kuri veidojās vietās, kur visvairāk bija sablīvējušies vižņi aizsalšanas laikā.

VUGD ieteikumi plūdu draudu laikā: Iedzīvotājiem arī pašiem vajadzētu sekot situācijas attīstībai savu mājokļu tuvumā, brīdināt kaimiņus, ņemot vērā, ka ūdens līmeņa strauja celšanās visbīstamākā, protams, ir naktīs.

Plūdu apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem jau savlaicīgi vajadzētu parūpēties par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem, nepieciešamības gadījumos lūgt palīdzību pašvaldībām.

Māju saimniekiem, lai samazinātu dabas katastrofas nodarītos materiālos zaudējumus, jāpārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, jānostiprina pagalmā un mājas tuvumā esošos priekšmetus. Jārēķinās, ka māja var applūst pēkšņi un, ja būs nepieciešams evakuēties, nebūs laika prātot, ko ņemt līdz. Tādēļ savlaicīgi jāsagatavo līdzņemšanai dokumenti, nepieciešamie medikamenti, nauda, apģērbi un apavi, pārtikas rezerve.

Jāparūpējas arī par mājdzīvniekiem, lai bez kavēšanās tos varētu evakuēt, līdz ņemot barību. Jāsagatavo evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus ( automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.). Pieejamā vietā jātur kabatas lukturīši vai svece, ar kuru var dot signālu par savu atrašanās vietu applūdes gadījumā.

Ja iedzīvotāji nevēlas evakuēties, atteikums no evakuācijas personai jāapstiprina rakstiski, tā uzņemoties atbildību par sekām.

VUGD ieteikumi, kā rīkoties plūdu gadījumā:

Par plūdiem jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī pašvaldību, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu savlaicīgu palīdzību. Plūdu gadījumā nakts laikā izmantojiet kabatas lukturīšus un sveces, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.

Dodoties prom no mājas jāņem līdzi regulāri lietojamie medikamenti, dokumenti, nauda, pārtikas krājumi, apģērbi un apavi, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces. Savukārt, evakuējot mājdzīvniekus, ņemiet līdz viņiem nepieciešamo barību.

Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizgrieziet ūdens krānus. Ēkām un būvēm jāaizver logi un durvis, lūkas un slēģi un, ja iespējams, jāaizsit ar dēļiem logi un durvis.

Drošības pasākumi evakuācijas laikā: Bēgot no vienas nelaimes, lai nenokļūtu citā, ir jāievēro drošības noteikumi arī evakuācijas laikā. Pirms iekāpšanas laivā un mantu novietošanas tajās jāpārliecinās, vai tā ir pietiekami labi nostiprināta. Kritiskās situācijās ir jācenšas saglabāt mieru, tādēļ iekāpt un izkāpt no laivas vajadzētu bez steigas, nedrūzmējoties.

Cilvēkiem braukšanas laikā nav ieteicams pārvietoties pa peldošo līdzekli, lai neizraisītu tā apgāšanos, turklāt jāuzmanās, lai laiva neuzbrauktu zemūdens priekšmetiem. Evakuējoties ar laivu, jāievēro, lai tās borta augstums virs ūdens līmeņa būtu ne mazāks kā 20 cm un viļņu laikā laiva pārvietotos perpendikulāri viļņiem. Neizmantojiet evakuācijai laivu stipra vēja un aktīvas ledus iešanas laikā!

Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldību esošajiem vai jaunievēlētajiem vadītājiem precizē pretplūdu pasākumu plānus: seko upju ledus stāvoklim, veic iespējami apdraudēto iedzīvotāju uzskaiti, apzina viņu evakuācijas iespējas u.tml.

Latvijā pabeigta trauksmes sirēnu sistēmas I kārtas izveide, kas ļauj nepieciešamības gadījumā tās izmantot, lai mudinātu iedzīvotājus ieslēgt radio vai televizoru un saņemt informāciju arī par gaidāmiem plūdiem.

Plūdu draudu vai nelaimju gadījumā zvaniet pa tālruni 112 vai 01 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form